Pārlekt uz galveno saturu
Mārīte Gailīte
Profesionālā dārzkopība / Nr.17 / 2022 / novembris

Dārzeņu mēslošanas optimizēšanas iespējas

  • Mārīte Gailīte, Līga Lepse Dārzkopības institūts
Burkani
Kvalitatīvas burkānu saknes un veselīgi laksti īsi pirms ražas vākšanas

Pērn pēc Zemkopības ministrijas pasūtījuma Dārzkopības institūts ir uzsācis pētījumu “Latvijā plašāk audzēto lauka dārzeņu mēslošanas optimizācija ilgtspējīgu tehnoloģiju nodrošināšanai“ (LAD Nr.21- 00-S0INV05-000023). Pētījumā iesaistītas 10 dažāda lieluma dārzeņu audzēšanas saimniecības no dažādiem reģioniem. To vidū ir kā integrētie, tā bioloģiskie audzētāji. Protams, izdarīt visaptverošus secinājumus pēc pirmajiem diviem pētījumu gadiem būtu par agru, tomēr ir daži momenti, kuriem ir vērts pievērst uzmanību.

Pētījuma gaitā katrā saimniecībā no atsevišķiem dārzeņu laukiem trīs reizes sezonā tiek ņemti augsnes paraugi. To dara pirms kultūraugu sējas vai stādīšanas, vasaras vidū un vasaras beigās-rudenī ražas novākšanas laikā. Pavasara un rudens paraugiem tiek veikta pilna analīze (organiskās vielas saturs, pH, N, P2O5, K2O, Mg, Ca, B, S-SO4, Na, N-NH4+, N-NO3-) vasaras vidū tiek noteikts tikai slāpekļa saturs, pievēršot uzmanību tā formai – amonija (NH4+) un nitrāta (NO3) saturam augsnē. Šīs analīzes veic VAAD Agroķīmijas laboratorija. Augu paraugi tiek analizēti LU Bioloģijas institūta Augu minerālās barošanas laboratorijā, nosakot N, P, K, Ca, Mg, S un B atsevišķi produkcijas daļai un neproduktīvajai daļai, kas paliek uz lauka. Dažās saimniecībās noteiktiem laukiem tiek veikts piecu gadu monitorings, lai saprastu, kā mainās barības elementu saturs augusekas ietekmē.

Burkanu_lauks

Attēlā: Burkānu lauks vienā no apsekotajām saimniecībām

Barības elementu izneses nav atkarīgas no saimniekošanas metodes. Šogad vēl visa raža nav novākta, bet pēc pērnā gada rezultātiem var redzēt, ka barības elementu iznese ar vienu tonnu ražas integrēti un bioloģiski audzētiem dārzeņiem ir praktiski vienāda (1.tabula), un vairāk atkarīga no elementu satura un pieejamības augsnē.

Tabula_1

Tabula nr. 1: Barības elementu iznesa ar sīpolu ražu 2021.gadā (kg/t)

Barības elementu saturs lapās ir augstāks nekā saknēs. Aprēķinot barības elementu iznesi ar ražas daļu un lapām, tika ņemta vērā gan lapu un ražas daļas proporcija, gan sausnas saturs lapās un ražas daļā. Rēķinot barības elementu iznesu ar 1 t lapu vai 1 t ražas, atklājās, ka lapas satur būtiski vairāk barības elementu nekā saknes vai pat kāpostu galviņas (2.tabula).

Praksē tas nozīmē, ka lapu atliekas nav jāaizvāc no lauka vai dārza, kā to mēdz darīt amatieri, baidoties no infekciju uzkrāšanās. Patiesībā lapas ir vērtīgas barības elementu rezerves, it sevišķi kāpostu un burkānu lapas satur daudz slāpekļa. Protams, ļoti daudz ir atkarīgs no lapu un ražas daļas proporcijas, proti, no šķirnes. Jo lielāka ir kāposta galviņa, jo mazāks ir rozetes lapu īpatsvars augā. Arī sīpoliem novākšanas brīdī lapu atlieku īpatsvars ir visai niecīgs salīdzinājumā ar pašiem sīpoliem. Nozīmīgs ir arī lapu veselības
stāvoklis – jo vairāk ir attīstījušās infekcijas, jo zemāks barības elementu saturs lapās.

