Plānojot augu aizsardzības pasākumus jaunajai sezonai augļu dārzos, jāņem vērā iepriekšējā gada kaitīgo organismu izplatība. Jo, piemēram, ābeļu kraupja ierosinātājs pārziemo iepriekšējā gada inficētajās, nobirušajās lapās, un, ja slimības izplatība bija augsta iepriekšējā gadā, tad jārēķinās, ka potenciālais infekcijas materiāla daudzums arī pavasarī būs liels. Kopumā ābeļu kraupja izplatības līmenis 2023. gadā uz augļiem ražas laikā dēļ sausajiem laika apstākļiem bija zems, tomēr jāņem vērā, ka noteicošais ir tas, cik slimība ir izplatīta rudenī uz dzinumu lapām. Ņemot vērā, ka pērnais augusts bija mitrs, nokrišņiem bagāts un daudzviet novērota intensīva jau no dzinumu augšana, arī ābeļu kraupim bija iespēja savairoties. Apkopojot visu apsekoto saimniecību datus par dažādu kaitīgo organismu bojājumu izplatību, secināts, ka 2023. gada veģetācijas sezonā lielākos postījumus augļu ražai radīja ābeļu pelēkās laputis un augļu puves, joprojām daļā no saimniecībām bija problēmas ar zemmizas korķplankumainību, pārsvarā uz atsevišķām šķirnēm. Atsevišķās saimniecībās novērota masveidīga augļu koku sarkanās tīklērces izplatība, kuras ietekmi uz ražu ir grūti novērtēt, bet viennozīmīgi, ka kaitēklim savairojoties, koki tiek novājināti un traucēta fotosintēze, tādēļ ir nepieciešama kompleksa pieeja tīklērču ierobežošanai. Vis pirms pavasarī, izmantojot parafīneļļu tīklērču olu smacēšanai un tad, ja invāzija turpinās, smidzinot akaricīdu. Augļu uzglabāšanas laikā ražas zudumus radīja dažādi fizioloģiskie bojā jumi – mizas brūnēšana, mīkstuma brūnēšana, it sevišķi šķirnei ‘Sinap Orlovskij’.

2024. gada veģetācijas sezona ābeļu stādījumos iesākās ļoti agri. Šogad zaļā konusa stadija novērota, sākot ar 1. aprīli, piemēram, Bauskas un Saldus novados, un laikā līdz 9. ap rīlim fiksēta arī pārējos novados, kur izvieto tas meteoroloģiskās stacijas. Iestājoties zaļā konusa stadijai, var uzskatīt, ka sākas ābeļu kraupja primārās infekcijas periods. RIMpro pirmo nelielo ābeļu kraupja infekcijas risku prognozēja 5. aprīlī Bauskas novadā. Agrihorts veicot reālus novērojumus, pirmo askusporu izlidošanu Jelgavas novadā konstatēja 9. aprīlī. Vēl agrāk nekā parasti – 10. aprīlī bioloģiska jos ābeļu stādījumos plaukstošajos pumpuros novērojām dažādu lapu tinēju un sprīžmešu sugu, kā arī ābeļu lapu blusiņu savairošanos, kura laicīgi jāierobežo, citādi ziedpumpuri tiek izēsti vai novājināti. Sākot jau no 16. aprīļa, dārzos novērota zaļo ziedpumpuru stadija. Sarkanie ziedpumpuri, atkarībā no šķirnes un dārza vietas, parādījās aprīļa beigās, maija pirmajos datumos. Smidzinājumi ar fungicīdiem kraupja ierobežošanai šogad tika sākti ātrāk, nekā ierasts – jau aprīļa sākumā. Šis gads noteikti dažiem audzētājiem paliks atmiņā ar smidzinājumu pa sniegu 24. aprīlī, jo vietām tika prognozēts ābeļu kraupja infekcijas risks.

Ņemot vērā, ka kraupja primārās in fekcijas periods turpinās līdz apmēram jūnija beigām, kamēr dārzā vēl ir pārziemojušās ābeļu lapas, iesakām arī turpmāk sekot līdzi RIMpro ābeļu kraupja attīstības prognozēm, kuras ir brīvi pieejamas jebkuram interesentam Agrihorta interneta vietnē https://agrihorts.llu. lv/lv/node/260. Prognoze palīdz noteikt precīzu laiku, kad veikt smidzinājumus un kādu fungicīdu izvēlēties, kas būtu pamatotāk, nekā plānot fungicīdu lietošanu pēc kalendāra vai ābeļu attīstības stadijas. Mēs iesakām kraupja ierobežošanu balstīt uz pieskares preparātu lietošanu un taupīt sistēmas fungicīdus īpaši kritiskiem kraupja infekcijas periodiem, nelietojot tos profilaktiski, jo pastāv rezistences risks. Pieskares preparātus visefektīvāk būtu lietot sporu dīgšanas laikā, īsi pēc lietus, tādā veidā izvairoties, ka lielākā daļa preparāta tiek noskalota ar lietu. Protams ir svarīgs reakcijas ātrums, ja zināms, ka visu dārzu nevarēs nos midzināt 6 stundu laikā pēc lietus, tad tomēr vismaz daļa dārza jānosmidzina pirms tā. Galvenais pēc ārzemju pētnieku domām - nenokavēt ārstējošo smidzinājumu, vislabāk to būtu veikt 24 h laikā pēc infekcijas.

