Skip to main content
Edgars Rubauskis
Profesionālā dārzkopība / Profesionālā DĀRZKOPĪBA Nr.20

Mehanizācija ābeļu vainagu veidošanā

  • Edgars Rubauskis Dārzkopības institūts

Raksta materiāls veidots, tam par pama tu izmantojot iepriekš pētījumos (projektā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projekts Nr.: 18-00-A01612-000025 “Inovatīvi, ekonomiski pamatoti risinājumi ābeļu un aveņu ražošanas efektivitātes un augļu kvalitātes paaugstināšanai” (2018 – 2023)) gūtās iestrādes, izmēģināto Dārzkopības insti tūta dārzos t.sk. selekcijas projekta “Dārzaugu selekcijas programma selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu” ietvaros, kā arī izvērtējot seminārā “Mehanizācija augļu koku vainagu veidošanā” gūto informāciju un iespaidus.

Semināra praktiskā daļa (21. martā) interesentiem bija vērojama SIA “Auseklītis” dārzā (1. attēls), demonstrējot ar IKU “Eduards” starpniecību sagādāto griezēju - kontūrzāģi “EDWARD 300 comfort”.

Kontūrripzāģis semināra laikā demonstrējumā SIA “Auseklītis”

Kontūrripzāģis semināra laikā demonstrējumā SIA “Auseklītis”

 

Semināra vieslektors no Vācijas, Gerhard Baab laipni dalījās ar informāciju un pieredzi tehnoloģijas pielietojumā jau vairāku gadu desmitu laikā. Gerhard Baab, augļkopības zinātnieks un praktiķis, agrāk arī Reinzemes-Pfalcas Dārzkopības kompetences centra (DLR Rheinpfalz) Ārveilerā (Ahrweiler) direktors, šobrīd, savā jau cienījamā vecumā, eksperts - konsultants uzņēmumā “AGRO selection”.


Izkapts tipa kontūrgriezējs Dārzkopības institūta dārzā, pārveidojot dārzu izmēģinājumā ar septiņām šķirnēm uz maza auguma potcelma, koki stādīti 1 m attālumā

 

Mūsdienu mehanizētā veidošana (2. attēls) praktiski pielietojama salīdzinoši augsta blīvuma dārzos savā ziņā ar 2-D vainagiem (vainaga dimensijas – augstumā un rindas virzienā), ar mērķi veidot šauru, labi izgaismotu vainagu (dzīvžogu). Šāda dārzu sistēma ir sekmīgi kombinējama ar mehānisko ziedu retinātāju kā “Darwin”, kuru darbības rezultātu efektivitātei ir vajadzīgi specifiski nosacījumi.

Divu dimensiju (2-D) dārzu sistēmu dārzos varam iegūt labi izgaismotu vainagu visās tā daļās. Ar šādu tipu vainagiem mērķis ir veicināt ikgadēju ražošanu, augstu ražību, iegūstot augstākas kvalitātes, t.sk. labāk krāsotus augļus. Tajā pašā laikā tiek uzskatīts, ka šādas sistēmas mazina dzinumu veģetatīvo augšanu, ļauj palielināt dārza produktīvo mūžu (intensīva tipa uz maza augumu potcelmiem), tāpat veidojas zemāki, pieejamāki koku vainagi. Tādejādi kopumā samazinās darbaspēka vajadzība un uzlabojas darba kvalitāte. Nogrieztais kopējais zaru apjoms ir mazāks. Līdz ar to mazāka ir augu pretreakcija – mazāk jauno dzinumu, mazāks to pieaugums. samazinās, kas rezultējas ne tik lielā augu pretreakcijā. 2-D vainagi pieļauj efektīvāku mehanizācijas izmantošanu. Skatot kopumā, augu aizsardzības pasākumiem šādās dārzu sistēmās ir jābūt efektīvākiem, ar mazāku augu aizsardzības līdzekļu lietojumu.

