Pārlekt uz galveno saturu
Jūlija Sebeļeva
Profesionālā dārzkopība / Profesionālā DĀRZKOPĪBA Nr.19

Informācija par augu pasu sistēmu un augļukoku un ogulāju stādaudzētavu pārbaudēm Latvijā

  • Jūlija Sebeļeva Valsts augu aizsardzības dienests, Augu karantīnas departaments Vecākā inspektore

Augu pase ir oficiāla etiķete, kas nepieciešama, lai stādāmo materiālu, potzarus un potcelmus izplatītu ES teritorijā komerciālām vajadzībām – komercdārza ierīkošanai, tirdzniecībai dārzkopības centrā vai veikalā utt. Bet bakteriālās iedegas saimniekaugiem augu pasei ir jābūt pievienotai arī gadījumos, kad stādi tiek izplatīti galalietotājam, kas vēlas iegūt augļus un ogas savam patēriņam. Augu pase apliecina, ka augi, t.sk. noteikto augu sugu sēklas, ir brīvi no:

Eiropas Savienības karantīnas organismiem, kuri patlaban nav sastopami valstī vai sastopami maz un tiek ierobežoti, un tiem nav dabisko ienaidnieku;

Eiropas Savienībā reglamentētiem nekarantīnas organismiem (organismi, kas būtiski ietekmē stādāmā materiāla kvalitāti) vai šādu organismu klātbūtne nepārsniedz pieļaujamo līmeni.

Augu pasu iegūšana stādāmajam materiālam

Lai iegūtu augu pases, audzētājam (fiziskai vai juridiskai personai) jābūt reģistrētam VAAD Profesionālo operatoru oficiālajā reģistrā (informācija par reģistrācijas kārtību ir atrodama raksta beigās) un katru gadu (līdz 30. aprīlim) jāsniedz informācija par stādāmo materiālu (sugas un šķirnes), kuru plāno izplatīt, norādot arī audzēto augu daudzumu, audzēšanas platību un audzēšanas vietas shēmu (plānu).

Katram bakteriālās iedegas saimniekauga stādam ir nepieciešama augu pase

Katram bakteriālās iedegas saimniekauga stādam ir nepieciešama augu pase

VAAD, izvērtējot iesniegto informāciju, atkarībā no audzētajām augu sugām un iespējamiem kaitīgajiem organismiem, kas var ietekmēt šos augus, un, ņemot vērā organismu bioloģiju un citus faktorus, veic pārbaudes, iepriekš vienojoties ar audzētāju.

VAAD pārbaudes, lai saņemtu atļauju lietot augu pases
Pārbaužu skaits ir atkarīgs gan no augu sugām, kas tiek audzētas, gan kaitīgajiem organismiem, kas pārbaudāmos augus var ietekmēt, gan platības. Vidēji tās ir divas pārbaudes gadā.

  • Ja stādāmo materiālu ir plānots audzēt jaunā laukā (iepriekš lauks nav izmantots stādu audzēšanai), tas jāpārbauda (jānoņem paraugi laboratoriskai testēšanai) uz kartupeļu cistu nematodēm Globodera rostochiensis, Globodera pallida un kartupeļu vēzi Synchytrium endobioticum. Paraugus noņems VAAD inspektors pēc informācijas saņemšanas no audzētāja.  Upenēm tiek veikta pārbaude pavasarī pirms lapu plaukšanas, upeņu ērces Cecidophyopsis ribis atklāšanai.
  • Visnozīmīgākā stādaudzētavas pārbaude ir veģetācijas laikā, kad augļukokiem un ogulājiem vislabāk var redzēt slimību pazīmes un kaitēkļu izraisītos bojājumus.
  • Pārbaudē veģetācijas laikā VAAD inspektors var ņemt paraugu:
  1. ja ir redzamas slimību vai kaitēkļu pazīmes;
  2. bezpazīmju (bezsimptomu) paraugus kaitīgo organismu latentās formas noteikšanai.
Bezpazīmju parauga ņemšana bakteriālās iedegas atklāšanai

Bezpazīmju parauga ņemšana bakteriālās iedegas atklāšanai

Piemēram, tirdzniecībai paredzētiem bīstamā karantīnas organisma, uz kuru Latvijā ir piešķirts aizsargzonas statuss (informācija par to ir zemāk) bakteriālās iedegas Erwinia amylovora saimniekaugu (korintes Amelanchier, klintenes Cotoneaster, vilkābeles Crataegus, cidonijas Cydonia, eriobotrijas Eriobotrya, ābeles Malus, mespili Mespilus, pirakantas Pyracantha, bumbieres Pyrus, pīlādži Sorbus, krūmcidonijas Chaenomeles) stādiem, potcelmiem, kā arī, ja plānots realizēt atsevišķi potzarus, mātesaugiem, tiek ņemti reprezentatīvi paraugi minētas slimības latentās formas atklāšanai. Tiek veikta arī bakteriālās iedegas saimniekaugu vizuālā pārbaude 100 m apkārtnē.

