Valsts pētījumu programmas ietvaros viena veģetācijas perioda garumā pārbaudījām metodes nezāļu un kaitēkļu ierobežošanai kāpostu stādījumā. Hibrīda `Jaguar` augi tika stādīti 5. jūnijā, Dārzkopības institūta Pūres pētījumu centrā. Augi audzēti dobēs, ar attālumu starp dobju centriem 1.5 m, augi izvietoti dobē divās rindās 0.5 x 0.6 m attālumā. Salīdzinājām četrus audzēšanas variantus: kontrole – augi audzēti bez mulčas un pretinsektu tīkliem; mulčēti – augi audzēti izmantojot 10 µm biezu biodegradablās plēves segumu; mulčēti un segti ar ēnošanas tīklu, kam acu izmērs bija līdz 5 mm; mulčēti un segti ar insektu tīklu, kam acu izmērs bija 1 mm. Kontrole un rindstarpa starp dobēm tika ravēta. Tīkli tika uzsegti tūlīt pēc augu iestādīšanas.

Mulčas ietekme uz kāpostu augšanu un ražas veidošanos

Mulčēšana ir agrotehniskā prakse, kas maina augsnes mikrovidi, lai veicinātu kultūraugu produktivitāti. Mulča ietekmē galvenokārt augsnes mitrumu, mazinot iztvaikošanu, ierobežo nezāļu dīgšanu un paaugstina augsnes temperatūru. Biodegradablās plēves gadījumā augsnē tiek ienests arī ogleklis no cietes savienojumiem, kas ir plēves sastāvā. Krustziežu dārzeņu, īpaši kāpostu (Brassica oleracea var. capitata) ražošanā mulčēšanai ir aizvien lielāka nozīme mainīga klimata apstākļos (vairāk kaitēkļu, biežāki sausuma periodi, vēsi un gari pavasari). Pētījumā izmantojām uz cietes bāzes veidoto biodegradablo mulču. Pētījumā netika konstatētas būtiskas atšķirības ražībā starp mulčēto un kontroles variantu, kurš tika ravēts 3 reizes veģetācijas periodā.

Tas varētu būt arī labs signāls – ja raža ir saglabājusies tajā pašā apjomā, tad, samazinot herbicīdu lietojumu, iespējams mazināt slodzi uz vidi, nezaudējot ražu. Tā kā herbicīdu lietojums ar mulčas izmantošanu šajā pētījumā nav salīdzināts, šo pieņēmumu pagaidām uzskatām kā hipotētisku. Izmēģinājumā iegūtie dati vēl tiek apstrādāti, lai aprēķinātu iespējamo ekonomisko ieguvumu.

Jāatzīmē, ka šie ir tikai viena gada dati, kas var radīt nepilnīgu priekšstatu par mulčas ietekmi uz ražas veidošanos.

Pētījums būtu jāturpina. Insektu tīklu pielietojuma efektivitāte kāpostu audzēšanā

Insektu tīkli nodrošina efektīvu fizisku barjeru kaitēkļiem, īpaši tauriņiem (kāpostu gadījumā – cekulkodēm, balteņiem un pūcītēm) un laputīm, samazinot nepieciešamību pēc insekticīdu lietošanas. Tie ietekmē arī mikroklimatu zem tīkla – samazina gaisa cirkulāciju, paaugstina temperatūru un maina mitruma līmeni, kas var pozitīvi vai negatīvi ietekmēt ražu atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem.

Šī gada agroklimatiskie apstākļi Pūrē bija labvēlīgi tīklu lietojumam kā kaitēkļu tā arī sēņu izraisītu slimību ierobežošanai, kas ir pārsteidzoši.

Slimības netika konkrēti noteiktas, tikai pie ražas novākšanas uzskaitīti kopumā puves bojātie augi. Lielāks ražas iznākums ir konstatēts ar tīkliem segtajos variantos, salīdzinājumā ar nesegtajiem variantiem. Lai arī raža nav būtiski lielāka, tomēr pozitīvas ietekmes tendence ir vērojama. Jāatzīmē, ka pie tīklu malām bija vērojams “malas efekts”, tomēr, apkopojot kaitēkļu skaitu, konstatēta ievērojami mazāka cekulkožu un pūcīšu izplatība zem tīkliem. Arī puves skarto augu zem tīkliem bija nozīmīgi mazāk, salīdzinājumā ar nesegtajiem variantiem (kontrole un tikai mulčēts variants).

Pirmajā pētījumu gadā iegūtie rezultāti ir daudzsološi, parādot, ka gan mulča, gan insektu tīkli varētu būt izmantojami audzēšanas tehnoloģiju attīstībai, tomēr izmēģinājumi būtu vēl jāturpina.