Lai izveidotu 2-D vainagu sistēmu dārzu, tam izmantojami koki, kas veidoti kā 2-asu koki (Bibaum®), UFO jeb “Karogkoki” (FlagTree® /GuyotTree®), iespējams tam vārētu tikt izmantotas Heka špaleras modifikācijas (3. attēls). Mazāk piemērotas 2-D dārzu sistēmām jeb praktiski pārveidojamas ir jau tradicionāli trīs dimensiju (3-D) vainagu formas. Tām Rietumeiropā izmanto stādāmo materiālu, kas audzēts kā 9-mēnešu stāds (vica ar sasteigtiem dzinumiem un daļu vadzara), “Knipkoki” (praktiski divgadīgs stāds) u.tml. Mūsu gadījumā ābelēm uz maza auguma potcelmiem, ņemot kā stādu nezarotu vicu, dārzā zaudējot vismaz gadu vai pat divus līdz ražai, mēs tāpat veidojam kokus slaidās vārpstas formā ar pamatzariem (3-D).


UFO un 2-asu vainagu formu ieveidošanai pakļautas ābeles izmēģinājumā Dārzkopības institūtā uz potcelma B.396, starp kokiem 2 m

 

Iesaistot kontūrgriešanu vainagu veidošanā, uzdevums ir veidot “dzīvžogu”, nevis sienu. “Dzīvžogam” jābūt caurredzamam, tik labi izgaismotam, kā tā otrā pusē esošo personu var skaidri saskatīt un atpazīt.

Veidojot šādu dārzu no jauna vai pie mērojot (“rekonstruējot”) vecāku, ir apsverami daži vēlamie nosacījumi, kas atbilst praktiski vairumam dārzu:

• dārza rindu virzienam jābūt no ziemeļiem uz dienvidiem;

• rindām ir jābūt taisnām;

• nodrošināma balstu sistēma, kas iedos “dzīvžogam” nosacītu rāmi;

• panākams balanss starp augšanu un ražošanu;

• izveidotam koku vainagam jābūt šauram;

• tā izveidei ir jābūt piemērotām šķirnēm, kas nozīmē, ka ne visas dārzos audzētās tam atbildīs;

• jāizvērtē pareizais laiks jeb varianti (gadalaiks, ābeļu attīstības posms, sezona u.tml.), kad veikt kontūrgriešanu.

Lai nodrošinātu vainaga, dārza (jeb drīzāk būtu jāpieturas pie jēdziena “dzīvžoga”), visa tā daļu optimāla izgaismojumu, jāievēro rekomendācijas, ka koku augstumam jābūt 0,25 m zemākam par balstu sistēmas stabu. Tas ļauj attiecīgam mehānismam optimāli strādāt, griežot koku augšas ar atdures un nobīdes mehānismu, kā arī iespējams to kombinēt ar segumu sistēmām, sargājot dārzu, piemēram, no krusas ietekmes ar attiecīgiem tīkliem. Lai lietderīgi izmantotu dārza platību (būtu vairāk ābolu un ābeļu aizņemtās telpas nekā zālāja starp to rindām), Vācijas apstākļos tiek rekomendēts rindas izvietot 3,00 – 3,25 m attālumā vienu no otras. Ņemot vērā, ka Latvija ir tālāk uz ziemeļiem un saule debesjumā ne tik augstu, rindu attālums 3,50 m būtu apdomājams. Vēl jāņem vērā, ja rindas nav izvietotas Z-D virzienā, un to nobīde ir 25 – 30⁰, rindu attālums palielināms par 0,25 m, ja rindu virzienu nobīde ir lielāka par 30⁰, tad rindu attālums būtu attiecīgi palielināms par 0,50 m, kā tas tiek rekomendēts arī Vācijā.

Attiecībā uz koku izvietojumu rindā, ja tiek stādīts jauns dārzs, un skaidri zināms, ka tajā izmantos mehanizēto kontūrgriešanu, attālumu starp augiem var samazināt par 20 – 30 cm. Tam pamatojums – koks tendēts vairāk ražot nekā augt.

Papildu rekomendācijas dārzos ar kontrūgriešanu šķirnēm ar raksturīgi lieliem augļiem – no semināra laikā pieminētām šķirnēm, mūsu dārzos ir sastopama ‘Ligol’. Kā svarīga tiek atzīmēta papildus manuālā veidošana un apūdeņošana / fertigācija (optimāls mitruma nodrošinājums), bet ziedu un augļaizmetņu retināšana tiek atzīmēta kā vēlama.

