Katru gadu augusta sākumā pasākums “Prognosfruit” pulcē vienkopus ieinteresētās puses, lai vērtētu ābolu un bumbieru ražu prognozes Eiropā. 2023. gadā tiek prognozēts, ka ābolu raža ES būs 11.4 miljonu tonnu, kas ir par 3.3% mazāka nekā 2022. gada raža, bet 0.3% mazāk kā vidēji pēdējos desmit gados. Tai pat laikā tā būs ceturtā mazākā ābolu raža pēdējos desmit gados. Iemesli tiek saistīti ar sausumu un procesiem, kas traucējuši ziedu apputeksnēšanos. Prognožu kopapjomā iekļauti arī 683 tūkst. tonnu bioloģiskā audzēšanas sistēmā audzētu ābolu. Prognozēs nav iekļautas Ukrainas un Moldovas, kā arī Lielbritānijas ražu prognozes.

Jaunākās WAPA prognozes (publicēts: 18.10.2023) liecina, ka ābolu ražas Eiropā būs zem 11 miljonu tonnu (par 4% mazāk nekā prognozēts iepriekš) un bumbieriem 1.72 miljoni tonnu (par 6 % mazāk nekā sākotnēji prognozēts vēl pirms ražas vākšanas).

Nozīmīgākie fakti Eiropas ābolu ražošanā

• ES ābeļdārzu platības gadu laikā ir samazinājušās, bet pieaugusi to produktivitāte (ražība).

• Pēc platības 31% ES ābeļdārzu atrodami Polijā, savukārt Francijā, Rumānijā un Itālijā - katrā pa 11%.

• 2023. gadā Eiropā novērots sausums un nokrišņu trūkums dažādos laika periodos, t.sk. jūnijā Eiropas ziemeļaustrumu daļā – arī Latvijā. Salīdzinoši maiga ziema acīmredzot ietekmējusi ziedpumpuru attīstību, kas tiek saistīts ar sliktu augļu aizmešanos.

• Bioloģiski izaudzēto ābolu daļa šobrīd prognozēta 6% no kopējā daudzuma (2022. gadā bija 6.14%). Tas liek apšaubīt iespējamību ES 2030. gadā sasniegt mērķi - 25% no kopējā apjoma.

• Tiek paredzēts, ka 60% ābolu tiks apēsti svaigā veidā, pārējais pārstrādāts (2022/23: 59% svaigi / 41% pārstrādāti).

• Tiek lēsts, ka ražošanas izmaksas būs lielākas, jo augušas cenas degvielai, mēslošanas un augu aizsardzībaslīdzekļiem, kā arī darba spēka un loģistikas pakalpojumiem.

• Tiek pieļauts, ka ES regulējums par ilgtspējīgu augu aizsardzības līdzekļu lietojumu mazinās spējas pasargāt ābeles un to ražu no slimību un kaitēkļu postījumiem.

• Tirgus nosacījumi ES kopumā ir ļoti atšķirīgi, ko ietekmē ābeļu šķirņu klāsts t.sk. katrā valstī.

• Uzsākot jauno sezonu, tika lēsts, ka noliktavas būs tukšākas nekā iepriekš.

• Arī pērnā raža par 30% mazāk ievesta ES no aizjūras zemēm.

• Tika lēsts, ka sulu koncentrāta ražotājiem būs lielāks pieprasījums pēc āboliem, jo arī to noliktavas ir mazāk piepildītas.

• Tika pieļauts, ka mazdārziņos Vācijā izaudzēto ābolu būs mazāk (līdz 300 tūkst. tonnām), kas radīs lielāku pieprasījumu pēc komercdārzos izaudzētā.

• Kā iespējamais eksporta tirgus tiek vērtēta Indija, kur raža tiek lēsta par 30% mazāka. Tas arī mazinās saspīlējumu ES tirgū, kur potenciāli lielāko konkurenci var radīt Turcijā lētāk izaudzētie āboli.

• Tiek pieļauts, ka inflācijas un enerģijas potenciāli augstās izmaksas atstās negatīvu ietekmi uz patērētāja izvēli un tēriņiem pārtikai (t.sk. āboliem un bumbieriem).

