Ierasts, ka galvenos ražas zudumus rudens aveņu stādījumos parasti izraisa pelēkās puves (ierosinātājs Botytis cinerea) izplatība. Vēl joprojām mazāk pētīta ir aveņu rūsa (ierosinātājs Phragmidium rubi-idaei), tāpat maz zināms par tās ierobežošanas iespējām. Slimības ietekmē inficētās lapas sakalst un priekšlaicīgi nobirst, kā rezultātā augi var tikt novājināti un neuzkrāt nepieciešamās barības vielas. Pie augsta infekcijas izplatības līmeņa slimības pazīmes var būt arī uz ogām. VAAD materiālos norādīts, ka ražas zudumi no aveņu rūsas var sasniegt pat 30%.

2021. gadā ELFLA 16. “Sadarbība” projekta “Inovatīvi, ekonomiski pamatoti risinājumi ābeļu un aveņu ražošanas efektivitātes un augļu kvalitātes paaugstināšanai” ietvaros tika uzsākti novērojumi rudens aveņu saimniecībā aveņu rūsas attīstības dinamikas izpētei. Aveņu rūsas ierosinātājam raksturīgs sarežģīts attīstības cikls ar dažāda veida sporām. Lapu infekcijas sākumā pavasarī un vasaras sākumā attīstās dzeltenīgi plankumi uz augšējās lapas virsmas, ap tiem veidojas ecīdij sporas. Vasarā uz apakšējās lapas virsmas parādās vēl viena sporu stadija – uredo sporas. Vēlāk līdz ražas novākšanai uz apakšējās lapu virsmas veidojas melnas ziemojošas teleito sporas. Aveņu rūsas izplatības dinamika novērtēta trīs secīgus gadus (2021. – 2023.) rudens aveņu stādījumos Madonas novadā. Novērtēšanu veica trīs rudens aveņu šķirnēm – ‘Polka’, ‘Polonez’ un ‘Mapema’. Stādījumi apsekoti ar 2 nedēļu intervālu, sākot no jūnija sākuma līdz septembra beigām, veicot novērojumus uz lapām dažādās aveņu rūsas attīstības pakāpēs, kā arī sporu veida noteikšanai. Paralēli aveņu rūsas uzskaitei, vizuāli novērtēja arī kopējo augu fizioloģisko stāvokli un citu slimību izplatību.

Trīs gadu novērojumu rezultāti pamatā sakrīt ar literatūras datiem un rudens aveņu audzētāju pieredzē balstītajiem atzinumiem. Attiecībā uz klimatiskajiem apstākļiem aveņu rūsas izplatību visvairāk veicina palielināts mitrums (nokrišņi) un siltums, tomēr no minētajiem faktoriem mitrumam ir izšķiroša nozīme. Tāpēc parasti vasaras sākumā-vidū var novērot slimības izplatības samazināšanos, kas īpaši raksturīga izturīgajām šķirnēm, tātad, lai gan tiek nodrošināts optimāls siltums, trūkst svarīgākais faktors – mitrums. Un attiecīgi vasaras otrajā pusē un rudens sākumā, kad vidējā temperatūra krītas un palielinās mitruma līmenis (nokrišņi), tiek veicināta slimības izplatība.

Salīdzinot trīs minētās rudens aveņu šķirnes, var secināt, ka ‘Polka’ ir visieņēmīgākā pret aveņu rūsu, savukārt ‘Polonez’ un ‘Mapema’ ir mazāk ieņēmīgas un izturības ziņā aptuveni vienādas, to apstiprināja visi trīs novērojumu gadi, kas no klimatisko apstākļu viedokļa bija izteikti atšķirīgi.

Aveņu rūsai raksturīgās ecīdijsporas (A, B) novēroja uz lapu virspuses pavasara otrajā pusē un vasaras sākumā, starp šķirnēm šo sporu izplatība īpaši neatšķīrās, bet, sākoties vasaras pirmajām siltajām/karstajām dienām, ecīdijsporas diezgan strauji pazuda. Atkarībā no konkrētā gada laikapstākļiem, bet, caurmērā, sākot ar jūliju, uz lapu apakšpuses sāka parādīties uredosporas ( C, D), šajā gadīumā ir labi saskatāmas šķirņu slimības izturības atšķirības, sporu izplatību īpaši veicina mitri apstākļi (nokrišņi), bieži vien var novērot, ka rūsa ir skārusi vairāk par 50% no lapas virsmas uz tām lapām, kas izvietotas krūma apakšējā daļā. Tuvāk krūma galotnei rūsas izplatība uz lapām mazinās. Vasaras nogalē un rudenī “stafeti pārņem” teleitosporas (E, F), pārsvarā tās attīstās turpat, kur uredosporas, pakāpeniski vienai otru nomainot. Līdzīgi kā uredo arī teleitosporas izplatība stipri variē starp šķirnēm, un to veicina mitri apstākļi.

Ņemot vērā, ka aveņu rūsas ierobežošanai joprojām nav reģistrētu augu aizsardzības līdzekļu, galvenais uzsvars būtu jāliek uz profilaktisko pasākumu izmantošanu: izturīgu šķirņu audzēšanu; nesabiezinātu stādījumu nodrošināšanu, lai novērstu paaugstināta mitruma veidošanos; sabalansētu mēslojumu; kritušo lapu savākšanu/iestrādāšanu augsnē/mulčēšanu vai sadalīšanās veicināšanu, izmantojot mikrobioloģiskos preparātus vai urīnvielu rudenī vai agri pavasarī; inficēto lapu nolasīšanu no krūmiem vasaras sākumā (ja tādu nav daudz).

Raksts tapis Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) 16. “Sadarbība” projekta “Inovatīvi, ekonomiski pamatoti risinājumi ābeļu un aveņu ražošanas efektivitātes un augļu kvalitātes paaugstināšanai” (Nr.18-00-A01620-000025) ietvaros.