Savukārt iespējams, ne visām sīkaugļainām ābeļu šķirnēm šāda apiešanās būs piemērota – atkarīgs no to dzīvotspējas, tāpat tādām ļoti svarīga ir papildus manuālā veidošana, apūdeņošana, kā arī retināšanas pasākumi. Pie sīkaugļainām tiek pieskaitītas tādas ābeļu šķirnes kā ‘Gala’, ‘Kanzi’, ‘Pinova’, ‘Elstar’, ‘Idared’ un ‘Šampion’.

Ņemot par pamatu rekomendācijas vācu augļkopjiem, sazaroti stādi ar vienu vadzaru (vertikālo asi) tiek ieteikti izvietot rindā vienu no otra 0,7 – 0,9 m attālumā. Savukārt divasu kokus 1,0 – 1,2 m attālumā, ar domu, ka katra ass (vadzars) būs 0,5 – 0,6 m attālumā viena no otras. Ierīkojot tam balstu sistēmu no stieplēm, iesaka izmantot četras stiepļu rindas, pirmo novelkot 1,0 m augstumā un katru nākamo ar soli 0,5 m. Te gan uzreiz būtu norādāmas atšķirības stādiem, ko lielākoties izmantojam Latvijas dārzos. Iestādītiem kokiem ir jāaug taisni un tiem jābūt nostiprinātiem pie balstu sistēmas. Tas norāda pēc vēl vienas stiepļu kārtas vajadzības 0,5 m augstumā. Šobrīd izmēģinājumos 2-asu kokus esam stādījuši rin dā 2,0 m attālumā, ar plānu, ka asis jeb vadzari tiek izkārtoti ik pa 1,0 m.

Ierīkojot dārzu no jauna un paredzot “dzīvžoga” veidošanu, izmantojot jau sazarotus stādus, tad sākot ar vainaga vēlamo augstumu, sānzaru dzinumus apakšējā daļā visus iesaka īsināt triploīdām šķirnēm līdz 35 – 40 cm (šādas šķirnes Latvijā ir retums, valstīs uz dienvidiem no mums zināmākā ir ‘Jonagold’), diploīdajām (lielākā daļa Latvijā audzēto šķirņu) līdz 30 – 35 cm garumam. Augstāk esošie zari īsināmi, saglabājot trapeces formu, kuras augšējā daļa rindā veidojas šaurāka. Īsināmi un vainagā atstājami visi zari, ja vien tie ir mehāniski izturīgi – platā atzarošanās leņķī ar vadzaru (asi), izveidots zaru valnītis. Izmantojot stādīšanā nezarotu vicu, šie sānzari sākotnēji ir jāieveido jau dārzā. 2-asu kokiem attiecīgi jāieveido divas koku asis. Dārzkopības institūta izmēģinājumos to esam darījuši, šo nezaroto vicu īsinot līdz 0,5 m augstumam, tad attiecīgi ieveidojot divas asis, kuras izkārtojam metra attālumā vienu no otras.

Otrajā gadā šo dzinumu pieaugumi īsināmi līdz 6 cm garumam, bet trešajā - atstājot vien 3 cm no jaunā pieauguma garuma. Ja veidojušies gari sāndzinumi (garāki par vienas šķēres garumu jeb 15 – 18 cm), tie praktiski nogriežami līdz jaunā dzinumu pamatnei, kur, iespējams, ir tikai nepilnvērtīgi attīstīti pumpuri. To sauc par “Klik” īsināšanu (metodei dots tā ieviesēja uzvārds – metode ļoti atšķirīga no līdzšinējās prakses un pamats vainaga ieveidošanai, kas tālāk būs piemērots kontūrgriešanai). Savukārt stāvākos zarus, (jo sevišķi tām šķirnēm, kurām tendence zarus veidot augšup vērstus) attiecīgi liec tuvu horizontālam stāvoklim. Mērķis ir sagatavot vainagu mehāniskai vainagu kontūrgriešanai ar nākamo (Vācijas gadījumā ceturto) sezonu. Esošajās tehnoloģijas tendencēs Latvijā (stādi – nezarotas vicas), mehāniskā kontūrgriešana dārzā būtu uzsākama tikai sestajā augšanas gadā. Līdz kontūrgriešanas uzsākšanai zariem ir jābūt pietiekami ražas slodzes noturīgiem, tiem neliecoties uz leju. Klasiski veidojot slaidās vārpstas vainagu, klājzari būtu ieveidoti nolīkuši uz leju (jo augstāk kokā, jo izteiktāk).