Tabula_2

Tabula Nr. 2: Barības elementu iznesas (vidēji no visiem paraugiem) 2021.g. (kg/t)

Lapu mēslojumi neietekmē elementu saturu saknēs. Tas ir vēl viens secinājums no 2.tabulas datiem. Tabulā ir apkopoti vairāku saimniecību paraugu analīžu rezultāti, bet apkopošanas procesā bija skaidri redzams, kuras saimniecības ir lietojušas lapu mēslojumus, piemēram, boru saturošos burkānos vai kalciju saturošos kāpostos. Tas nenozīmē, ka papildmēslošanai caur lapām nav jēgas, jo veselīgas lapas ir labas ražas pamatnosacījums. Ir svarīgi apzināties, kurā augu daļā mēs vēlamies palielināt viena vai otra elementa saturu. Karstā laikā augu apsmidzināšana ar kalciju saturošiem līdzekļiem noteikti būs efektīva. Savukārt, ja mērķis ir palielināt bora saturu burkānu vai biešu saknēs, lai mazinātu tukšās serdes veidošanas un infekciju attīstības risku, boru saturošus līdzekļus jāiestrādā augsnē kopā ar pamatmēslojumu.

Ir svarīga slāpekļa forma mēslojumā. Izvēloties minerālmēslus, audzētāji visvairāk pievērš uzmanību barības elementu un cenas proporcijai un norēķinu nosacījumiem. Slāpekļa forma parasti netiek ņemta vērā. Kā zināms, slāpeklis augsnē pārsvarā atrodas organiskajā vielā un tieši no tās nav pieejams augiem. Augiem uzņemamā formā slāpekli pārvērš mikroorganismi – baktērijas un sēnes – un to aktivitāte ir atkarīga no augsnes kopējās bioloģiskās aktivitātes, temperatūras un mitruma. Tātad sākumā organiskā viela (olbaltumvielas, amīnskābes, amīdi) pārvēršas amonjakā (HNO3) un daļa izdalās gaisā, bet atlikusī pārtop par amonija jonu (NH4+) formu, ko saista augsnes daļiņas. Šie procesi norisinās arī bez skābekļa klātbūtnes, mikroorganismiem svarīgi, lai tiem būtu pietiekami silts. Tālāk nitrifikācijas procesā Nitrosomonas baktērijas pārvērš amoniju nitrītā (NO2-), bet Nitrobacterbaktērijas – nitrātā (NO3-). Diviem pēdējiem procesiem ir nepieciešams skābeklis. Nitrifikācijas process visstraujāk norisinās pie pH 5,7-8 un temperatūras 25-35°C.

Tabula_3

Tabula Nr. 3: Barības elementu bilance kāpostu laukā 2021. gadā izmēģinājumā iekļautajā saimniecībā, kg/ha

Augsnes apstākļus (īpaši temperatūru) audzētāji parasti nespēj ietekmēt, toties ir iespējams izvēlēties augiem piemērotākus minerālmēslus, vai mēslošanas plānā mērķtiecīgi iekļaut zaļmēslojumus (īpaši
tauriņziežus saturošus). Latvijā visas siltumnīcu lielsaimniecības jau vairākus gadu desmitus audzē gurķus,
tomātus un salātus hidroponikā un šo saimniecību agronomiem ir lieliski zināms, ka augi ļoti strauji patērē amonija formas slāpekli. Šis katjons konkurē ar citiem katjoniem – kāliju, kalciju, magniju, dzelzi, varu, cinku - tāpēc pārmērīgs amonija formas slāpeklis mēdz izraisīt lapu malas iedegu ne tikai lapu dārzeņiem, bet arī gurķiem un tomātiem. Tomātiem un paprikām pārlieka amonija formas slāpekļa dēļ var attīstīties sausā galotnes puve arī tad, ja kalcija nodrošinājums ir pietiekams. Kalcija trūkums lapās veicina augu inficēšanos ar baktēriju izraisītām puvēm, šī sakarība jau vairākus gadus tiek vērota praksē. Aprēķinot barības elementu bilanci kāpostiem 2021. gadā, uzmanību piesaistīja slāpekļa formu izmaiņas vienā no laukiem (3.tabula). Kaut gan pavasarī ar mēslojumu tika iedots pārsvarā nitrāta formas slāpeklis, jūlijā karstā laika dēļ mikroorganismu darbības rezultātā lielākā daļa augiem pieejama slāpekļa bija amonija formā, kas arī ietekmēja citu barības elementu uzņemšanu augos. Līdzīga situācija ir novērota arī citus gadus Dārzkopības institūtā veiktos pētījumos, kad vasarā slāpeklis ir vairāk amonija formā, nekā nitrātu (izņēmums ir tauriņziežu lauki). Interesanti, ka, neskatoties uz 2021. gada sarežģītajiem laika apstākļiem, minētajā saimniecībā tika iegūta augsta galviņkāpostu raža, kā rezultātā slāpekļa atliekas augsnē ražas vākšanas laikā bija visai nelielas, tikai 12 kg N/ha.

