Pārlekt uz galveno saturu
Līga Lepse
Profesionālā dārzkopība / Profesionālā DĀRZKOPĪBA Nr.19

Jauna Latvijā izveidota meloņu šķirne ‘Solo’

  • Līga Lepse Dārzkopības institūts

Gribēju rakstīt virsrakstu “Pirmā Latvijā izveidotā melone ‘SOLO’, bet apjautu, ka tā nebūtu patiesība! Spriežot pēc pagājušā gadsimta pirmās puses literatūras, tajā laikā Latvijā bija populāra meloņu audzēšana lecektīs. Pauls Sukatnieks bijis liels meloņu un arbūzu audzēšanas entuziasts un viņš tajā laikā bija izveidojis divas meloņu šķirnes – ‘Dvietes Oranžo’ un ‘Dvietes Banānu’. Diemžēl šīs šķirnes nav saglabājušās, bet augļi ar tām raksturīgām pazīmēm ir sastopami līdz mūsdienām saglabātajā Latgales meloņu populācijā. Šīs populācijas melones izveidojušās, saziedoties vairākām meloņu šķirnēm brīvās apputes ceļā: ‘Mičurina Agrās’, ‘Demuta brīvdabas’, ‘Heinemaņa brīvdabas’, ‘Plovdivska banānu’ u.c. Tomēr pēc šķirņu morfoloģiskā raksturojuma Latgales melones visvairāk līdzinās ‘Mičurina Agrajām’.

Pateicoties entuziastiem – Paulam Sukatniekam, Ēvaldam Piļkam un Uģim Dēķenam, Latgales meloņu populācija tika saglabāta. Kad 2003. gadā Pūres Dārzkopības pētījumu centrā (Pūres DPC) uzsākām šīs populācijas izpēti, nācās secināt, ka tā ir ļoti daudzveidīga un raiba. Veicot inbredizāciju (iekškrustošanu), izdalījām vairākas līnijas, bet, beidzoties finansējumam, 2008. gadā šīs darbs tika pārtraukts, tā arī tālāk nenovedot labākos genotipus līdz šķirņu reģistrācijai. Laiku pa laikam gan Pūres DPC, gan pēdējos gados nu jau Dārzkopības institūtā no iekšējiem resursiem veicām labāko līniju sēklu atjaunošanu, cerot uz iespēju kaut kad nākotnē tomēr pabeigt šķirnes izveides darbu.

Šogad, pateicoties Zemkopības ministrijas finansējumam programmas “Augļaugu selekcijas materiāla novērtēšana integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai” īstenošanai, esam pabeiguši darbu pie vienas līnijas apraksta un esam to sagatavojuši reģistrācijai. Šī ir kantalupes tipa melone, kas raksturojas ar nelielu (līdz 11 cm diametra) augli, kas labi piemērots vienas personas deserta apjomam – tādēļ šīs šķirnes nosaukums ir ‘SOLO’.

Melone ‘Solo’

Melone 'Solo'

Šo meloņu šķirni var audzēt kā plēves seguma siltumnīcā, tā arī atklātā laukā, bet atklātā lauka apstākļi, kā zināms, pa gadiem atšķiras, un tādēļ drošāka raža iegūstama segtā platībā. Iespējams arī izmantot lecektis, zemos segumus. Tā kā šķirnes veģetācijas periods ir 90-100 dienas, tad agrāku ražu iegūsiet, stādot melones ar dēstu, bet var arī sēt tieši augsnē. Ja audzējat laukā, tad jāizvēlas vissiltākā, saulainākā un no vēja aizsargātākā vieta dārzā. Varat ļoti labi izmantot kulisu stādījumus, kad melones audzē starp augstāku augu rindām (piemēram, starp kāršu pupiņām, kukurūzu, topinambūru, vai ogulāju rindām). Jāņem vērā, ka melones, kā visi ķirbjaugi, nemīl pārstādīšanu, tādēļ podiņam dēsta audzēšanai jābūt vismaz 10 cm diametrā. Augi jāstāda ārā vai jāsēj pēc pavasara salnu perioda – maija beigās, jūnija sākumā. Optimālā augsnes temperatūra meloņu augšanai ir ap 18 °C. Vidēji, bet atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem, šīs šķirnes augļi sāk ienākties augusta vidū – otrajā pusē. Mīkstums ir oranžā krāsā, sulīgs, aromātisks, salds. Tā konsistence ir maiga un sviestaini mīksta. Ļoti ērti ir augli pārgriezt uz pusēm, izņemt sēklas un ēst kā no bļodiņas.

Melone ‘Solo’  šķērsgriezumā -  "bļodiņas"

Melone 'Solo' šķērsgriezumā - "bļodiņas"

Augs veidojas samērā zarots, galvenā dzinuma garums ir ap 1.5 m. Augu var audzēt gan uzsienot vertikāli, gan laist horizontāli pa augsni. Es vairāk ieteiktu to laist horizontāli pa augsnes virskārtu, neveidojot un neizgriežot dzinumus. Tādējādi ietaupot darbaspēka resursus. Meloņu audzēšanai izvēlaties auglīgu, labi strukturētu augsni. Meloņu rindas ieteiktu izvietot 1.5 m attālumā vienu no otras, attālums starp augiem rindā – 0.3 m. Melones ir mazāk mitrumprasīgas nekā gurķi, bet tomēr tām mitruma nodrošinājums ir svarīgs. To apūdeņošana jāveic reti (2-3 reizes nedēļā atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem), bet dziļi – vismaz 15-20 L uz m2 . Jāievēro nosacījums, ka meloņu lapas nedrīkst ilgstoši būt mitras, vēlams to apūdeņošanu veikt lokāli, neizmantojot sprinkleru vai plašas ūdens strūklas pielietojumu. Augļu gatavošanās laikā mitruma nodrošinājumu var pakāpeniski samazināt, veicinot aromātiskāku augļu ienākšanos un mazinot plaisāšanas risku.

Šo meloņu sēklas vēl šobrīd nav pieejamas, bet ceram ar nākamo gadu tās saražot pietiekamā apjomā, lai varētu uzsākt to tirdzniecību.