Ja pārveidot dārzu un ieviest kontūrgriešanu, veidot šauru vainagu, būtu doma jau esošā dārzā, bet veidots vainags bijis pēc agrāk ierastiem principiem, mehāniskā griešana būtu veicama tajā vecumā, kad koki praktiski ir aizņēmuši tiem atvēlēto augšanas telpu - pirms vainaga zarojums starp kokiem pārklājies (4. attēls). Pārveidot šādi drīkst tikai uz ražošanu tendētos kokus un tajā gadā, kad gaidāma raža – jo sevišķi dārzam, kam jau vērojams ražošanas periodiskums.


Sīkaugļainā, ražīgā šķirne ‘Zarja Alatau’ uz maza auguma potcelma B.396, stādīšanas attālums 1 m starp kokiem, vecumā (piektais pavasaris), kad tā būtu piemērota pārveidošanai mehāniskai griešanai, veidojot šauru vainagu

 

Šī “dzīvžoga” arhitektūra veidojama tā, ka spēcīgāka auguma šķirnēm vainaga platums tā apakšējā daļā būtu 70 – 80 cm, vājāka auguma attiecīgi 60 – 70 cm. Savukārt trapeces augšā platums būtu nedaudz šaurāks - attiecīgi 60 – 70 un 50 – 60 cm. Plānojamā ražošanas zona no katra šī dzīvžoga trapeces sāna būs tikai līdz 25 cm dziļumam.

Kontūrgriešanas veikšanai laiks (varianti) var būt dažāds – to nosaka atsevišķi faktori un izvēles t.sk. augšanas un ražošanas raksturs:

1. Uzreiz pēc ražas vākšanas rudenī – septembra vidus līdz pat oktobra beigām. Vācijas apstākļos to izmanto visbiežāk visām šķirnēm, bet tajā brīdī tur noteikti vēl nav sākusies lapu krāsošanās un to nobire. Jārēķinās, ka Vācijā augļkopības sezona kopumā ir mēnesi līdz pat divus mēnešus garāka, salīdzinot ar Latvijas apstākļiem. Pastāv drauds brūcēs iekļūt zaru vēzim, tāpēc tiek norādīts, ka tas ir izmantojams, ja nav šādu draudu.

2. Ziemā jeb vēl miera periodā – Vācijā janvārī, februāri. Tajā laikā, kā zināms, ne vienmēr tur dārzos ir sniegoti apstākļi. Iespējams, klimata pārmaiņu ietekmē kaut kā līdzīgi pēc kāda laika būs dažos Latvijas reģionos. Kā zināms, šajā laikā veicot jebkādas darbības vainagā, provocēsim jauno dzinumu augšanu. Arī risks pastāv attiecībā uz zaru vēzi. Vācijā iesaka izmantot vājāk augošām šķirnēm un kokiem ar apsīkušu pieaugumu.

3. Pavasarī – sarkano pumpuru stadijā (5. attēls), kad jau mazāk tiks provocēts augšanas spars. Piemērots dārzam ar sabalansētu vai pārāk spēcīgu augšanu vai ābeļu nevienmērīgu ražošanu dārzā.

4. Pavasarī – uzreiz pēc ziedēšanas (kā alternatīva sarkano pumpuru stadijai), ja pastāv salnu draudi. Pavasarī un vasarā zaru vēžu risks ir mazāks – brūcēm ātrāk apžūstot, tas sakrīt arī ar aktīvu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas laiku.