Bioloģiskajās saimniecībās slāpekļa formu dinamika 2021. gadā bija atkarīga no organisko vielu satura augsnē (skat. attēlu). Minerālaugsnēs abu slāpekļa formu saturs oktobrī samazinājās salīdzinājumā ar jūliju, savukārt organiskā augsnē tas palielinājās.

Tabula_4

Dažādu slāpekļa savienojumu daudzums trīs bioloģiskajās saimniecībās (4. – minerālaugsne Zemgalē; 23. – organiskā augsne Zemgalē; 26. minerālaugsne Vidzemē vasarā un rudenī)

Ca : Mg proporcija augsnē. 2022. gada pavasarī no visiem pētījumā iesaistītiem laukiem tika paņemti un analizēti augsnes paraugi. Apkopojot analīžu rezultātus, uzmanību piesaistīja kalcija un magnija proporcija. Pēc vēl pagājušajā gadsimtā veiktajiem Dr.biol. V.Nollendorfa pētījumiem ir zināms, ka augiem optimālā Ca : Mg proporcija ir 4...6 : 1. Ja šī attiecība ir lielāka, tiek traucēta magnija uzņemšana augos, lapu krāsa kļūst nevienmērīga, rezultātā pazeminās fotosintēzes efektivitāte, tātad arī raža. Savukārt, ja tā ir mazāka, tiek traucēta kalcija uzņemšana ar visām jau aprakstītajām sekām. Parasti augšņu agroķīmiskā izpēte neveic kalcija noteikšanu, jo tiek uzskatīts ka pietiekami augsts pH līmenis liecina par kalcija nodrošinājumu. 4.tabulā ir redzams, ka 2022. gada pavasarī daudzos burkānu laukos Ca : Mg proporcija bija tālu no optimālās (tas pats bija redzams arī citu dārzeņu laukos). Nepietiekams magnija saturs lapās ne tikai pazemina ražu, tas pasliktina arī lapu mehānisku noturību, bet tā ir ļoti svarīga burkānu mehanizētās novākšanas laikā. Tā kā vasaras vidū bija jau par vēlu iestrādāt magniju saturošus līdzekļus augsnē laukos, kur burkānus audzē uz vagu skaustiem, audzētājiem atlika veikt papildmēslošanu caur lapām kā vasarā, tā arī rudens sākumā.

Tabula_5

Tabula nr. 4: Barības elementu saturs augsnē burkānu laukos 2022.g.pavasarī (mg/kg)

Diemžēl to varēja darīt tikai integrētie audzētāji, jo bioloģiskajiem pašlaik nav līdzekļu magnija satura korekcijai sezonas vidū (pirms sezonas sākuma drīkst lietot dolomītmiltus vai kālija magnēziju).

Projekta gaitā līdz šim gūtie secinājumi:

  • Barības elementu iznese ar ražu nav atkarīga no saimniekošanas metodes, bet ir atkarīga no audzēšanas apstākļiem un šķirnes, proti, sausnas satura augu produkcijas daļā, kā arī produkcijas daļas un augu atlieku proporcijas.
  • Lapu mēslojumi uzlabo lapu kvalitāti, bet tieši neietekmē elementu saturu saknēs.
  • Ir svarīga slāpekļa mēslojuma forma: amīdi, NH4- vai NO3+.
  • Ir svarīga Ca : Mg proporcija.
  • Integrētajā audzēšanā regulāras lapu sulas analīzes dod iespēju laikus koriģēt atsevišķu barības elementu trūkumu ar lapu mēslojumu pielietošanu. Jāmeklē risinājumi mēslošanas optimizēšanai bioloģiskajās saimniecībās.