Tag: ražība

Lai gan šobrīd Latvijā krūmcidonijas ir uzskatāma par nozīmīgu augļaugu komerckultūru, pēdējos gados strauji pieaug stādījumu platības (01.01.2024. - 899 ha), vēl joprojām lielākajā daļā komercstādījumu tiek audzēti sēklaudži, kas nenodrošina viendabīgu, kvalitatīvu produkciju. Lai pakāpeniski nomainītu stādījumus ar kvalitatīvu šķirņu materiālu, DI tiek turpināts darbs pie jaunu šķirņu izveides. No Alberta Tīca selekcijas materiāla, pēc daudzu gadu pārbaudes Dārzkopības institūtā, nolemts 2024. gada nogalē reģistrācijai Latvijā iesniegt šķirni ‘Ada’.

2024. gada septembrī mums apmeklējām Polijas Dārzkopības zinātnisko institūtu Skiernevicē (Skierniewice), Polijā, kur kā Latvijas pārstāvji piedalījāmies Eiropas Dārzkopības zinātnisko institūtu sadarbības organizācijas (The European Fruit Institutes Network - EUFRIN) padomes sēdē. Šī bija 32. EUFRIN padomes sēde, kurā piedalījās 17 Eiropas valstu pārstāvji. Tā bija lieliska iespēja prezentēt Latvijas augļkopības zinātnes jaunākos sasniegumus, t.sk. selekcijas rezultātus, kā arī iepazīties ar citu valstu (īpaši Polijas) zinātnieku darba un nozares aktualitātēm.

Arī upenēm tiek turpināts darbs pie jaunu šķirņu izveides, jo vēl aizvien nepieciešams uzlabot gan šķirņu tehnoloģiskās īpašības, t.s. krūmu piemērotību mehanizētai vākšanai, gan ogu ķīmisko sastāvu. No upeņu selekcijas materiāla nolemts 2024. gada nogalē reģistrācijai Latvijā iesniegt Dārzkopības institūtā selekcionētu šķirni ‘Kārlis

Mūsdienās arbūzi ir plaši kultivēts kultūraugs dažādās pasaules valstīs. Latvija nekad nav uzskatīta par īpaši piemērotu arbūzu audzēšanai, jo veģetācijas sezona ir samērā īsa, salīdzinot ar citiem reģioniem, kuros arbūzi ir pamata kultūraugs. Tomēr Latvijā aizvien lielāku popularitāti iegūst arbūzu audzēšana atklātā laukā. Ja kādreiz bija izteikti apgalvojumi, ka arbūzus Latvijas apstākļos var izaudzēt tikai segtajās platībās – siltumnīcās vai lecektīs – tad šobrīd jau to var uzskatīt par novecojušu uzskatu. Ar katru gadu Latvijā palielinās platības, kur ne tikai amatieru līmenī, bet arī profesionāli lauka apstākļos audzē arbūzus. Taču ļoti liela daļa arbūzu audzētāju ar to nodarbojas hobija līmenī.

2023. gadā Dārzkopības institūts iesniedzis reģistrācijai 2 jaunas ābeļu šķirnes. Tās varētu būt perspektīvas audzēšanai gan komercdārzos, gan piemājas dārzos. 

Lai gan šobrīd Latvijā krūmcidonijas ir uzskatāma par nozīmīgu augļaugu komerckultūru un pēdējos gados strauji pieaug stādījumu platības (01.01.2023. - 872 ha), vēl joprojām lielākajā daļā komercstādījumu tiek audzēti sēklaudži, kas nenodrošina viendabīgu, kvalitatīvu produkciju. Līdz ar to 2023. gadā bija jūtams izejvielu trūkums kvalitatīvu pārstrādes produktu ražošanai. Lielākā daļa augļu bija jāpārstrādā sulā vai jārealizē par zemām cenām. Turpretim kvalitatīvu augļu cena bija augstākā pēdējo 5 gadu laikā. Lai pakāpeniski nomainītu stādījumus ar kvalitatīvu šķirņu materiālu, DI tiek turpināts darbs pie jaunu šķirņu izveides. No selekcijas materiāla izdalīta un šī gada sākumā VAAD iesniegta šķirne ‘Silvija’.