“Sarkano pumpuru” stadija, kad veikt mehanizēto vainaga kontūrgriešanu

5. Vasarā, kad jaunajiem dzinumiem ir pilnvērtīgi izveidojušās 8 – 10 lapas. To dēvē par “Lorette system”. Tiek rēķināts, ka tas brīdis tiek sasniegts apmēram 6 – 7 nedēļas pēc ziedēšanas beigām. Pieņemot, ka Latvijā par ziedēšanas beigām līdz šim varēja lielā mērā uzskatīt maija beigas, dažviet pat jūnija sākumu (atkarīgs no sezonas un šķirnēm), tad kontūrgriešana būtu veicama ap jūlija beigām, augusta sākumu. Pēc vācu augļkopju ieskata, šo variantu var izmantot, ja dārzā raža ir neizlīdzināta (kāds koks ražo cits nē), ir tendence sliktāk aizmesties augļaizmetņiem. Pielietojot “Lorettes sistēmu” kopumā var iegūt lielākas ražas, bet Vācijas apstākļos šai sistēmai kontūrgriešanā ir daži izaicinājumi.

6. Pirms ražas vākšanas, to veicot apmēram 2 nedēļas pirms plānotā ražas laika. Šajā laikā kontūrgriezēju vācu augļkopji dažkārt kombinē ar lapu nopūtēju. Lapu nopūtēja lietošana dod iespēju augļiem labāk un vienmērīgāk krāsoties, kā arī var ietaupīt uz ražas vākšanas reižu skaitu, piemēram, šķirnei ‘Elstar’ no četrām uz trim reizēm. Augļkopjiem bija iespēja to dzirdēt, agregātu taustīt 2019. gadā, kad LAA rīkoto mācību laikā viesojāmies Dienvidvācijas augļkopju saimniecībās. Izmantojot lapu nopūtēju, ir būtiski, lai nebūtu nokarenu zaru, kas viegli panākams, veidojot “ražojošo dzīvžogu” ar kontūrgriešanu. Nokarenie zari absorbē gaisa plūsmu no agregāta, un lapu nopūšana paliek mazāk efektīva. Vairāk tiek bojāti āboli, tiem sitoties zaros, kas izteikti šūpojas nevis pretojas gaisa plūsmai.

Vasarā, kad tiek pielietota tā saucamā “Lorette system”, izmantojamas rotējošo nažu vai izkapts tipa zaru pļaujmašīnas (Tabula, 2. attēls). Augšanu ierobežojot šajā laikā, novērota labāka ziedpumpuru ieriešanās nākamā gada ražai, arī kopumā vērtējot, ražas iegūtas lielākas. Ziedpumpuru labāka ieriešanās, iespējams, saistāma ar stresa momentu, kas augiem radīts, mazinot augšanas konusus vainagā. Stress iestājas tieši pēc zaru appļaušanas. Stress var veicināt jau esošās ražas daļas augļaizmetņu nobiri. Šis laiks kā piemērotākais ir atrasts, kad salīdzinoši mazāk varētu sākties dzinumu otrreizējā augšana. Līdz šādiem secinājumiem bija nonākuši arī pētnieki Ziemļitālijas dārzos (6. un 7. attēls). Tas tika demonstrēts “Dārzu sistēmu” simpoziju laikā jau astoņus gadus tālā pagātnē. Tomēr, jāņem vērā iespējamā šķirņu atšķirīgā reakcija.

Kā seminārā noteica G. Baabs, šo laiku kontūrgriešanai vācu augļkopji izmanto salīdzinoši mazāk, jo esot riski noteiktām šķirnēm sākt izteikti spēcīgu otrreizējo augšanu. Negatīvais saistāms ar:

- laputu invāziju sezonas otrajā pusē uz sulīgajiem, nenobriedušajiem dzinumu galiem;

- miltrasas izplatību un bojājumiem;

- kā arī dažkārt izprovocējot ziedēšanu rudenī.

Ņemot vērā ziedēšanas laiku un attiecīgo brīdi dzinumu appļaušanai Vācijas apstākļos, var saprast, ka vēl līdz sezonas beigām ir salīdzinoši ilgs laiks, kas arī nosaka lielās problēmas saistībā ar kaitīgiem organismiem.


Viengadīgie dzinumi pēc īsināšanas, kad jauniem dzinumiem pilnībā izveidojušās deviņas pilnībā attīstītas lapas Ferāras ielejas dārzos, skatīti “Dārzu sistēmu simpoziju” dārzu tūres laikā 2016.g.