* ražas prognozes 2023.g. jūlijā pēc WAPA (Pasaules ābolu un bumbieru ražotāju asociācija)

* ražas prognozes 2023.g. jūlijā pēc WAPA (Pasaules ābolu un bumbieru ražotāju asociācija)

Ābeļu dārzu platības, kopievākums un ražība Latvijā, Lietuvā un Polijā 2018. – 2021. gg. pēc FAO datiem

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2020., 2021. un 2022. gg. ābolu kopraža Latvijā bijusi attiecīgi 13.9 tūkst. tonnu, 8.2 un 10 tūkst. tonnu. Acīmredzot noapaļotā veidā šie dati izmantoti ar “Prognosfruit” apkopojumā, kā arī FAO datos. Tāpat tiek uzrādīts, ka Latvijā ābeles aizņem 3596 ha. Ja tiek skatīti dati no pieteiktiem dārziem platībmaksājumiem, tad LAA apkopotā informācija parāda, ka ābeļdārzi 2022. gadā ir 2676 ha platībā. Platībmaksājumiem varēja pieteikt arī dārzus ar skaidru nenodefinētu kultūru kā “Augļu koki un ogulāji, kur katra kultūra aizņem mazāk par 0.3 ha”. Tā lielā mērā slēpj arī daļu ābeļu un arī bumbieru platības. Augstākās ražības lielā mērā, iespējams, tiek iegūtas dārzos ar integrētās ražošanas metodēm (pēc LAA apkopotā 2022. gadā tādi ābeļdārzi bija 985 ha). Tur lielākoties varētu būt uzskaitīti jaunākie dārzi, kur izmantoti auguma ierobežojoši potcelmi, intensīvāki (blīvāki) stādījumi.

Latvijas ražas prognozes 2023. gadā ir uz pusi mazākas nekā iepriekšējos gados, ko, kā zinām, lielā mērā varam saistīt ar salu ziedēšanas laikā.

Noteikti ražas svārstības pa gadiem varētu būt periodiskas ražošanas ietekmē, kad pēc pārbagātas ražas seko tukšāks ražas gads. Tāpat arī mazākas ražas prognozes saistāmas ar vētrām vasarā, kad daļa augļu tika notraukti no kokiem, krusas bojāti, vai pat lauzti koki - dažkārt ar visām balstu sistēmām (tas, visticamāk, nav ietverts ražas prognozēs).

No šīs dienas skatupunkta lūkojoties, droši vien nav svarīgi, kura puse ieviesa ierobežojumus lauksaimniecības produkcijas, tostarp ābolu, ievešanai Krievijā pēc tās agresijas Ukrainā 2014. gadā. Jau tad poļu augļkopji atradu veidu, kā Polijā auguši āboli pārtapa par Baltkrievu āboliem un apgāja ierobežojumus. Arī 2023. gada pirmajā pusē, EastFruit eksperti norādīja, ka 50 – 70 tūkst. tonnu ābolu nonāca agresorvalstī kā raža, kas it kā būtu izaugusi Baltkrievijā vai Kazahstānā. Tas viss iespējams ar Eirāzijas ekonomiskās savienības starpniecību (re-eksportējot), jo no tās nav liegts imports, savukārt arī tirdzniecība tās savienības valstīm ar ES - nav ierobežota. Sanāk, ka no Polijas liela daļa ābolu, kā paralēlais imports, nonāk pie Krievijas patērētājiem, Polijas augļkopjiem “it kā par to neko nezinot”. Ir gan zināms, ka Polijas augļkopji aktīvi meklē ābolu realizācijas iespējas Ēģiptē, Indijā un Ķīnā.

Pēc Eurostat datiem ābeļu platības Polijā bija ap 160 tūkst. ha (152.6 – 166.2 tūkst. ha pēc FAO 2018. – 2021. gg.). Zinot platību un kopievākumu (vērojamas atšķirības FAO un Prognosfruit datos), var aprēķināt ražību, kas statistikā tiek arī darīts. Tā gan rēķināt laikam nav korekti, jo dārza vecums var atšķirties – nav pilnražas periodā, u.tml.. Neizskaidrojamas ir arī platību straujās svārstības statistikas datos. Tajā pašā laikā vidējā ražība pēc šīs informācijas tika lēsta Polijā ap 19.8 – 25.1 t/ ha. Tās nebūt nav tās augstās ražas, par kurām tiek runāts ikreiz esot Polijā semināros, braucienos, jo dārzu bez ražas nekad neesam redzējuši. Pēc tādām varam tiekties arī Latvijas dārzos. Lai gan līdzīgi aplēsti ražības rādītāji Latvijā un Lietuvā - attiecīgi gandrīz septiņas un sešas reizes mazāki. Baltijas valstu ražības rādītāji ir savā ziņā savstarpēji salīdzināmāki.