  • Ja stādaudzētavā vai tuvākā apkārtnē ir konstatēts augu karantīnas organisms, tiek noteikti un piemēroti stingri fitosanitārie pasākumi, bieži tie attiecas uz aizliegumu pārvietot no audzēšanas vietas pat visus inficētās sugas augus vai pilnīgi visus saimniekaugus.
  • Ja ir konstatēti Savienībā reglamentētie nekarantīnas organismi (RNKO), parasti nosaka inficēto augu iznīcināšanu un atsevišķos gadījumos - augu apstrādi. Ja stādiem nav vizuālo pazīmju, tos var izplatīt tālāk.
  • Veģetācijas perioda pārbaudes laikā pārbauda arī mātesaugu fitosanitāro stāvokli, kā arī, ja izejmateriāls ir iepirkts, dokumentāciju, kas saistīta ar izejmateriāla izcelsmi – augu pases un pavaddokumentus, lai būtu zināms, ka stādi atbilst noteiktām prasībām.
  • Ja tiek pavairotas augļukoku un ogulāju aizsargātas šķirnes, ir jābūt noslēgtam un VAAD reģistrētam licenču līgumam.
  • Dokumentācijas pārbaudē VAAD inspektors pārbauda audzētavas grāmatu un pievērš uzmanību, vai ir veikti pieraksti par svarīgākajiem ražošanas posmiem (materiāla sēšana, piķēšana, podošana, potēšana un stādīšana utt.), kā arī tiek skatīts augu pasu un etiķešu uzskaites žurnāls.
  • MK noteikumos par augļukoku pavairošanas materiāla atbilstības kritērijiem un aprites kārtību noteiktas konkrētas sugas, kurām ir nepieciešams veikt pārbaudi pirms izplatīšanas – rudenī vai pavasarī pirms atsākusies veģetācija. Šajā pārbaudē tiek pārbaudīts, vai sakņu sistēma ir atbilstoši nobriedusi, vai tai nav bojājumu.
  • Kad VAAD inspektors konstatē, ka normatīvo aktu prasības ir izpildītas, pārbaudes aktā tiek pieņemts lēmums atļaut lietot augu pases.

Augu pasu drukāšana
Pēc VAAD inspektora pieņemta lēmuma – atļauts lietot augu pases, tās var drukāt VAAD vai pats audzētājs, kurš ir iesniedzis iesniegumu un augu pases paraugu reģionālajā nodaļā un saņēmis VAAD atļauju drukāt augu pasi pēc VAAD apstiprināta augu pasu parauga, kurā norāda VAAD piešķirto augu pasu drukātāja kodu.

Augu pases piemērs

Augu pase ir atpazīstama visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Augu pasei jābūt taisnstūrveida vai kvadrātveida formā. Obligāti norādāmā informācija: ES karogs - kreisajā stūrī un labajā pusē uzraksts „Augu pase” nacionālajā un angļu valodā.

Apzīmējumi:

A - botāniskais nosaukums

B - profesionālā operatora reģistrācijas numurs

C - izsekojamības kods, ko piešķir Latvijā drukātajām augu pasēm, veido:

     XX- tā veģetācijas perioda gada pēdējie divi cipari, kad veikta auga pārbaude;

    YY- divu burtu VAAD piešķirtais augu pasu drukātāja kods (VAAD izsniegtajām augu pasēm to nenorāda);

     1234 - kārtas numurs augu pasu uzskaites žurnālā

D - izcelsme

Ieskats par situāciju Latvijā

2023. gadā ir pārbaudītas 84 stādaudzētavas, kuras audzē augļukoku un ogulāju pavairojamo materiālu: plūmju ģints sugas, ābeļu, bumbieru, krūmmelleņu un dzērveņu, aveņu un kazeņu, upeņu un jāņogu, zemeņu, smiltsērkšķu, sausseržu un aroniju stādus.

