Tag: ogas

Avenes ir vienas no populārākajām un patērētāju iecienītākajām ogām, taču to audzēšanā jāsaskaras ar daudz problēmām, tāpēc platību apjoma ziņā tās atpaliek no, piemēram, zemenēm, upenēm u.c. ogām. Viens no aveņu audzēšanu ierobežojošiem faktoriem ir vietējiem audzēšanas apstākļiem piemērotu, augstražīgu, izturīgu šķirņu trūkums, ko var risināt ar selekcijas palīdzību. Aveņu selekcija tiek veikta daudzās valstīs, taču selekcijas process nav ātrs un ir darbietilpīgs, tāpēc jaunas šķirnes top salīdzinoši lēni. Rakstā apskatīti jaunākie aveņu selekcijas sasniegumi Eiropā, tai skaitā arī Latvijā. Mūsdienās gan no audzētāju, gan patērētāju puses arvien vairāk pieaug interese arī par aveņu radiniecēm kazenēm. Rakstā neliels ieskats arī kazeņu selekcijā.

Lai veiksmīgi saimniekotu Latvijas laukos, bieži vien ir dzirdēts, cik svarīgi ir veidot kooperatīvus vai ražotājorganizācijas vai pievienoties jau esošajiem. Kā katrai medaļai ir divas puses, arī dalībai kooperatīvā ir savi ieguvumi, bet ir arī kaut kas jādod pretī. Februārī, kad notika mūsu saruna, vēl bijām tik pavasara gaidās, un dārzā vēl bija miers. Uz sarunu aicināju ogu kooperatīva “Bio Berries Latvia” (turpmāk- BB) vadītāju Gundaru Kārkliņu, kas pagājušā gada nogalē saņēma konkursa “Sējējs – 2023” balvu (par šo faktu rakstījām Profesionālā Dārzkopības žurnālā Nr.19). Sarunā līdz ar mani piedalījās arī kolēģes no Dārzkopības institūta Sarmīte Strautiņa un Valda Laugale, kas jau daudzu gadu garumā “tur roku uz pulsa” ogu audzēšanā institūtā un Latvijā.

Viens no lielākajiem aveņu audzēšanas rajoniem ASV ir Vašingtonas štats, kas atrodas ASV ziemeļrietumos pie Kanādas robežas. Tajā tiek saražots apmēram 90% no visām saldētajām avenēm ASV. Savukārt kazeņu audzēšana koncentrēta kaimiņos - Oregonas štatā, kas atrodas nedaudz uz dienvidiem. 2023.  gada vasarā mums - dažiem zinātniekiem no Latvijas, apmeklējot 13. starptautisko Ribes un Rubus simpoziju, bija iespēja gūt nelielu ieskatu aveņu un kazeņu audzēšanas industrijā un pētniecībā šajā reģionā.

Jaukto stādījumu, kur vieni kultūraugi tiek audzēti pamīšus ar citiem, izmantošana pasaulē nav sveša un daļai augu tiek izmantota jau kopš seniem laikiem, taču ne lielos apjomos. Pēdējos gados, vairāk pievēršoties ilgtspējīgākai un videi draudzīgākai ražošanai, interese par tiem arvien pieaug. Visvairāk jauktos stādījumus izmanto graudaugu un kukurūzas audzēšanā, kur tos visbiežāk kombinē ar tauriņziežiem, bet maz līdz šim bijis pētījumu par jaukto stādījumu izmantošanas efektivitāti dārzkopībā. Rakstā neliels ieskats par rezultātiem jaukto stādījumu pētījumos zemenēm.

2023. gadā upeņu audzētājiem nācās saskarties ar daudzām problēmām, kas saistītas ar dabas apstākļiem: sausums, pavasara salnas, karstums vasaras sākumā un ilgstošs lietus rudenī. Tas viss atstājis būtisku ietekmi ne tikai uz 2023. gada ražu, bet arī ietekmēs augu attīstību un ražošanu nākamajā gadā. Piemēram, sausums ne tikai ietekmēja ogu lielumu un masu, bet arī zaru jauno pieaugumu attīstību, uz kuriem veidosies nākamā gada raža. Savukārt augstais nokrišņu daudzums rudenī var pasliktināt augu pārziemošanu vai pat izraisīt to bojāeju (izslīkšanu). Bieži vien problēmām, kas parādās gan kā augu bojājumi, gan ražas zudumi, cēloņi meklējami jau iepriekšējā gadā. Šogad daudzās saimniecībās lielu satraukumu radīja masveida dzinumu kalšana upeņu stādījumos pavasarī. Problēmu radīja jāņogulāju stiklspārņa (Synanthedon tipuliformis) savairošanās iepriekšējā gadā.

Ar reģistrētajiem ķīmiskajiem augu aizsardzī bas līdzekļiem nav iespējams efektīvi ierobežot jāņogulāju stiklspārni (Synanthedon tipuliformis). Tādēļ talkā nāk speciāli feromonu dispanseri šo kaitēkļu populācijas ierobežošanai – Isonet Z. To efektivitāte, pie pareizas lietošanas, pārsniedz 90%. Šīs metodes pamatā nav noķert kaitēkļus, pievilinot, kā to izmanto kaitēkļu monitoringā. Isonet Z feromoni piepilda kultūraugu gaisa telpu ar mātītēm raksturīgu feromonu augstā koncentrācijā, tā tēviņi nespēja atrast vairs reālas mātītes, pārošanās nenotiek un jauni kāpuri nevar rasties.