Skatot mums pazīstamu šķirņu klāstu, no ābolu ražas kopapjoma rēķinot, šķirne ‘Idared’ ir ceturtajā vietā, ‘Shampion’ – 6. vietā, bet ‘Ligol’ – 12. vietā Eiropas Savienībā patērētājam pieejamo šķirņu daudzveidībā.

A,B ‘Ligolina’ augļi pat jaunām ābelēm zara apakšā (A) salīdzinoši sliktāk krāsoti kā tiešai saulei pakļauti (B)

Deserta bumbieru ražas prognozes augustā bija ap 1.7 miljoni tonnu augļu, kas būs par 12.8% mazāk nekā 2022. gadā, saistot to ar ūdens resursu pieejamības mazināšanos, sausumu Itālijā, Francijā un Grieķijā, protams, arī aukstumu ziedēšanas laikā Ziemeļaustrumu Eiropā. Tā tika prognozēta kā otrā mazākā bumbieru raža pēdējo desmit gadu laikā, sasniedzot par 19% mazāku ražu nekā pēdējo desmit gadu vidējā. Kopējā ražas apjomā tiek prognozēts, ka būs novākts pa 58 tūkst. tonnu bioloģiski audzētu bumbieru.

Nozīmīgākie fakti Eiropas bumbieru ražošanā

• Kopumā Eiropā bumbieru dārzu platības mazinās. Pretēji ir Beļģijā un Nīderlandē, kur akcents tiek likts uz šķirni ‘Konference’. Izaicinājumi, kas saistīti ar augļu rūsinājuma mazināšanu, šai šķirnei vienmēr bijuši šajās valstīs.

• Šķirnes ‘Konference’ tirgus apjoms ir 53%, trešā pēc apjoma ir Portugāļu ‘Rocha’.

• Nozīmīga ražas apjoma mazināšanās prognozēta Itālijā (63%) un Francijā (29%), kas saistīts ar salnu, plūdu, krusas postījumiem.

• Aizvien vairāk bumbieres tiek audzēts Eiropas ziemeļu daļā, t.sk. Polijā, skatot alternatīvas, protams, norādot uz klimatu izmaiņu ietekmi un to dotajām iespējām.

• Tiek prognozēts, ka kopumā 2023. gadā bumbieriem cenas būs augstākas.

• Viens no lielākajiem bumbieru patēriņa tirgiem esot Vācijā. Beļģiem un nīderlandiešiem būtiskas ir arī tirgus iespējas Lielbritānijā.

• Kopumā bumbieru patēriņš Eiropā mazinās, jo sevišķi Itālijā un Spānijā.

Aukstums ziedēšanas laikā arī Latvijā bumbieru ražu pēc prognozēm mazinājis līdz minimumam. Lai gan te atkal un atkal ir jautājums par tiem rādītājiem, ražas datiem, kas atrodami statistikā. Neskatoties uz aukstumu ziedēšanas laikā, bija arī bumbieru dārzi, kur zari lūza no ražas. Skaidrs, ka to, kas tiek apēsts, savākts pašlasīšanā, kaut kur tirdziņos pārdots, statistikā neatradīsim. Tai pašā laikā starp astoņpadsmit valstīm, kuru statistikā parādās arī bumbieru raža, atrodams arī Latvijas vārds (nav ne Lietuva, ne Igaunija). Ražas apjoms viens tūkstotis tonnu bumbieru iepriekšējos gados ir salīdzināms ar Zviedrijas, Slovēnijas un Slovākijas dārzos izaugušo.

* ražas prognozes 2023.g. jūlijā pēc WAPA (Pasaules ābolu un bumbieru ražotāju asociācija)