Stādāmā materiāla pārbaudes pirms izplatīšanas uzsāktas no 16. augusta un turpinās līdz oktobra beigām, kā arī pavasarī.

2023. gadā stādaudzētavās konstatētie RNKO:

o 9 stādaudzētavās, kas audzē avenes, konstatēts Raspberry bushy dwarf virus,

Raspberry bushy dwarf virus, avenes

Raspberry bushy dwarf virus, avenes

o vienā stādaudzētavā, kas audzē upenes, konstatēts Tetranychus urticae.

Iepriekšējos gados augļukoku un ogulāju stādaudzētavās konstatētie RNKO:

o zemeņu stādiem - nematode Aphelenchoides blastophorus un A. fragaria,

o bumbieru stādiem - sudraboto lapu slimība Chondrotereum purpureum,

Chondrotereum  purpureum, bumbiere

Chondrotereum purpureum, bumbiere

o Amerikas lielogu dzērvenēm - vertikālo dzinumu atmiršana un viskozā ogu puve Diaporthe vaccinium,

Diaporthe vaccinii  bojājums, dzērvenes

Diaporthe vaccinii bojājums, dzērvenes

o ābeļu stādiem un zemeņu stādiem - sakņu kaklu puve Phytophthora cactorum.

Phytophthora cactorum  bojāts sakņu kakls, zemenes

Phytophthora cactorum bojāts sakņu kakls, zemenes

 

Phytophthora cactorum  bojāts ogu ķekars, zemenes

Phytophthora cactorum bojāts ogu ķekars, zemenes

Latvija - aizsargājamā zona 

  • Latvijai ir piešķirts aizsargājamās zonas statuss uz bīstamo augļukoku slimību - bakteriālo iedegu Erwinia amylovora, un tas nozīmē, ka, izplatot bakteriālo iedegu saimniekaugu stādus, tiem ir jāatbilst aizsargājamajai zonai noteiktajām prasībām (stādi ir pārbaudīti, no tiem ir ņemts paraugs uz bakteriālās iedegas slēpto infekciju (latento formu) un valstī vai noteiktajā teritorijā ap stādaudzētavu ir veiktas pārbaudes un organisms nav konstatēts).
  • Bakteriālās iedegas saimniekaugu stādus atļauts ievest tikai no valstīm, kurām arī ir piešķirts aizsargājamās zonas statuss uz bakteriālo iedegu (Igaunijas, Spānijas (izņemot noteiktos autonomus apgabalus un provinces), Francijas (Korsika), Somijas, Itālijas atsevišķas teritorijas, Īrijas (izņemot Golvejas pilsētu), Lietuvas (izņemot Ķēdaiņu pašvaldības (Kauņas reģions)), vai speciāli izveidotām buferzonām valstīs, kurās šī baktērija ir sastopama. Piemēram, Polijā stādaudzētavu, kas atbilst aizsargzonas prasībām, skaits ir tikai 17. Uzzināt, vai konkrēta stādaudzētava atrodas buferzonā var, sazinoties ar VAAD Augu karantīnas departamenta speciālistiem, e-pasts akd@vaad.gov.lv, tālr.nr. 67550925.
  • Bakteriālās iedegas saimniekaugiem pievieno augu pasi katram stādam, ja stādi tiek izplatīti atsevišķi pa vienam vai augu saišķim, ja saišķi tirgo kā nedalāmo vienību.

Augu pases piemērs bakteriālās iedegas saimniekaugam:

Norāde, ka augi ir  audzēti atbilstoši  aizsargājamai zonai  uz bakteriālo iedegu  īpašajām prasībām

Norāde, ka augi ir audzēti atbilstoši aizsargājamai zonai uz bakteriālo iedegu īpašajām prasībām

Vairāk informācijas par interesējošiem jautājumiem var atrast VAAD tīmekļvietnē:

o https://www.vaad.gov.lv/lv/eiropas-savienibas-karantinas-organismi

o https://registri.vaad.gov.lv/reg/kaitigie_organismi.aspx

o EPPO mājaslapā: https://gd.eppo.int/

Ja ir kādi papildus jautājumi, lūgums sazināties ar mums! e-pasts: akd@vaad.gov.lv tālruņa Nr.: 67550925