Pārlekt uz galveno saturu
Dzintra Dēķena
Profesionālā dārzkopība / Nr.17 / 2022 / novembris

Pirmie rezultāti smiltsērkšķu stādījumu ražības un ogu kvalitātes paaugstināšanā izmantojot rindstarpās dažādus zālāju veidus

  • Dzintra Dēķena, Inese Drudze, Inguna Zukure Dārzkopības institūts
Daudzgadigs
Daudzgadīgais zālājs Nr.2

No 2020. gada pavasara līdz 2023. gada februārim 7 saimniecībās dažādās Latvijas vietās – Valmieras, Gulbenes, Smiltenes, Cēsu un Tukuma novados, dažāda vecuma stādījumos tika veikts pētījums par smiltsērkšķu reakciju uz dažādiem zālājiem starprindās (Projekts 19-00-A01620-000066 “Inovatīvu metožu izmantošana smiltsērkšķu stādījumu ražības un ogu kvalitātes paaugstināšanā”). Katrā saimniecībā tika ierīkoti 4 izmēģinājuma varianti - kontroles variants un 3 dažādi gan daudzgadīgo, gan viengadīgo sēto zālāju varianti. Kontroles variants bija katrā saimniecībā dabiski augošais zālājs. Izmēģinājuma varianti katrā saimniecībā atšķīrās, jo atšķīrās augšņu granulometriskie sastāvi, pH un augiem pieejamie barības vielu nodrošinājuma līmeņi. Tādēļ starprindās sējamie zālāju maisījumi katrai saimniecībai arī bija atšķirīgi. Tie tika izvēlēti teorētiski iespējami piemērotākie konkrētās augsnes īpatnībām, vadoties pēc augsnes analīzēm pirms izmēģinājuma ierīkošanas. Izmēģinājumu iekārtošanā izmantoti SIA “Latvijas Šķirnes Sēklas” piedāvātie gatavie zālāju sēklu maisījumi:

  • S1 – viengadīgais sēklu maisījums, kas paredzēts augsnes dziļirdināšanai (sastāvā: eļļas rutks, baltās sinepes, ganību airene un sējas zirņi);
  • G5 – daudzgadīgs sēklu maisījums, kas paredzēts dažāda tipa augsnēm (sastāvā: sarkanais āboliņš, baltais āboliņš, pļavas auzene, hibrīdā airene, ganību airene, timotiņš, sarkanā auzene, pļavas skarene);
  • N2 – daudzgadīgs zālaugu sēklu maisījums, kas paredzēts vieglām minerālaugsnēm zaļināšanas prasību izpildei (sastāvā: sarkanais āboliņš, esparsete, vasaras vīķi, timotiņš, pļavas auzene).
  • P2 – maisījums paredzēts pļaušanai, piemērots arī nabadzīgākās augsnēs (sastāvā: sarkanais vidēji agrais āboliņš, pļavas auzene, hibrīdā airene, timotiņš).

Šā gada veģetācijas sezona ir tikko beigusies, aktuālie veģetatīvo dzinumu mērījumu, ražības un smiltsērkšķu mušas uzskaites dati vēl tiek apstrādāti, bet arī otrajā gadā kopš izmēģinājumu sākšanas, kad zālieni bija paspējuši izveidot labu zelmeni, dažās saimniecībās jau bija pamanāmas pirmās atšķirības starp variantiem ar dažādiem zālieniem gan jaunos (1-2 gadīgos) stādījumos, gan arī jau ražojošos (5-gadīgos un vecākos) stādījumos.

Rezultāti par visu izmēģinājumu periodu tiks apkopoti un publicēti 2023. g. janvārī-februārī. Tomēr jau šobrīd ir kļuvis skaidrs, ka viengadīgo zālienu izmantošana jauniem stādījumiem var dot labus rezultātus. Bija vietas un gadījumi, kur tas veicināja būtiski labāku stādu augšanu. Bet vecākiem stādījumiem smiltsērkšķu sakņu sistēmas dabisko fizioloģisko īpatnību dēļ vairs nav vēlami tāda tipa zālieni, kuri ir bieži pārsējami, kuru iesēšanai vai uzturēšanai katru gadu ir jāirdina augsne starprindās. Smiltsērkšķiem tas var pastiprināt riskus inficēties ar vadaudu vītēm sakņu mehānisko bojājumu vietās, provocēt pastiprinātu sakņu dzinumu veidošanos.

