Tag: augļi

Šā gada septembra sākumā bija iespējas iepazīties ar dažādām Čehijas saimniecībām, kas savu darbību veic bioloģiskajā lauksaimniecībā. Saimniekošana Čehijas laukos ir diezgan līdzīga mūsu apstākļiem – reljefs un klimatiskie apstākļi starp reģioniem ļoti atšķirīgi, ļoti daudz mazās saimniecības ar nelielām platībām. Saimniecībām šobrīd ir grūti laiki, jo iedzīvotāju pirktspēja ir būtiski mazinājusies, izmaksas ļoti pieaugušas, kas ir pastiprināti rosinājis pārdomātāk izmantot dabas resursus – nokrišņu ūdens savākšana, visu augu atlieku kompostēšana, maksimāli apgūt augsni, neatstājot vietu nezālēm. Teju visās saimniecībās liela nozīme ir jaunās paaudzes ievirzīšanā dabā un dārza darbos.

Mūsu reģionā apūdeņošana lielā mērā uztverama kā risku mazinoša tehnoloģija. Brīžos, kad ūdens pievadīšana ir vajadzīga, jo īpaši sezonas sākumā, apūdeņošana ir ļoti aktuāla. Augstākā lietderība sasniedzama ar pilienveida apūdeņošanu. Izvērtējot klimatiskās standarta normas Latvijai, apūdeņošana lauka apstākļos būtu jānodrošina maijā un vasaras mēnešos. Ļoti lielu pienesumu mitruma nodrošinājumam dārzā dod konkurences mazināšana kultūraugiem, kā arī pasākumi augsnes mitruma saglabāšanai augsnē – piemēram, augsnes kapilāru tiešas saskarsmes pārtraukšana ar atmosfēru (mulčēšana, augsnes virskārtas irdināšana).

Pasapņosim. Tā varētu nosaukt šajā rakstā ietverto. Varbūt kāds lietotu citādāku apzīmējumu šim visam, ka slinkums bīda progresu. Iespējams, kāds domā, ka dažādi roboti, robotizēti palīgi un ierīces dārzkopībā ir tāli sapņi un tikai. Tai pašā laikā pētniecībā t.sk. inženierzinātnēs, gūti panākumi tādās jomās kā sensorika, mašīnmācīšanās, automatizācija un modelēšana … Tas viss pamazām tiek ieviests praktiskajā dzīvē. Risināms ir jautājums par darbaspēka pieejamību, jo sevišķi dārzkopībā, kur vēl aizvien ir ļoti daudz roku darba, t.sk. ražas vākšanā. Lai arī liekas, ka mehanizēt kaut ko ir sarežģīti, dārgi un pat neiespējami, ir zināmas iestrādes jau agrākās desmitgadēs, un piemēri nav tālu jāmeklē.

Kauleņkoku lapbires izraisītāji pārziemo nobirušajās lapās. Tās ierosinātājas sēnes sporas sāk izlidot pavasarī, kad plaukst lapas – vislabāk siltumā, pēc lietus. Šīs sporas izplatās tālu. Slimība attīstās lapās, un vasaras otrajā pusē atsākas sporu izplatīšanās – vislabāk mitrumā, mērenā temperatūrā. Bojātās lapas pāragri nobirst. Sausums un karstums vai rudens vēsums var apturēt slimības attīstību.

Katra sezona ābeļu audzētājiem nāk ar saviem izaicinājumiem. Šī gada lielākais izaicinājums bija laika apstākļi – salnas pavasarī, sausuma periods maijā un jūnijā, krusa. Katru gadu ražas laikā vērtējam, kuri kaitīgie organismi visvairāk ir ietekmējuši ražas apjomu un kvalitāti. Šogad izplatītākie uz augļiem bija laputu un puves bojājumi. Koki atsevišķos stādījumos bija novājināti no ārējās vides faktoriem, kuriem pēc tam sekundāri pievienojās arī dažādu sēņu ierosinātas zaru slimības.

Šobrīd Latvijā krūmcidonijas ir uzskatāma par nozīmīgu augļaugu komerckultūru. Pēdējos gados DI vadībā ir veikti apjomīgi pētījumi, taśu, iepazīstoties ar komercstādījumiem daźādos Latvijas reģionos, secināts, ka ir nopietni izaicinājumi, kas prasa risinājumu: (1)Lielākajā daļā stādījumu tiek audzēti sēklaudźi, kas nenodrošina viendabīgu, kvalitatīvu produkciju, tāpēc tiek strādāts pie jaunu šķirņu kandidātu izdalīšanas no DI pieejamā selekcijas materiāla; (2) Stādījumu ierīkošana prasa daudz roku darba, tāpēc tiek meklētas mehanizēšanas iespējas; (3)Šobrīd pārstrāde aprobeźojas galvenokārt ar sukāźu, sīrupa un sulas raźošanu, DI laboratorijas apstākļos ir izstrādātas vairākas jaunas tehnoloģijas, t.sk. mazinot pievienotā cukura daudzumu sukādēs, šobrīd tās tiek pārbaudītas rūpnieciskā raźošanā. Notiek darbs pie jaunu produktu izstrādes, t.sk. risinot zemākas kvalitātes augļu masveida izmantošanu.