Urbānajai dārzkopībai ir liela nozīme, lai risinātu pieaugošās globālās urbanizācijas problēmas, tostarp pārtikas nodrošinājuma, vides ilgtspējības un cilvēku labklājības jomā. Urbānā dārzkopība ietver plašu metožu un sistēmu klāstu: virtuves dārzi, kopienu dārzi, terases dārzi, ainavu dārzi, konteineru/augstās dobes stādījumi, garšaugu un meditāciju dārzi, vertikālā dārzkopība utt. Dārzeņu audzēšana augstajās dobēs ir efektīvs risinājums ierobežotas pilsētvides izmantošanai, un tas ļauj cilvēkiem audzēt svaigus produktus kontrolētā vidē (uz jumtiem, terasēm, balkoniem utt.).

DI Pūres pētījumu centra augstās dobes pa variantiem 19. jūnijā: kūdra-perlīts (A), kūdra-kokoss (B) kūdrakaņepju spaļi (C)

Pētījumi uzsākti 2023. gadā, kad Dārzkopības institūts (DI), sadarbībā ar Agroresursu un ekonomikas institūtu (AREI), ierīkoja divus identiskus augsto dobju (konteineru) stādījumus: uz AREI piederošās ēkas terases Rīgā, urbānā vidē un lauku teritorijā – Dārzkopības institūta Pūres pētījumu centrā.

Tas sniegs iespēju spriest par agroekoloģisko apstākļu ietekmi uz dārzeņu kvalitāti un produkcijas apjomu. Pētījumi veikti LZP finansētā projekta “Agroekoloģisko apstākļu ietekme uz dārzeņu kvalitāti pilsētas dārzkopībā (Roof2Fork)” ietvaros. Redīsi, zirņi, salāti, baziliks un tomāti tika audzēti 250 L tilpuma augstajās dobēs. Salīdzināja trīs dažādus substrātus, ar mērķi aizstāt kūdras izmantošanu dārzkopībā – kūdra : perlīts = 4:1, kūdra : kokosšķiedra = 1:1 un kūdra : kaņepju spaļi = 1.5:1. Mazāki augi un līdz ar to ievērojami zemāka raža tika reģistrēta visiem dārzeņiem abās vietās, tos audzējot kūdras : kaņepju spaļu substrātā.

Abos pārējos substrātos iegūtās dārzeņu ražas būtiski neatšķīrās, tomēr augstāka raža pārsvarā bija variantos, kur dārzeņi tika audzēti kūdras : perlīta substrātā. Jāpiebilst, ka šajā variantā substrāts visātrāk izžuva, un laistīšana bija jāveic biežāk vai lielākā apjomā nekā abiem pārējiem variantiem. Šogad novērojām, ka katram substrātam ir nepieciešams savs laistīšanas režīms, kas būtu noteikti jāņem vērā nākotnē, veidojot jaunus substrāta maisījumus. Visā veģetācijas periodā novērojām, ka dārzeņu raža ātrāk tika iegūta Rīgā, kur pilsētvidē uz ēkas ceturtā stāva jumta temperatūra bija augstāka, salīdzinot ar Pūres lauku teritoriju, kur augu konteineri bija izvietoti uz zemes. Pūrē veģetācijas perioda sākumā, kad temperatūra nokritās tuvu 0 °C, pat nācās augus pārklāt ar agrotīklu, lai tie nenosaltu. Iegūtais ražas apjoms atšķīrās pa eksperimenta vietām, kas bija atkarīgs ne tikai no apkārtējās vides apstākļiem, bet arī saņemtā mitruma un mēslojuma apjoma. Lai arī augu izvietojums kastēs tika plānots, ņemot vērā augu izmērus un tiem nepieciešamo vietu, tomēr veģetācijas perioda laikā bija novērojams, ka daži augi aizņēma lielāku telpu, noēnojot vai fiziski nosedzot citus. Piemēram, vasaras otrajā pusē, kad tomātu augi ļoti sakuploja, tie nereti gūlās virsū otrās aprites salātiem. Ik pa laikam tomātus vajadzēja atspraust ar bambusa mietiņiem, lai tos virzītu uz kastes malu.

Sezonas beigās bija interesanti izpētīt, kā kastēs izvietojušās saknes. Pēc pirmā gada rezultātiem un novērojumiem var teikt, ka augstajās dobēs var iegūtu apmierinoša apjoma un kvalitātes ražu, bet ir atsevišķas nianses, kas jāņem vērā atkarībā no tā, kur urbānais dārzs tiek ierīkots. Projekta ietvaros tiek veiktas arī augu bioķīmiskās analīzes un noteikts barības elementu saturs tajos. Līdz nākamajam veģetācijas periodam apkoposim šos rezultātus, lai redzētu, vai un kā atšķiras šie rādītāji atkarībā no augšanas substrāta un dārza atrašanās vietas.