Tag: augļkopība

“Baltic cider” projekta ietvaros top “Baltijas sidra Terroir karte”. Tās četras galvenās iezīmes: klimats, topogrāfija (reljefs), augsne un cilvēka darbības ietekme. Tā piedāvās ieskatu arī Latvijas un Igaunijas sidru terroir daudzveidībā – no neparastiem un mūsdienīgiem sidriem Latvijas dienvidos līdz klasiskiem ražojumiem Igaunijas pusē.

Ābeļu kraupis (Venturia inaequalis) ir ekonomiski nozīmīgākā slimība ābeļu dārzos gan integrētās ražošanas, gan bioloģiskās saimniekošanas apstākļos. Kraupja ierosinātāja ierobežošanai efektīvākie līdzekļi ir fungicīdi un vielas ar līdzvērtīgām vai daļēji līdzvērtīgām īpašībām, t.sk. neorganiskās vielas, kam piemīt arī šo sēņu attīstību nomācošas vai ābeļu izturību stiprinošas īpašības. Fungicīdu vairākkārtīgā pielietošana vajadzīga gan primārās, gan bieži vien arī sekundārās kraupja infekcijas periodā. Primārās infekcijas periodā kraupja ierosinātāja sporas (askusporas) izlido no pārziemojušām lapām, inficējot plaukstošos pumpurus, savukārt sekundārās infekcijas izplatība notiek ar sporām (konīdijām) no kraupja plankumiem uz primāri inficētajām lapām tālāk uz jaunajām lapām un augļiem. Lai mazinātu kraupja ietekmi, sekmētu kraupja ierobežošanu, nozīme ir dārzu sistēmām – ābeļu vainaga biezumam. Visa šī kompleksa ietekmes un efektivitātes novērtēšana uzsākta projekta “GreenAgroRes” ietvaros.

Dārzu sistēmām kā faktoru kopumam ir noteikta ietekme t.sk. uz ābeļu šķirņu ražošanu. Faktoru kopums ietver potcelmu, vainagu veidošanas sistēmu un tam piemērotus stādīšanas attālumus (koku izvietojumu) dārzā. Būtiski ir atrast piemērotāko dārzu sistēmu jaunajām, slimībizturīgām ābeļu šķirnēm, kā arī izvērtēt dārzu sistēmu piemērotību Latvijas apstākļiem, t.sk. tehnoloģiskām iespējām, kā arī jauno šķirņu glabāšanas iespējas.

2024. gads starptautiskajai plūmju uz aprikožu zinātnieku grupai iesākās savādāk nekā līdz šim – ISHS (International Society for Horticulture Science) jeb starptautiskā augļkopības zinātņu apvienība 2021. gadā pieņēma lēmumu apvienot divas kauleņkoku grupas – plūmju un aprikožu, jo lielā daļā valstu vieni un tie paši zinātnieki strādā ar abiem šiem kultūraugiem! Man tā bija pirmā reize – tikties ar aprikožu pētniekiem, uzklausīt citu valstu pieredzi un problemātiku. Šoreiz ieskats par vainagu veidošanas sistēmu pētījumiem un to ietekmi uz augļu kvalitāti.

2023. gadā Dārzkopības institūts iesniedzis reģistrācijai 2 jaunas ābeļu šķirnes. Tās varētu būt perspektīvas audzēšanai gan komercdārzos, gan piemājas dārzos. 

Dārzkopības institūtā no Silvijas Ruisas izveidotā selekcijas materiāla pēc izvērtēšanas uz reģistrāciju Latvijā tiek virzītas jaunas saldo ķiršu šķirnes ar tumši sarkaniem, lieliem vai vidēji lieliem augļiem – agrīnā šķirne ‘Ruisa’ un vidēji vēlīnā šķirne ‘Ināra Tetereva’.