Tag: dārzeņi

Jau iepriekš esam rakstījuši par ZM finansēta projekta “Latvijā plašāk audzēto lauka dārzeņu mēslošanas optimizācija ilgtspējīgu tehnoloģiju nodrošināšanai” īstenošanu Dārzkopības institūtā. Projekts tiek īstenots kopš 2021. gada ar mērķi noskaidrot esošo situāciju barības elementu nodrošinājumā dārzeņkopības saimniecībās un izstrādāt Latvijā plašāk audzēto lauka dārzeņu (galviņkāpostu, burkānu, sīpolu, biešu) mēslošanas normatīvus atbilstoši Eiropas Zaļā darījuma mērķiem. Šoreiz nedaudz detalizētāk par sīpolu mēslošanas efektivitāti.

Kā panākt augstāku sīpolu ražu? Atbilde varētu būt gan vienkārša, gan sarežģīta vienlaikus – ievērot pareizu agrotehniku. Bet kas ir pareiza agrotehnika? Te lasiet dažus Eiropā vadošā sīpolu selekcijas firmas “De Groot en Slot” ieteikumus optimālu sīpolu sējas apstākļu nodrošināšanai.

Mainoties klimatam, arvien biežāk Latvijā tiek audzētas tādas eksotiskas sugas kā melones un arbūzi. Bieži cilvēki taujā par šo augu šķirņu piemērotību mūsu apstākļiem. Ar ārzemju selekcijas šķirnēm var būt visādi. Drošāk būtu audzēt mūsējās. Bet vai tādas ir? Jā, pirmo Dārzkopības institūtā izveidoto meloņu šķirni drīz laidīsim tautās.

Dārzeņu mēslošanas optimizēšana ir viens no šī brīža izaicinājumiem ražošanas izdevumu un produkcijas pašizmaksas mazināšanai, vienlaikus arī ievērojot vides prasības un patērētāju vēlmi pēc veselīgas un lētas produkcijas. Vai šāda optimizācija ir iespējama? Šobrīd izskatās, ka jā. Pilnu ainu vēl neredzam, jo pētījumi turpinās, bet pirmie secinājumi un kopsakarības apkopoti šajā rakstā.

Urbānajai dārzkopībai ir liela nozīme, lai risinātu pieaugošās globālās urbanizācijas problēmas, tostarp pārtikas nodrošinājuma, vides ilgtspējības un cilvēku labklājības jomā. Dārzeņu audzēšana konteineros ir efektīvs risinājums ierobežotas pilsētvides izmantošanai, un ļauj cilvēkiem audzēt svaigus produktus kontrolētā vidē. Salīdzinot trīs dažādus substrātus, līdzīgs ražas apjoms iegūts, dārzeņus audzējot kūdras:kokosa un kūdras:perlīta substrātos. Būtiski zemāka raža bija iegūta, dārzeņu audzējot kūdras:kaņepju spaļu substrātā.

Vai pastāv efektīva, laiku un naudu ekonomējoša saimniekošana, nenodarot kaitējumu dabai? Iespējams, jautājums, ko sev uzdevis ne viens vien lauksaimnieks vai dārzkopis. Īsā atbilde - jā, jo Latvijā ir ienākusi BioAgri kompostējamā plēve augsnes pārklāšanai. Tā ir ražota no augu valsts izejmateriāliem, tā nav jānovāc, jo sadaloties kļūst par biokompostu, tādējādi bagātinot augsni, nevis piesārņojot dabu.