 


Ābeļdārzi Ferāras ielejā Ziemeļitālijā pēc vasaras kontūrgriešanas, skatīti simpozija dārzu tūres laikā 2016. gada augustā

 

No Latvijas apstākļiem raugoties, vasaras veidošana būtu veicama, kad pilnībā izveidojušās 8 – 10 lapas uz jaunajiem dzinumiem (klājzaru) zaru galos un termiņā (laika posmā) apmēram līdz divām nedēļām pirms ražas vākšanas. Tā būtu veicama attiecīgi veidotam dārzam, sasniedzot 5 – 6 gadu vecumu. Esošu dārzu pārveidojot, būtu veicama kontūrgriešana kādā no miera perioda vai pavasara variantiem (kontūrgriešanas laikiem), tad tajā sezonā, atgriežoties vasarā (no “Lorette system” līdz kontūrgriešanas variantam pirms ražas vākšanas), un tad, iespējams, turpinot nākamajās sezonās tikai vasarā ieturēt vainaga kontūru. Mērķis būtu mazāk provocēt intensīvu augšanu un jauno dzinumu veidošanos, kas sabiezinātu vainagu.

Vasaras kontūrgriešanas laiks (“Lorette system”) ņemot vērā arī, kad tas veicams, vasaras šķirnēm tas sakritīs ar mirkli, kad raža būs jau novākta, nosacīti 1. variants. Tajā pašā laikā, dārzos vasaras šķirnes ir mazākumā un tehnoloģiskie procesi netiks orientēti vai tām pakārtoti.

Papildus kontūrgriešanai veicamas arī manuālas korekcijas. Pielietojama tā saucamā “KISS” pieeja (“Keep It Simple and Stupid”). Vienkāršos vārdos – process paveicams vien kārši, viegli un iemācāms ikvienam. Šajā sistē mā ir daži noteikumi, kas jāievēro:

• “dzīvžoga” virsotnē atstājami vairāki (2 – 3) augšanas punkti (galotnes), nevis tikai viens;

• zari ir īsāki, līdz ar to zaru daudzums vainagā ir lielāks, lai saglabātu koku ražošanas kapacitāti;

• no vainaga izgriežami pārāk spēcīgi vai augšup vērsti zari, bet tas darāms, vienmēr atstājot garu zara celmiņu (apmēram divu dūru platumā), kas kopumā nodrošinās vājāku jauno dzinumu veidošanos;

• izgriež vājos, nokarenos zarus, dodot priekšroku tiem, kas vērsti nedaudz augšup (rēķinoties, kas ražas svars tos lieks);

• jānodrošina pietiekams vainaga izgaismojums starp asīm (nav gluži jau taisns tas dzīvžogs, bet drīzāk kā zāģa zobi – vainagu apakšdaļas sakļaujas, pat pārklājs, bet vainaga augšdaļa tiek saglabāta šaurāka).

Lai sekmīgi nodrošinātu šo noteikumu izpildi, vēlams iesaistīto darbaspēku dalīt trīs operacionālās grupās:

1. Darbojas vainaga virsotnē (visdrīzāk no platformas), kas nogriež visus garos dzinumus, atstājot tiem vien tikai pamatni (daži mm līdz cm, kur dzinumam ir neattīstītu pumpuru daļa vai tie ir snaudoši). To dēvē par “Klik” īsināšanu metodi. Mērķis – rosināt vairāku un vāju (īsu) dzinumu veidošanos, kas ātri vien pārtrauktu augšanu, ieriešot ziedpumpuru tā galā.

