Meklējam risinājums jeb šī gada situācijas uz lauka
- Dace Lesiņa SIA Agrimatco Latvia
KARTUPEĻI AR CAURUMIEM.
Pēc vairāku speciālistu viedokļa, šādi caurumi veidojušies ārējo faktoru ietekmē, kad bumbuļu veidošanās laikā bijis kāds šķērslis, ap kuru notiek tālāka kartupeļa veidošanās. Tas var būt akmens, ciets augsnes gabaliņš, augsnes kukuržņi. Arī pats audzētājs atzina, ka laukā bijuši daudz cietu vībotņu daļu un cieti augsnes gabali, jo maijs bija ļoti sauss.
“SNIEGOTIE” RODODENDRI.
Mūžīgai jautājos: “Ko darīt?” Likvidēt īstās miltrasas perēkli, noņemot inficētās lapas un iznīcinot tās. Izvērtē profilaktiskos pasākumus:
• šķirnes, stādu iegādes vietas un stādīšanas vietas izvēle, un stādīšanas bedres sagatavošana;
• pamanot pirmās pazīmes, apstrāde ar pieskares fungicīdu VitiSan 0,5-1,5% (50 150 g/10 L ūdens) pieliekot klāt preparātu ar mitrinošu efektu, kā Bona Gold, vai sēru (piem., Omex Kingfol S), kam ir sinerģisms ar VitiSan un arī miltrasas attīstību bremzējoša iedarbība. Apstrādi veic pārmaiņus ar sistēmas fungicīdu Topas 0,5 L/ha (10-20 mL/10 L ūdens).
Ja šāda situācija atkārtojas vairākus gadus, ir vērts izvērtēt vai nenomainīt šo augu ar citu – izturīgāku, piemērotāku šai stādīšanas vietai.
NELŪGTAIS VIESIS SARKANAJĀS BIETĒS.
Analīzēs noteiks, ka tas ir gaišais biešu smecernieks Chromoderus fasciatus. Kāpuri grauž biešu saknes, reti savairojas masveidā, gadā tam ir 1 paaudze. Vaboles pārziemo zemsedzē, un tā varētu būt viena no iespējām, kā samazināt to populāciju, veicot augsnes apstrādi 10-20 cm dziļumā, kad tie devušies uz ziemošanas vietām. Profilaksei - neaudzēt bietes pēc bietēm un mērķtiecīgi apkarot balandu dzimtas nezāles! Pirms biešu sējas ir vērts iestrādāt mikroorganismu kopu mu, kas neļautu kāpuram izdzīvot pēc to izšķilšanās (red. piebilde – par šo vēl pētījumi tiek turpināti, lai varētu teikt par konkrētiem mikroorganismiem). Maijā izlikt monitoringa slazdus. Tas palīdzēs iegūt objektīvu priekšstatu par kaitēkļa klātesamību un to daudzumu.
ZEMENES “KRĪT LAUKĀ”.
Pēc analīžu veikšanas, konkrētajā laukā konstatētas parastās tīklērces Tetranychus urticae, nematodes Longidorus sp., lapu plankumainības Marssonina sp., zemeņu lapu baltplankumainības Mycosphaerella fragariae un sēņu slimības, ko ierosina Verticillium sp. klātbūtne.
Pirms izdarām izvēli starp dažādajiem augu aizsardzības līdzekļiem, vēlētos pievērst uzmanību dažādiem profilaktiskajiem pasākumiem:
• stādāmā materiāla izvēle;
• augu seka;
• mēslošanas programma;
• mikrobioloģiskā stimulācija ar labvēlīga jiem mikroorganismiem, kas uzlabo aug snes mikrofloru un samazina patogēnu spiedienu;
• higiēna jeb augu atlieku aizvākšana pēc ražas novākšanas;
• apūdeņošanas kontrole, lai izvairītos no lapu mitrināšanas, samazinot sēņu slimību izplatību.
HERBICĪDU RADĪTIE APDEGUMI.
