Tag: koku vainagi

Ābeļu kraupis (Venturia inaequalis) ir ekonomiski nozīmīgākā slimība ābeļu dārzos gan integrētās ražošanas, gan bioloģiskās saimniekošanas apstākļos. Kraupja ierosinātāja ierobežošanai efektīvākie līdzekļi ir fungicīdi un vielas ar līdzvērtīgām vai daļēji līdzvērtīgām īpašībām, t.sk. neorganiskās vielas, kam piemīt arī šo sēņu attīstību nomācošas vai ābeļu izturību stiprinošas īpašības. Fungicīdu vairākkārtīgā pielietošana vajadzīga gan primārās, gan bieži vien arī sekundārās kraupja infekcijas periodā. Primārās infekcijas periodā kraupja ierosinātāja sporas (askusporas) izlido no pārziemojušām lapām, inficējot plaukstošos pumpurus, savukārt sekundārās infekcijas izplatība notiek ar sporām (konīdijām) no kraupja plankumiem uz primāri inficētajām lapām tālāk uz jaunajām lapām un augļiem. Lai mazinātu kraupja ietekmi, sekmētu kraupja ierobežošanu, nozīme ir dārzu sistēmām – ābeļu vainaga biezumam. Visa šī kompleksa ietekmes un efektivitātes novērtēšana uzsākta projekta “GreenAgroRes” ietvaros.

Dārzu sistēmām kā faktoru kopumam ir noteikta ietekme t.sk. uz ābeļu šķirņu ražošanu. Faktoru kopums ietver potcelmu, vainagu veidošanas sistēmu un tam piemērotus stādīšanas attālumus (koku izvietojumu) dārzā. Būtiski ir atrast piemērotāko dārzu sistēmu jaunajām, slimībizturīgām ābeļu šķirnēm, kā arī izvērtēt dārzu sistēmu piemērotību Latvijas apstākļiem, t.sk. tehnoloģiskām iespējām, kā arī jauno šķirņu glabāšanas iespējas.