2. Darbības, kas nodrošina gaismu starp asīm, jo sevišķi vainaga augšdaļā – tātad “zāģa zobi”.

3. Izgriež stāvos, vainaga iekšienē augošos zarus, nokarenos zarus, atstājot “garus zaru celmiņus”.

Ja tiek veikta jau daudz vecāka dārza rekonstrukcija jeb pārveidošana, nekā aprakstīts iepriekš, tas iesākams kokiem miera periodā. Tas noteikti veicams tikai gadā, kad ir gaidāma raža. Dārzā būtu jāmazina augšanu veicinošie apstākļi – reducējams slāpekļa daudzums, Vācijā to iesaka panākt arī ar sakņu apgriešanu. Bieži vien tādā dārzā tiek nogriezta pirmajā reizē liela zaru masa. Tas prasa vēl daudz papildus manuālā darba turpmāk. Papildus ar kontūrzāģi nogrieztajam (šajā periodā un vecumā rekomendēts agregāts ar ripzāģiem) galotnes daļā atstājami vien divi augšanas punkti (divas galotnes ar jaunajiem dzinumiem). Cērpot “dzīvžogu”, tur vairs nav vienas noteiktas galotnes, ar laiku galotnes jeb “dzīvžoga” trapeces augšējā daļā “augšanas punktu” būs pat vairāk (kā minēts augstāk - vēlams 2 – 3). Lai rekonstrukcijas process būtu sekmīgāks, pārveides laikā pārējie spēcīgie dzinumi izgriežami ar “Klik” metodi, atstājami vien tādi, kuru jaunais pieauguma garums atbilst apmēram rokas šķēru garumam (nepārsniedzot 15 – 18 cm). Tādi visbiežāk ražas gadā ir arī ar ziedpumpuriem. Esot novērots, ka ar manuālo griešanu bieži vien tiek nogriezts par daudz. Līdz ar to ieteicams darba veicējiem dot stingrus norādījumus. Piemēram, kas ērtāk un precīzāk paveicams un iespējams ar modernām elektriskajām šķērēm (kuras digitāli uzskaita ikvienu griezumu), nogriezt kokam tikai noteiktu zaru skaitu un ne vairāk. Tas nozīmē to, ka darbu rīkotājam - saimniekam viss iepriekš ir jāiemēģina pašam, lai varētu saprast darba apjomus.

Vācijas dārziem (to blīvumam) izstrādātas darba stundu vadlīnijas, ko var ņemt vērā, nenogriežot pārāk daudz zaru tādā dārzā. Dārza rekonstrukcijas gadā šķirnēm ar sīkākiem augļiem (piemēram, ‘Pinova’, ‘Gala’, ‘Idared’) būtu atvēlamas 30 – 40 h/ha, savukārt lielaugļainākām šķirnēm kā ‘Ligol’ manuāli darbus veikt nevajadzētu. Nākamajā miera periodā, kad ķertos klāt vainaga veidošanas darbiem manuāli, sīkaugļainām šķirnēm vajadzīgais darba laiks būtu 40 – 50 h/ha, lielaugļainajām šķirnēm 25 – 30 h/ha. Jau trešajā dārza pārveides gadā attiecīgi sīkaugļainajām šķirnēm rēķinātais darba laiks ir uz pusi mazāks, nekā tradicionāli iepriekš tika veidoti koku vainagi. Lielaugļainajām šķirnēm būtu jārēķinās turpmāk ar 15 – 30 h/ha manuālā darba un pie tam arī ne katru sezonu.

Vērtējot kopumā šauros vainagus, tādus, kuru veidošanā iesaistīts arī kontūrgriezējs, tie sniedz vēl papildus ieguvumu – vieglāk veikt augļaizmetņu normēšanu, kā arī ražas vākšana sekmējas raitāk. Šie darbi pat paveicami tikai no vienas vainagu puses. Arī mehāniskā retināšana ar agregātu “Darvin” un līdzīgiem ir efektīvāk paveicama. Tas tāpēc, ka mehāniskā ziedu retinātāja stiegras, kas veic aktīvo darbu, ir līdz 60 cm garas, un retinātāja stiegrām darba procesā ir jāatsitas pret koka vadzaru (asi), tādējādi vadzaram (vertikālajai asij) absorbējot retinātāja rotācijā gūto enerģiju. Mehāniskā ziedu retināšana veicama pašā ziedēšanas sākumā, bet par to citreiz vairāk

Ieguvumi, kas tiek uzsvērti šādā dārzā iespējami:

  • vieglāk paveicams vainagu veidošanas process;
  • mazliet mazāk zaru masas tiek nogriezts;
  • vieglāks un efektīvāks (produktīvāks) retināšanas (ziedu un augļaizmetņu), ražas vākšanas process;
  • vainags labāk izgaismots;
  • augļi daudz izlīdzinātāki – mazāk pārlieku lielo augļu.