Bumbieru-kadiķu rūsa (Gymnosporangium fuscum) izraisa bojājumus bumbierēm uz lapām, augļiem un jaunajiem dzinumiem.  Šobrīd kaitējums Latvijā vairāk konstatēts mazdārziņos un piemājas dārzos. Kāds augļkopis iesūtīja jautājumu, kā rūsu ierobežot un kā rīkojas Lietuvā. Par situāciju Latvijā un iespējamiem risinājumiem ir publicēti raksti: “Rūsas augļu dārzos” un “Oranžā revolūcija“,  “Agrotopā“, un “Postošā_bumbieru_kadiķu_rūsa” , “Dārza Pasaulē“

Savukārt Lietuvas komercdārzos bumbieres ir salīdzinoši maz. Kaitēkļu un slimību kontrole bumbieru dārzos ir līdzīga kā ābelēm. Bumbieru-kadiķu rūsas intensīvos dārzos nav plaši izplatīta. Tās izplatību nosaka arī klimatiskie apstākļi. Iespējams, ka bumbieru-kadiķu rūsa piemērojas klimata izmaiņām. Iespējams tā var izdzīvot  pat uz saimniekauga (bumbieres).

Svarīgi, ka ne visi augu aizsardzības līdzekļi, kas tiek izmantoti kraupja ierobežošanai, ir efektīgi, ierobežojot bumbieru-kadiķu rūsu. Kandits, maisījumi no skora un efektora, vai skora un mankoceba (ditāns) ir viss efektīgākie.

Lietuvieši norāda, ka bumbiera-kadiķu rūsas ierobežošanai ļoti svarīgs ir vara preparātu smidzinājums veģetācijas perioda sākumā – pirms ziedēšanas. Pēc ziedēšanas ieteicami vismaz divi smidzinājumi ar kandidu un maisījumu no skora un efektora, vai  no skora un mankoceba. Ieteikumi par bumbieru-kadiķu rūsasierobežošanu atrodami arī VAAD mājas lapā.

Bumbieru dārzos uz rūsas sastopams arī virsparazīts -  sēne Tuberculina maxima, kas būtu izmantojama rūsas ierobežošanai bioloģiskajos dārzos.