Stādu audzēšana ir vairāk nekā tikai kvalitatīva auga izaudzēšana — tā ir arī atbildība par augu veselības drošību visā piegādes ķēdē. Kaitīgie organismi — vīrusi, baktērijas, sēnes un kukaiņi — var nemanāmi izplatīties caur substrātu, izejmateriālu, instrumentiem vai pat apkārtējo vidi, radot būtiskus zaudējumus ne tikai konkrētai saimniecībai, bet arī plašākai reģionālai vai nacionālai augu ražošanas sistēmai. Efektīva riska pārvaldība balstās uz laikus identificētiem apdraudējumiem un sistemātisku profilaktisko pasākumu īstenošanu visos audzēšanas un tirdzniecības posmos. Tas ir nepārtraukts process, kurā nepieciešama gan praktiska pieredze, gan aktuālās zināšanas.
Lai nodrošinātu atbilstošu augu veselību un novērstu slimību un kaitēkļu izplatību, stādaudzētājiem ir jāizvērtē dažādi faktori, kas var ietekmēt stādu kvalitāti un drošību. Zemāk ir izklāstīti galvenie aspekti ar detalizētiem apakšpunktiem.

Risku pārvaldība augļukoku, ogulāju, dekoratīvo koksnaino stādu audzēšanā un tirdzniecībā

1. Kaitīgo organismu riska izvērtēšana
- Kādas sugas tiek audzētas? Katram augam ir specifiski kaitēkļi un slimības, kas var ietekmēt tā veselību.
- Kādi kaitīgie organismi var apdraudēt konkrētās augu sugas?

Reglamentētie nekarantīnas un kvalitātes organismi (saraksts un informācija pieejama šeit: https://noverojumi.vaad.gov.lv/prognozes/informativie-materiali).
Karantīnas organismi un Savienībā reglamentētie nekarantīnas organismi, kas var būt īpaši bīstami un izplatīties reģionā (informācija pieejama šeit: https://www.vaad.gov.lv/lv/eiropas-savienibas-karantinas-organismi).

- Iepriekšējo gadu pieredze – vai ir bijuši slimību vai kaitēkļu uzliesmojumi konkrētajā saimniecībā vai tuvējā apkārtnē?

2. Audzēšanas vietas izvēle
- Tuvākās apkārtnes novērtēšana. Vai tuvumā aug kaitēkļu saimniekaugi? (Piemēram, bumbieru audzētavai blakus esoši kadiķi var veicināt sēņu slimības bumbieru-kadiķu rūsas izplatību.) Vai netālu nav pamestu komercdārzu vai neapsaimniekotu teritoriju, kas var būt kaitēkļu un slimību perēkļi?

- Vai stādaudzēšana ir nodalīta no tirdzniecības vietas? Apmeklētāji var veicināt slimību izplatīšanos.

- Augu seka kā dabiska slimību un kaitēkļu ierobežošanas metode. Vai tiek veikta kultūraugu rotācija, lai ierobežotu slimību un kaitēkļu izplatību? Vai izvairās no monokultūru audzēšanas ilgstošā laika posmā? Piemēram, atkārtota zemeņu audzēšana vienā vietā veicina Verticillium vītes un sakņu puves izplatību. Lai to novērstu, ieteicams starp zemeņu stādījumiem audzēt graudaugus vai krustziežus, kas mazina patogēnu daudzumu augsnē.

3. Audzēšanas substrāts
- Substrāta kvalitātes pārbaude. Vai substrāts pārbaudīts uz kartupeļu cistu nematodēm (Globodera pallida, G. rostochiensis) un kartupeļu vēzi (Synchitrium endobioticum)?

- Vai izmantots jauns substrāts? Vai ievēroti nosacījumi, lai samazinātu slimību ierosinātāju klātbūtni?
- Augu atliekas. Vai nav saglabājušās organiskās atliekas, kur var saglabāties baktērijas, vīrusi un citi infekcijas slimību ierosinātāji.

4. Izejmateriāla kvalitāte un izcelsme
- Oficiāli pārbaudīts augu materiāls. Vai stādi, potzari un potcelmi iegādāti no reģistrētām audzētavām ar augu pasēm?
- Savvaļas augu izmantošana potcelmiem. Ja potcelmi tiek ņemti no savvaļas augiem (piemēram, pīlādžiem), par to ir jāinformē VAAD inspektors. Attiecīgā gadījumā inspektors veiks pārbaudes un noņems paraugu, lai pārliecinātos par augu fitosanitāro stāvokli.

