Dārzkopības institūtā jau trešo gadu tiek realizēts ZM finansēts projekts “Latvijā plašāk audzēto lauka dārzeņu mēslošanas optimizācija ilgtspējīgu tehnoloģiju nodrošināšanai” ar mērķi noskaidrot esošo situāciju barības elementu nodrošinājumā dārzeņkopības saimniecībās un izstrādāt Latvijā plašāk audzēto lauka dārzeņu (galviņkāpostu, burkānu, sīpolu, biešu) mēslošanas normatīvus atbilstoši Eiropas Zaļā darījuma mērķiem.

Projekta gaitā katru gadu tiek gūtas jaunas atziņas, un lūk, ko mēs esam novērojuši līdz šim. Diemžēl raksta tapšanas brīdī šī gada raža vēl nav pilnībā novākta, tāpēc pašu svaigāko datu trūkst, bet jau pašlaik ir skaidrs, ka dārzeņu mēslošanu ir iespējams optimizēt, un tas ir svarīgi ne tikai Zaļā darījuma mērķiem, bet arī pašu audzētāju konkurētspējas palielināšanai. Mēslošanas līdzekļi ir dārgi un nav racionāli tos lietot vairāk, nekā nepieciešams optimālas ražas ieguvei.

Analizējot 2021. un 2022. gadu datus, mēs redzam, ka vienas tonnas produkcijas ieguvei izlietotais minerālmēslu daudzums nozīmīgi atšķiras kā pa saimniecībām, tā arī pa gadiem.

Vienas tonnas burkānu ieguvei izlietots minerālais mēslojums

Vienas tonnas galda biešu ieguvei izlietots minerālais mēslojums

Vienas tonnas balto galviņkāpostu ieguvei izlietots minerālais mēslojums

Tik liela starpība ir skaidrojama ar atšķirībām atsevišķu lauku nodrošinājumā ar barības elementiem, ar ražības svārstībām laika apstākļu ietekmē, kā arī ar audzētāju ierasto mēslojuma lietošanas praksi. Proti, tikai dažas no pētījumā iesaistītajām saimniecībām regulāri veic mēslošanas plāna aprēķinu uz aktuālo augšņu analīžu pamata. Lielākā daļa audzētāju vairāk paļaujas uz savu praktisko pieredzi un lieto mēslojumu “kā parasti šim laukam”, vai arī rēķina mēslojuma devas, vadoties pēc pirms dažiem gadiem veiktas augšņu agroķīmiskās izpētes datiem.

Barības elementu iznesa atšķiras pa gadiem
Ja barības elementu iznesa ar ražu nav atkarīga no saimniekošanas metodes – bioloģiski vai integrēti, tā būtiski (divas un pat vairāk reizes) atšķiras pa gadiem. Acīmredzot tas ir saistīts ar laika apstākļu ietekmi, jo, kā zināms no moderno siltumnīcu audzētāju pieredzes, mitruma trūkums un paaugstināta temperatūra kavē transpirāciju un līdz ar to barības elementu uzņemšanu no augsnes. Protams, lielu lomu iznesu apjomā spēlē arī šķirnes vai hibrīda īpatnības, galvenokārt, sausnas saturs visās auga daļās.

Barības elementu vidējā iznesa ar balto galviņkāpostu ražu (bioloģiskā audzēšana)*

*Barības elementu iznesa ir izteikta elementos, nevis to oksīdos.

Barības elementu vidējā iznesa ar galda biešu ražu (integrētā audzēšana)*

*Barības elementu iznesa ir izteikta elementos, nevis to oksīdos.

Mēslojuma izlietojums burkānu ražai pa gadiem un saimniecībām (kg/t)

Mēslojuma izlietojums kāpostu ražai pa gadiem un saimniecībām (kg/t)

pH un O.V. izmaiņu dinamika saimniecībās

Novērojumi monitoringa laukos

Projekta ietvaros vairākās saimniecībās ir izvēlēti lauki, kuros tiek vērtētas galveno agroķīmisko rādītāju izmaiņas pa gadiem augusekas ietekmē. Tā, saimniecībā Nr. 4. tā bija burkāni → zirņi un pupas → kāposti, saimniecībā Nr. 9. – kvieši → galda bietes → kartupeļi, bet saimniecībā Nr. 11. – burkāni → bietes → sīpoli. Sākumā šķita, ka organiskās vielas (OV) pieaugums 2023. gada pavasarī saimniecībā Nr.4. ir saistīts ar tauriņziežu audzēšanu iepriekšējā sezonā, bet tā nav. Arī citās saimniecībās organisko vielu saturs augsnē 2023. g. pavasarī bija augstāks nekā iepriekšējā gada rudenī. Acīmredzot tas lielākā mērā ir saistīts ar pagājušās ziemas laika apstākļiem. Novērojumi turpinās, bet šobrīd šķiet, ka siltā rudenī augsnes mikroorganismi turpina vairot organisko vielu.

