Agromežsaimniecības ideja ietver kompleksu zemes izmantošanu, bioloģiski daudzveidīgas audzēšanas sistēmas un daudzveidīgu pielietojumu audzētajiem augiem. Saldie ķirši ir vieni no piemērotākajām sugām šādai izmantošanai – tos iespējams izmantot gan augļu, gan koksnes ražas iegūšanai, tie veido dzīvotni putniem, kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem. Daudzi no Latvijas vietējiem saldajiem ķiršiem aug strauji un sasniedz ļoti lielu augumu. Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts “Silava” jau kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem veic pētījumus par vietējo saldo ķiršu piemērotību koksnes audzēšanai, ir īstenoti vairāki projekti un iekārtoti saldo ķiršu stādījumi koksnes iegūšanai.

2020. gadā LVMI “Silava” (vadošais partneris) kopā ar Dārzkopības institūtu (DI) un SIA “Palus” uzsāka LAP sadarbības projektu “Saldā ķirša (Cerasus avium Moench. syn. Prunus avium L.) pavairošanas tehnoloģiju
aprobācija un perspektīvāko klonu atlase produktīvu lietkoksnes stādījumu ierīkošanai Latvijas klimatiskajos apstākļos”, lai pilnīgāk un daudzveidīgāk izmantotu vietējos saldos ķiršus. Projekta ietvaros notiek saldo ķiršu stādījumu apsekošana un labāko klonu atlase, mikroklonālās un lapaino spraudeņu pavairošanas metodes izstrāde – aprobācija saldajiem ķiršiem, saldo ķiršu juvenilās ātraudzības un ziemcietības izpēte.

DI ģenētisko resursu kolekcijā tiek uzturēti saldie ķirši ar labu un regulāru ražību. Projektā tos izvērtēja no mežsaimnieku viedokļa, atlasot lielākā auguma kokus ar izteiktu apikālo (galotnes) dominanci, veselīgu
stumbru un zarojumu. Izvērtējot apmēram 60 genotipus (P. Upīša un A. Maizīša selekcijas materiālu, vietējās šķirnes), turpmākai izpētei atlasīja 12 perspektīvākos vietējos genotipus: ‘Smiltenes 6’, ‘Kārzdabas 2’, ‘Kārzdabas 4’, ‘Aizkraukles Saldais’ (potzari kolekcijas koku izaudzēšanai atvesti no Vidzemes), ‘Muižas
1’, ‘Muižas 2’, ‘Muižas 4’, ‘Agrais Hedelfingens’, ‘Pūres Jānis’, ‘Šķēdes Jānis’ (potzari kolekcijas
koku izaudzēšanai atvesti no Kurzemes), PU 14498, ‘Kalniņa Sējenis’ (izaudzēti Dobelē).

Attēlā: Saldā ķirša klons ‘Karzdabas 2’

Šiem ķiršiem jau iepriekš bija novērota laba ziemcietība to izcelsmes vietās un arī Dobelē, kolekciju stādījumā, kur pieaugušie koki 2012. gadā izturēja -28°C salu. Pārbaudot ziedpumpurus pēc mākslīgas sasaldēšanas, sevišķi augstu salcietību novēroja ķiršiem ‘Kārzdabas 4’ un ‘Smiltenes 9’ (44% un 61% ziedpumpuru izturēja saldēšanu pie -30°C).

Attēlā: Saldā ķirša klons ‘Karzdabas 4’

Izmēģinot pavairošanu ar lapainajiem spraudeņiem, konstatēts, ka lielākajai daļai genotipu pēc apstrādes ar β-indolilsviestskābi (25 mg sviestskābes uz 1 L ūdens, spraudeņu apakšējo daļu iemērca apmēram 2 cm dziļi uz 15 stundām) labi veidojas kalluss, un pirmajās 2-3 nedēļās spraudeņi izskatījās cerīgi. Vāja kallusa veidošanās novērota tikai ķiršiem ‘Briežu vēlais’ un ‘Pūres Jānis’ vienā no izmēģinājuma gadiem. Taču turpmākajā laikā radās problēmas – saknes veidojās vāji, daļai spraudeņu parādījās kallusa bojājumi – tas nobrūnēja un saira. Kallusa bojājumus daļēji izdevās ierobežot, apstrādājot spraudeņus ar fungicīdu “Previcur Energy”, taču pilnībā tas problēmu neatrisināja. Lai uzlabotu sakņu veidošanos, tika pārbaudīta atkārtota spraudeņu apstrāde ar sviestskābi, vitamīnu un mikorizas preparātu. Pirmie rezultāti rāda, ka perspektīvākie genotipi šādam pavairošanas paņēmienam ir ‘Kārzdabas 2’, ‘Kārzdabas 4’, ‘Muižas 2’ un ‘Muižas 4’. Darbs ar pavairošanas tehnoloģijām un lauka novērojumiem tiks turpināts vēl 2023. gadā, un dati tiks apkopoti projekta noslēgumā.

Dažkārt lauksaimnieki, domājot par savas darbības dažādošanu, ir jautājuši par iespēju audzēt ķiršus koksnei un ievākt arī ķiršu augļu ražu - vismaz pirmajos ražošanas gados, kamēr raža veidojas sasniedzamā augstumā. Lielākajai daļai vietējo saldo ķiršu augļi ir nelieli vai vidēja lieluma, bet ar ļoti izteiktu saldumu. Tie nav tik pieprasīti tirgū kā lielie augļi, arī savākt šādu ražu iet ilgāk nekā lielos augļus. Tomēr svaigo augļu tirgū tiem ir sava niša, tos var izmantot arī sulu saldināšanai kā pārtikas krāsvielu un lauku tūrismam.

No šeit aplūkotajām šķirnēm un selekcijas hibrīdiem sīkākie augļi bija ķirsim ‘Kalniņa Sējenis’ (augļa masa 2 g), ‘Muižas 2’ un ‘Kārzdabas 4’ (abiem augļa masa 3 g). Tomēr dažām šķirnēm un selekcijas hibrīdiem augļu lielums bija vidējs vai pat paliels:

• agrajiem, tumši sarkanajiem ķiršiem ‘Agrais Hedelfingens’ (augļa masa 6 g), ‘Pūres Jānis’ (augļa masa 5 g, taču tie stipri pūst),
• tumši sarkanajiem ķiršiem ar vidēju nogatavošanās laiku ‘Kārzdabas 2’, ‘Smiltenes 9’ un ‘Muižas 4’ (visiem augļa masa 4 g),
• vēlajiem, dzeltenajiem ķiršiem ‘Aizkraukles Saldais’ (augļa masa 7 g) un PU 14498 (augļa masa 5 g).

Jāapzinās, ka stādījumā ar ļoti liela auguma kokiem problēmas radīs ķiršu raibspārnmuša (ķiršu muša). Augļkopībā pielietojamie ierobežošanas pasākumi nebūs piemēroti, jo īpaši lielajiem kokiem (neatbilstoša tehnika un preparātu devas). Mežsaimniecībā pieaugušiem lapu kokiem nav reģistrētu augu aizsardzības līdzekļu, kas varētu ierobežot ķiršu mušas izplatību. Tomēr iespējams, ka pirmajos ražošanas gados augļus
varētu iegūt, ja ķiršu mušas vēl neatrastu jauno stādījumu (tuvumā neatrastos jau invadēts stādījums). Mazāk mušas bojājumu ir agrajiem ķiršiem un augļiem tehniskajā gatavībā, vairāk bojājumu - vēlajiem augļiem un ķiršiem pilngatavībā, it īpaši mīkstiem, sārtiem un saldiem ķiršiem ar plānu miziņu.