Klātesot Latvijas-Lietuvas programmas pārstāvjiem, Jelgavā, mājīgās ēdināšanas uzņēmuma “Silva” telpās 2012. gada 28. februārī noorganizējām šī projekta noslēguma konferenci. Tajā reģistrējās un pasākumā piedalījās 86 dalībnieki.

Projekta noslēguma konferencē tās dalībnieki tika iepazīstināti ar situāciju augļkopības nozarē un zinātnē Latvijā un Lietuvā – to uzskatāmi klausītājiem pasniedza Edīte Kaufmane un Nobertas Uselis. Tika iepazīstināti ar paveikto projekta laikā abās Latvijas un Lietuvas robežas pusēs. Par projektā paveikto Latvijas pusē stāstīja projekta koordinātors E.Rubauskis, savukārt par iespēto Lietuvas robežas pusē klausītājus iepazīstināja D.Kviklys.

Lasīt tālāk

Iznācis profesionālā lauksaimniecības žurnāla “Agro Tops” jaunais marta numurs! Dārzkopības sadaļā Latvijas Valsts augļkopības institūta pētnieks Edgars Rubauskis iepazīstina ar mūsu dienvidu kaimiņvalsts Lietuvas augļkopības saimniecībām, kuras specializējušās ābolu audzēšanā, savukārt agronome Mārīte Gailīte iepazīstina ar holandiešu pieredzi dārzeņu mēslošanā bioloģiskajās siltumnīcās. Vēl varēsiet uzzināt arī par Anitras Ērgles-Freimanes un Mārča Freimaņa iekopto ķiršu un bumbieru dārzu Kuldīgas novadā, kā arī vai iespējams apvienot aktīvo klimatu un enerģijas ekonomiju tomātu siltumnīcās.

23. augustā Lietuvas augļkopji viesojās Latvijā. Tika iepazītas ābolu šķirnes un audzēšana gan Latvijas Valsts augļkopības institūtā, gan saimniecībās, kā arī gūts ieskats smiltsērkšķu audzēšanā. Par pieredzes apmaiņas brauciena laikā publicēts raksts, ar kuru var iepazīties šeit.

Šeit atradīsiet apkopotu populārzinātnisku publikāciju sarakstu tēmām (stādījumu ierīkošana un kopšana, dažādi augļaugi, pārstrāde, augļu glabāšana un kvalitāte, augu aizsardzība) kopš 1998. gada. Pašus rakstus iespējams varat atrast sev tuvākajā bibliotēkā.

Pieejams arī Latvijas Valsts Augļkopības Institūta pētnieku populārzinātnisko un zinātnisko rakstu saraksts.

Bumbieru-kadiķu rūsa (Gymnosporangium fuscum) izraisa bojājumus bumbierēm uz lapām, augļiem un jaunajiem dzinumiem.  Šobrīd kaitējums Latvijā vairāk konstatēts mazdārziņos un piemājas dārzos. Kāds augļkopis iesūtīja jautājumu, kā rūsu ierobežot un kā rīkojas Lietuvā. Par situāciju Latvijā un iespējamiem risinājumiem ir publicēti raksti: “Rūsas augļu dārzos” un “Oranžā revolūcija“,  “Agrotopā“, un “Postošā_bumbieru_kadiķu_rūsa” , “Dārza Pasaulē“

Savukārt Lietuvas komercdārzos bumbieres ir salīdzinoši maz. Kaitēkļu un slimību kontrole bumbieru dārzos ir līdzīga kā ābelēm. Bumbieru-kadiķu rūsas intensīvos dārzos nav plaši izplatīta. Tās izplatību nosaka arī klimatiskie apstākļi. Iespējams, ka bumbieru-kadiķu rūsa piemērojas klimata izmaiņām. Iespējams tā var izdzīvot  pat uz saimniekauga (bumbieres).

Svarīgi, ka ne visi augu aizsardzības līdzekļi, kas tiek izmantoti kraupja ierobežošanai, ir efektīgi, ierobežojot bumbieru-kadiķu rūsu. Kandits, maisījumi no skora un efektora, vai skora un mankoceba (ditāns) ir viss efektīgākie.

Lietuvieši norāda, ka bumbiera-kadiķu rūsas ierobežošanai ļoti svarīgs ir vara preparātu smidzinājums veģetācijas perioda sākumā – pirms ziedēšanas. Pēc ziedēšanas ieteicami vismaz divi smidzinājumi ar kandidu un maisījumu no skora un efektora, vai  no skora un mankoceba. Ieteikumi par bumbieru-kadiķu rūsas ierobežošanu atrodami arī VAAD mājas lapā.

Bumbieru dārzos uz rūsas sastopams arī virsparazīts -  sēne Tuberculina maxima, kas būtu izmantojama rūsas ierobežošanai bioloģiskajos dārzos.