Interesanti bija salīdzināt arī kopējā minerālā slāpekļa izmaiņas pa periodiem. Slāpekļa saturs augsnē ik gadu tiek noteikts trīs reizes sezonā: pavasarī - pirms pamatmēslojuma iestrādes, jūlijā un oktobrī - ražas novākšanas laikā. Pētījumā tiek pievērsta uzmanība atsevišķu slāpekļa formu – amonija un nitrāta jonu – dinamikai, kā arī to kopējam daudzumam. Praktiski visos laukos, kur ir minerālaugsne, kopējā slāpekļa saturs rudenī strauji samazinās, tas palielinās vienīgi augsnē ar augstu organisko vielu saturu.

Kopējā slāpekļa izmaiņu dinamika monitoringa laukos, mg/dm3

Monitoringa laukos kopējā slāpekļa saturs 2022.gada pavasarī ir palielinājies, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rudeni. Saimniecībā Nr. 9. tik strauju kopējā slāpekļa palielinājumu var skaidrot ar 2021. gada rudenī iestrādāto organisko mēslojumu, saimniecībās Nr. 4. un Nr. 11. tas ir skaidrojams vienīgi ar 2021./2022. gada ziemas laika apstākļiem. Skaidri redzama mikroorganiskās aktivitātes nozīme. Ja 2022. gada vasara bija sākumā vēsa, bet pēc Jāņiem karsta un sausa, 2023. gada vasara sākumā bija vēsa un sausa, bet jau jūlijā bija gan silts, gan pietiekami mitrs. Monitoringa laukos 2023. gada vasarā kopējā slāpekļa saturs bija 2 līdz 3 reizes augstāks nekā pirms gada, neatkarīgi no priekšauga un šī gada kultūrauga. Novērojumi turpināsies, bet jau tagad var novērot, ka laistīšana ne tikai pati par sevi paaugstina ražu, bet palielina arī augiem pieejamā slāpekļa un citu elementu daudzumu no augsnē jau esošiem krājumiem. Tāpat ir skaidrs, ka ir vērts veikt augsnes analīzi katru gadu, nosakot arī minerālā slāpekļa saturu augsnē. Tas var palīdzēt izlemt par mēslojuma nepieciešamību, un būtiski mazināt pamatmēslojumā iestrādāto minerālmēslu daudzumu.

Bora devas bietēm un burkāniem

Kā labi zināms, bors (B) ir ļoti svarīgs mikroelements, tā trūkums izraisa tukšumus galda biešu saknēs un veicina rizoktoniozes attīstību. Burkāniem ar bora trūkumu mēdz skaidrot strauju mazgāto sakņu tumšošanos realizācijas laikā.

Pētījumā gaitā tika noskaidrots, ka bietes iznes no lauka tikai 5-8 g B ar katru tonnu ražas (ņemot vērā arī lapu daudzumu ražas veidošanai), savukārt burkāni B iznes uz pusi mazāk – vidēji 3-4 g/t. Analizētajos augsnes paraugos B saturs bija 1-2 kg/ha, protams, jo augstāka raža, jo vairāk sarūk augiem izmantojamo elementu krājumi. Burkānu un biešu audzētāji aktīvi lieto boru saturošus mēslojumus – vidēji 10-12 g/t burkānu un 16-17 g/t galda biešu sējumos. Jāņem vērā, ka lapu smidzinājumi ar boru ir efektīvi tikai pašu lapu veselības nodrošināšanai, jo no lapām uz saknēm bors netiek. To konstatējām pēc augu daļu analīzēm. Tātad, burkānu un galda biešu laukos, kā arī citu sakņaugu laukos, boru ir vērts iestrādāt tikai pamatmēslojumā ar attiecīgajiem mēslošanas līdzekļiem. Piemēram, ar 100 kg/ha Nitrabora (0.3% B) tiek iedoti 300 g/ ha bora, bet tā iznesa ar burkānu ražu 70 t/ha ir 700 g/ha.

Līdz šim pētījuma gaitā gūtie dati liecina, ka dārzeņu mēslošanu ir iespējams optimizēt, nesamazinot ražas lielumu un tās kvalitāti. Kopaina tiks iegūta, tikai apkopojot un analizējot piecu gadu rezultātus. Uz to balstoties, arī izstādāsim konkrētus ieteikumus. Tomēr ceram, ka mūsu ikgadējie novērojumi un secinājumi palīdzēs jau laikus ievērot kādas nianses jūsu saimniecībā un veikt attiecīgas darbības ražošanas procesu optimizācijā.