5. Instrumentu un aprīkojuma dezinfekcija
- Potēšanas un stādu kopšanas laikā jāveic regulāra instrumentu dezinfekcija. Šķēres jādezinficē pēc katra auga/šķirnes, lai novērstu slimību pārnešanu. Jāizmanto piemēroti dezinfekcijas līdzekļi, kas efektīvi iznīcina slimību ierosinātājus un novērš to izplatību. Spirts daudzos gadījumos nav pietiekami efektīvs pret vīrusiem un baktērijām, tāpēc ieteicams izmantot hloru saturošus līdzekļus vai citus apstiprinātus dezinfekcijas šķīdumus. Lai samazinātu slimības pārnesāšanas risku, vēlams izmantot vienreizlietojamos cimdus un regulāri tos mainīt.

6. Augu stādīšanas blīvums
- Blīvuma ietekme uz slimību izplatību. Pārāk cieši stādīti augi var veicināt mitrumu un slikti vēdinātus apstākļus, kas palielina sēņu slimību risku. Īpaši tas ir aktuāli konteinerstādu audzēšanas vai uzglabāšanas vietās. Jāievēro rekomendējamie attālumi starp augiem atkarībā no sugas.

7. Laistīšanas sistēma
- Pilienveida laistīšana pretstatā virszemes laistīšanai. Pilienveida sistēma samazina lapu mitrumu un sēņu slimību izplatības un attīstības risku.
- Ūdens kvalitāte. Vai laistīšanas ūdens ir tīrs un brīvs no patogēniem? Ja tiek izmantots virszemes ūdens, vai tas ir filtrēts un dezinfekcijas pasākumi tiek veikti?

8. Pavairošanas materiāla un mātesaugu veselība
- Regulāras pārbaudes. Mātesaugiem jābūt veselīgiem un bez slimību pazīmēm. Pirms mātesaugu izmantošanas jāveic fitosanitārā uzraudzība, lai nepieļautu slimību un kaitēkļu izplatīšanos caur pavairošanas materiālu.

9. Tuvējās apkārtnes pārbaudes
- Apkārtnes kaitēkļu un slimību novērošana. Vai kaimiņu saimniecībās ir konstatētas problēmas?

10. Stādu kvalitāte izrakšanas laikā
- Vizuālā pārbaude pirms tirdzniecības. Vai nav slimību pazīmju? (attiecīgā gadījumā lapu plankumi, vīšanas pazīmes, neveselīgas saknes var liecināt par slimību izplatīšanos). Vai sakņu sistēma ir labi attīstīta un bez deformācijām? Bojāta sakņu sistēma var būt ātrs ceļš vīrusu, baktēriju vai sēņu ierosinātāju iekļūšanai augā, palielinot slimību attīstības risku.

11. Stādu identifikācija
- Precīza marķēšana. Katrai partijai jābūt marķētai ar sugu, šķirni un izcelsmes informāciju. Jānodrošina, lai klienti saņemtu pareizi identificētus augus. Izplatot stādus komerciāliem mērķiem, stādiem jābūt pievienotai augu pasei. Izplatot bakteriālās iedegas Erwinia amylovora saimniekaugu stādus, augu pasi pievieno katram augam, ja tos izplata pa vienam vai citai mazākai iepakojuma vienībai.

12. Stādu uzglabāšana un loģistika
- Uzglabāšanas apstākļi. Vai ir  nodrošināta atbilstoša ventilācija un temperatūra, mitrums? Vai uzglabāšanas vietās nav slimību un kaitēkļu perēkļu?
- Stādu uzturēšana pēc atgriešanās no tirdzniecības vietas. Vai atgrieztie stādi tiek izolēti, lai nepieļautu slimību ievazāšanu atpakaļ audzētavā?

13. Kaitēkļu un slimību monitorings visos audzēšanas un tirdzniecības posmos
- Regulāras pārbaudes audzēšanas laikā. Vai tiek veikti vizuālie novērojumi un laboratoriskās analīzes? Vai tiek ievērotas integrētās augu aizsardzības metodes, lai minimizētu riskus?

Pieraksti par veikto monitoringu ir jāglabā vismaz 3 gadus.

Galvenie riska faktori tomātu ražošanas procesā kā patogēns, t.sk. tomātu brūnplankumainības vīruss, var nokļūt siltumnīcā.