Apstākļi, kuri var paaugstināt fitotoksiskuma risku augiem:
• neatbilstošas herbicīdu devas un lietoša na neatbilstošā auga attīstības stadijā;
• dažādu preparātu maisījumu lietošana vai nesaderīgu preparātu lietošana bākas maisījumā;
• neatbilstoša herbicīdu lietošana kultūrau gam var izraisīt papildus nevajadzīgu stresu;
• karsts (virs +25 °C) un saulains laiks (bet ne vienmēr) laiks apstrādes brīdī nav ieteicams, jo preparāts ātrāk iztvaikos un var izraisīt apdegumus;
• pārāk sausi vai pārmitri apstākļi, kā arī novārdzināti augi, jo tie jau ir stresa apstākļos un apstrāde ar ķīmiskām vielām var pasliktināt to augšanu un attīstību;
• vējš, apstrāde vējainā laikā (virs 4 m/s) var radīt herbicīda miglas pārnesi, tā rezultātā daļa augu var saņemt lielāku preparāta devu vai ciest apstrādei neparedzēti augi;
• pārāk ciets ūdens;
• virsmas aktīvo vielu pievienošana, ja kādam no bākas maisījumā esošajam preparātam jau tāda ir sastāvā.
KAS NOTICIS AR MANĀM UPENĒM?
Analīzes parādīja, ka stādījumā ir Anthocoptes ribis ērces, ogulāju lapu sīklplankumainība Mycosphaerella ribis, melnā sakņu puve Thielaviopsis basicola.
Ja lauks ir mazs, tad ērču inficētos pumpurus nolasa fiziski pavasarī, vēl pirms ērces kļūst aktīvas. Lielākiem laukiem pašreiz nekas labāks nav atrasts kā apstrāde ar sēru, kādu no akaricīdiem (NeemAzal, Nissorun 250 SC) vai citiem preparātiem, kam ir ietekme uz ērcēm, piemēram, nātru ekstraktam Fortig, pirms pumpuru plaukšanas. Ogulāju lapu sīklplankumainību var apstādināt ar Candit. Šai konkrētajā gadījumā augiem acīmredzot pietika mitrums un barības vielas, tie intensīvi auga, mazās dzeltenās lapiņas nobira un augu veselīgums būtiski uzlabojās. Melnā sakņu puve sagādā raizes arī citām kultūrām, bet, runājot par upenēm, tad pārbaudīta prakse ir apstrāde ar Kelpak, tā stimulējot jaunu sakņu augšanu, lai augs neciestu no mitruma un barības vielu trūkuma, ko radījuši puves bojātie sakņu gali.
ZEMEŅU PODOS PILNS AR KĀPURIEM?
Pašiem pavairojot stādāmo materiālu, var piemeklēt šāda ķibele. Pēc analīžu rezultātiem pie vainas izrādījās viens no smecerniekiem Otiorhynchus rugosostriatus. Tā kā stādi tika audzēti podos, tad apstrādi veica ar atbilstošām nematodēm šo kāpuru ierobežošanai. Sarežģītāk, ja ar stādiem šis kaitēklis tiek pārnests uz ražojošo lauku.
SACAURUMOTI DĒSTI SILTUMNĪCĀ.
Kamēr netika veiktas analīzes, minējumi bija dažādi, kurš kaitēklis ir atstājis oliņas uz auga lapām kā piestiprinātus ar pavedieniem. Veicot analīzes, uz dārzeņu un puķu dēstiem atrada ērces Tyrophagus putrescentiae dažādās to attīstības stadijās. Bet, kā vēsta dažādi informācijas avoti, šīs ērces ir pazīstamas kā uzglabāto pārtikas produktu kaitēklis (galvenokārt dzīvo mitrās organiskās vielās) un tās neatstāj oliņas piestiprinātas pie tādiem kā pavedieniem, tā ir drīzāk tīklērču iezīme.
Tā nu “izmeklētāju komanda” reizēm paliek neizpratnē, un, lai noskaidrotu patiesos iemeslus tam vai citam bojājumam, būtu nepieciešams vēl turpināt izmeklēšanu.