Risku izvērtēšana zemeņu ražojošos stādījumos
- Jūlija Sebeļeva Valsts augu aizsardzības dienests, Augu karantīnas departaments, Fitosanitārās uzraudzības daļa
Šis gads Latvijas zemeņu audzētājiem iezīmējies ne tikai ar izaicinājumiem laika apstākļu ziņā, bet arī ar būtiskām stādu veselības problēmām. Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Nacionālā fitosanitārā laboratorija, analizējot šogad ierīkotajos zemeņu stādījumos noņemtus paraugus, atklāja Eiropas Savienībā reglamentētos nekarantīnas organismus (RNKO) – divas nematožu sugas: Aphelenchoides blastophthorus un Meloidogyne hapla, kas var nopietni apdraudēt zemeņu ražu.
Šīs nematodes var izraisīt lapu krokošanos, augu nīkuļošanu un ievērojamu ražas samazināšanos, īpaši slēgtās audzēšanas apstākļos. Atpakaļizsekojamības pārbaudēs noskaidrots, ka stādi bija ievesti no Nīderlandes ar augu pasi. VAAD par šiem gadījumiem informējis stādu ievedēju un Nīderlandes augu aizsardzības organizāciju.
Šādas problēmas rada nepieciešamību rūpīgi izvēlēties stādus un pievērst uzmanību to veselībai jau pirkšanas brīdī. Nepareiza stādu izvēle, stādījumu kopšana vai neuzmanība var novest pie ilgtermiņa problēmām un ekonomiskiem zaudējumiem. Tāpēc šajā rakstā sniegsim praktiskus ieteikumus, kas palīdzēs audzētājiem izvērtēt riskus, tādējādi nodrošinot veiksmīgu un ilgtspējīgu ražošanu.

Audzēšanas vietas izvēle - zemenes nav ieteicams audzēt pēc kartupeļiem, tomātiem vai citiem Solanaceae (nakteņu) dzimtas kultūraugiem, jo šie augi ir saimnieki karantīnas nematodei Globodera rostochiensis, kas Latvijā ir sastopama kartupeļu laukos. Šī nematode var saglabāties augsnē un inficēt arī zemeņu saknes, izraisot ievērojamu ražas samazināšanos. Papildus tam, arī nekarantīnas nematode Meloidogyne hapla var saglabāties augsnē un apdraudēt zemeņu audzēšanu.

Lapu nematode Aphelenchoides blastophthorus saglabājas augu atliekās un augsnes virskārtā, inficējot zemeņu lapas, dzinumus un saknes. Šī nematode var izraisīt lapu krokošanos, augu nīkuļošanu un ievērojamu ražas samazināšanos.
Ja laukā konstatēti inficēti stādi, stādīšanu ieteicams atlikt vismaz 5 gadus. Pirms jauna lauka ierīkošanas var veikt augsnes analīzes nematožu atklāšanai, ko nodrošina VAAD.
Starpkultūru izmantošana - sīkziedu samtenes (Tagete) tiek izmantotas kā profilaktisks līdzeklis nematožu ierobežošanai un invāzijas mazināšanai. Šie augi izdala vielas, kas var samazināt nematožu populāciju skaitu augsnē, tādējādi samazinot to negatīvo ietekmi uz zemeņu augšanu un ražu.
Stādu izvēle – Eiropas Savienībā (ES) profesionāliem mērķiem stādi tiek pārvadāti un pārdoti ar augu pasi, kas apliecina, ka tie ir pārbaudīti un atbilst ES augu veselības prasībām. Tomēr ir gadījumi, kad stādiem ar augu pasēm atklāja RNKO - nematodes, piemēram, Meloidogyne hapla. Tas var būt saistīts ar dažādām uzraudzības praksēm dalībvalstīs, kur audzētāji veic paškontroli, bet nacionālās augu aizsardzības organizācijas uzrauga stādaudzētavu atbilstību normatīvajiem aktiem. Līdz ar to pat ar augu pasi ārpus Latvijas iegādātiem stādiem var būt risks, ka tie satur nematodes, ja audzēšanas prakses vai uzraudzības sistēmas nav pilnīgi efektīvas.
Tāpēc, iegādājoties stādus no valstīm, kur augsnes nematodes ir izplatītas, piemēram, Nīderlandes, ieteicams interesēties par to, kā tiek nodrošināts, ka stādi ir brīvi no nematodēm. VAAD var sniegt informāciju par Latvijas stādaudzētājiem un to atbilstību augu veselības nodrošināšanas prasībām.
Saņemot stādus, rūpīgi novērtējiet to veselības stāvokli – apskatiet sakņu sistēmu, vai tā nav deformēta, nav novērojamas pangas, pārliecinieties, vai stādi nav pundurveidīgi, nav paresnināti stublāji, atšķirīgs lapu krāsojums. Ja ir aizdomas par augu veselīgumu, ieteicams veikt testēšanu un/vai sazināties ar piegādātāju, lai risinātu problēmu saskaņā ar līgumā noteiktajiem nosacījumiem.
Agrotehnika – tehnikas un aprīkojuma pārvietošana no laukiem ar iespējamu nematožu klātbūtni uz “tīru” lauku bez dezinfekcijas vai mazgāšanas rada ļoti augstu infekcijas risku. Savlaicīga nezāļu iznīcināšana ir būtiska, jo tās var kalpot par starpsaimniekiem kaitīgajiem organismiem, tostarp nematodēm.
Inficēto un iespējami inficēto augu atliekas jāiznīcina sadedzinot, neizmantojiet tās komposta gatavošanai, lai novērstu patogēnu izplatību. Pilienlaistīšanas sistēmas izmantošana palīdz samazināt augsnes virskārtas mitrināšanu, tādējādi ierobežojot nematožu aktivitāti un izplatību.
Regulāri pārbaudiet laukus pēc stādīšanas – pievērsiet uzmanību šādiem simptomiem: nevienmērīga augu augšana, vārgi vai novājināti augi, izmaiņas lapu krāsā, deformētas lapas, vīšanas pazīmes un citi vizuāli simptomi, kas var norādīt uz slimību vai kaitēkļu klātbūtni.
Savlaicīga problēmu atklāšana ļauj ātrāk reaģēt un piemērot atbilstošus pasākumus, kas var novērst kaitīgo organismu izplatību un samazināt ražas zudumus!
Konstatējot augu karantīnas organismus, nekavējoties jāsazinās ar VAAD!
Vairāk par augu kaitīgajiem organismiem zemenēm var uzzināt VAAD tīmekļvietnē.