Pilnu ražu sasniegušajā stādījumā viengadīgo zālāju pozitīvais efekts vairs tik labi neparādījās. Saimniecībā Jaunpilī augiem variantā ar zālāju S1 viengadīgo dzinumu pieaugumi pat bija nedaudz īsāki nekā kontroles variantam un abiem pārējiem variantiem ar daudzgadīgajiem zālājiem starprindās. Pie tam, šāda audzēšanas sistēma kopumā iznāk dārgāka un darbietilpīgāka, ja vien nav iegūstami ļoti būtiski ražības paaugstinājumi, tas nav lietderīgi. Tādēļ, balstoties uz šī izmēģinājuma rezultātiem, viengadīgā zāliena variants S1 nebūtu ieteicams variants, izņemot vienīgi ļoti jaunus stādījumus, līdz brīdim, kamēr saknes vēl nav ieaugušas visā starprindu platumā, un (vai) stādot un pirmos gadus audzējot reizē ar nepieciešamību uzlabot augsnes struktūru un auglību, labāk saglabāt augsnē mitrumu ar irdeno virskārtu kā buferslāni pret iztvaikošanu. Pēc tam no izmaksu un kopšanas darbietilpības viedokļa, izdevīgāk starprindās pāriet tikai uz daudzgadīgajiem, pļaujamajiem zālājiem.

Ja savā starpā salīdzina dažādus daudzgadīgos zālājus, sasniegtie rezultāti visās vietās nav bijuši viennozīmīgi. Vairumā saimniecību labāki viengadīgo dzinumu pieaugumi ir novēroti variantos ar zālāju maisījumiem N2 un G5, lai gan ir bijuši arī izņēmumi (skat. tabulu Nr. 1).

Tabula

Tabula Nr. 1: 2021. g. vidējais dzinumu garums (cm) un salīdzinājums ar kontroli (%) trijās saimniecībās 2018, 2019. g stādījumā.

Pirmajā gadā, kad zālieni tika iesēti un sāka sacerot, vēl nevarēja konstatēt nekādas atšķirības starp dažādiem variantiem. Otrajā izmēģinājuma gadā daži starprindu zālienu varianti veicināja lielāku smiltsērkšķu ogu attīstību, ja salīdzina ar dabiski augošajiem zālieniem kontroles variantā. Kamēr vēl nav pabeigtas augsnes analīzes izmēģinājuma noslēguma gadā, šobrīd nav skaidrs, vai šo zālienu pozitīvo efektu veicināja procentuāli lielāka atmosfēras slāpekļa piesaistošo augu sugu klātbūtne zālāju maisījumos vai, iespējams, izpaudies kāds cits efekts, piem. trūdvielu līmeņa paaugstināšanās augsnē 3 gadu laikā, augsnes irdināšanās ar dziļākām augu saknēm maisījumā vai kas cits. Šobrīd pēc 2021. gada ražas datiem pozitīvākais efekts tika novērots saimniecībā Jaunpilī šķirnei 'Marija  variantā ar starprindu zālienu N2. Arī variantam G5, salīdzinot ar kontroli, ogu masa bija lielāka. 

Tabula2

Tabula Nr. 2: 100 ogu svars (g) Jaunpils pagasta saimniecībā (2018. g. stādījums)

Detalizētāki projekta rezultāti un to apkopojoša analīze par visu projekta realizācijas periodu tiks prezentēti LBTU konferencē “Līdzsvarota lauksaimniecība” 2023. g. februārī, tiks publicēts katalogs un zinātniskais raksts. Piekļuves saite par to tiks ievietota Fruittechcentre.eu mājaslapā jaunumu sadaļā.