Maija sākumā audzētāji gan integrētajos, gan bioloģiskajos stādījumos novēroja ābeļu vērpēja perēkļveidīgu izplatību uz ābeļu stumbriem un zariem, kas arī būtu ierobežojams, jo kāpuri barojas uz jaunajām lapām un veido tīklojuma ligzdas, tajās ietinot zarus un lapas. Ja izveidotas ligzdas, smidzinājums ar insekticīdu var būt neefektīvs, tāpēc tās vēlams izgriezt un augu daļas ar kāpuriem likvi dēt, sadedzinot vai aprokot. Masveida savairo šanās gadījumā nereti vērpēja kāpuri nograuž gandrīz visu lapas plātni.

Maija pirmajos datumos konstatējām uz lapām arī pirmās augļu koku sarkanās tīklērces.

Maija sākuma siltais laiks strauji vei cināja ziedpumpuru plaukšanu un ziedēšanu, kas diemžēl šogad atkal sakrita ar salnu iestāšanos. Temperatūrai pazeminoties 9. maijā līdz – 6 °C Vidzemē un līdz –8 °C un pat līdz –11 °C Latgalē, ziedpumpuri un ziedi daļēji cieta vai pilnīgi izsala. Diemžēl tur, lai arī maija vidū bija vērojams pilnzieds, vairumam ziedu novērotas melnas drīksnas. Neskatoties uz šī gada zaudēto ražu, kaitīgo organismu ierobežošanu tāpat ir ieteicams turpināt, lai nenotiktu masveidīga to savairošanās. Tāpat arī jāturpina vainagu veidošana! Atgādinām, ka jauno dzinumu augšanas ierobežošanai iespējams izmantot reģistrētus augu augšanas regulatorus, kuru izmantošana ir efektīvāka, ja smidzinājums tiek veikts, kamēr jaunie dzinumi ir 2-5 cm gari, kas parasti ir maija otrajā pusē. Tas ne tikai samazina darbu pie vasaras veidošanas, bet arī netiešā veidā var samazināt kaitīgo organismu izplatību, jo, piemēram, ābeļu kraupis, laputis mēdz īpaši savairoties uz intensīvi augošajiem jaunajiem dzinumiem.

Ābolu zāģlapsene ir kaitēklis, kuru jāierobežo pēc ābeļu ziedēšanas. Bieži vien zemnieks to atpazīst pēc lentveida bojājuma vasaras periodā un nepamana, ka pie augļu nobires nokrīt zāglapsenes bojāti augļaizmetņi, kas izskatās atšķirīgi. Kaitīguma riska faktori ir liela invāzija pagājušajā gadā, vāja ābeļu ziedēšana, silts un sauss laiks ziedēšanas laikā. Biežāk tiek bojātas agri ziedošās šķirnes. Ābolu zāģlapseni pievilina baltā krāsa, tāpēc tās lidošanas aktivitāti var noteikt ar baltās līmes lamatām. Diemžēl nav izstrādāts ekonomisks kritiskais slieksnis, pēc kā vadīties par lēmuma pieņemšanu smidzināšanai, tāpēc ir būtiski iepriekšējā gada novērojumi. Arī zāģlapsenei ir RIMpro prognoze, kas var palīdzēt pieņemt lēmumu par ierobežošanas pasākumiem.

Ābeļu pelēkā laputs (Dysaphis planta ginea) ir galvenā no ābeļu stādījumos sastopamajām laputu sugām, kas izraisa augļu bojājumus. Pirmās ābeļu pelēkās laputs kolonijas šogad novērojām maija vidū, kas nozīmē, ka uzreiz pēc ziedēšanas būtu jāveic ierobežoša nas pasākumi, ja laputis konstatētas stādījumā. Kā liecina iepriekšējo gadu novērojumi, tad augļkopji ļoti bieži nepamana laputu parādīšanās sākumu, ļaujot laputīm savairoties, un veic smidzinājumu novēloti, kā rezultātā, daļa no ražas tiek sabojāta. Bieži vien smidzinājuma laiks nav optimāls, ja audzētāji mēģinot eko nomēt, apvieno smidzinājumu pret laputīm ar ābolu tinēja ierobežošanu, jo tad tas ir par vēlu laputu ierobežošanai un par agru tinējam. Laputu savairošanos varētu novērst, veicot regulāru monitoringu un pieņemot lēmumu veikt smidzinājumu, kamēr laputis nav savairojušās masveidā. Šogad veicam monitoringu laputu attīstības novērošanai, lai novērtētu RIMpro laputu prognožu modeļa atbilstību Latvijas apstākļiem.

Precīzai ābolu tinēja prognozei, kā arī lai pārliecinātos, ka tiek sasniegts ābolu tinēja kritiskais slieksnis, ziedēšanas laikā būtu svarīgi izlikt feromonu lamatas, ābolu tinēja ierobežošanai parasti nepieciešams smidzinājums jūnijā.

Jāatgādina, ka pēc noziedēšanas būtu jāuzsāk kalcija smidzinājumus, lai novērstu dažādu fizioloģiska rakstura slimību attīstību, kā arī, lai augļi būtu izturīgāki pret sēņu ierosinātajām slimībām.