Simpozija organizatori bija parūpējušies, lai mēs apmeklētu dažāda veida saimniecības, gan kas specializējušās aveņu, gan kazeņu audzēšanā, gan arī vienu, samērā nelielu saimniecību, kur ogas var braukt vākt pašlasīšanā, kā arī tuvākos pētījumu centrus, kur tiek veikti pētījumi ogām un augļiem. Enfieldu saimniecība – lielākie aveņu audzētāji un “Northwest Plant Company” Pirmais uzņēmums, ko apmeklējām Vašingtonas štatā, bija Enfieldu saimniecība. Tas ir ģimenes uzņēmums un viena no lielākajām aveņu un krūmmelleņu audzēšanas saimniecībām reģionā, kur ogas tiek audzētas vairāk nekā 405 ha. Saimniecība dibināta 1977. gadā un iesākumā tajā audzēja tikai avenes, bet vēlāk radās interese arī par krūmmellenēm, jo tās bija labi piemērotas vietējiem audzēšanas apstākļiem.

Avenes saimniecībā tiek audzētas saldēšanai un pārstrādei, tāpēc izmantotā audzēšanas tehnoloģija pielāgota mehanizētai ražas vākšanai ar kombainiem. Audzēšanā izmanto vietējās selekcijas šķirnes Wake®Field un Wake®Haven, kas ir augstražīgas un labi piemērotas mehanizētai vākšanai, kā arī ar labu ogu krāsojumu un augstu vitamīnu saturu. Avenes stāda ap 3.3 m attālās rindās, 1 m attālumā starp stādiem rindā un pēc tam audzē, nevis veidojot viendabīgu sleju ar dzinumiem, bet krūmveidā. Stādījumu tur apmēram 8 gadus, jo pēc tam samazinās kvalitāte. Lauki ir aprīkoti ar pilienveida apūdeņošanu, un apūdeņošanas cauruli liek nevis uz augsnes virsmas, bet nedaudz augstāk, lai tā netraucētu dzinumu izgriešanu. Balstīšanai izmanto metāla stabus un trīs stiepļu sistēmu, kur tās nostiepj 2 augstumos: apakšdaļā nostiepj 2 stieples gar abām rindas pusēm, bet augšdaļā vienu stiepli. Dzinumu izgriešanu parasti sāk septembrī. Ražošanai katrā krūmā atstāj 7-8 spēcīgākos dzinumus, pārējos izgriež. Atstātajiem dzinumiem galotnes saliek kopā pušķī un piesien lokveidā pie augšējās stieples, galotnes nedaudz saīsina, (tikai ļoti nedaudz). Pētījumos ir pierādījies, ka šādi audzējot var iegūt lielāku ražu, lai gan ogas ir nedaudz sīkākas nekā, ja dzinumus piesien stāvus un veic spēcīgāku dzinumu galotņošanu (apmēram 15 cm virs augšējās stieples). Nākamajā gadā, lai jauno dzinumu nebūtu pārāk daudz un tie nesabiezinātu stādījumu, pavasarī, kad tie sasnieguši 15-20 cm garumu, tos nosmidzina ar herbicīdu. Mulčēšanu ap avenēm neizmanto un rindstarpās nezāles iznīcina kultivējot. Nesen gan pamēģināšanai esot iestādījuši vienu lauku ar melnās plēves mulču.

Ogas ar kombainu vāc ik pēc 2-3 dienām, kopā sezonā 12-15 reizes. Saimniecībā izmanto divu firmu ogu vākšanas kombainus – “Littau” un “Oxbo”, kas pēc darbības principa un darba ražīguma ir līdzīgi un vāc ogas vertikāli, purinot rindu no abām pusēm. Kopā saimniecībā ir 47 kombaini, jo uz apmēram 10 ha nepieciešams vismaz viens kombains. Jauna kombaina cena ASV ir ap 180 000  dolāru, bet lietotu kombainu varot nopirkt arī par 85 000 dolāru.

Lai pēc iespējas labāk saglabātu ogās aromātu un vērtīgās vielas, tūlīt pēc novākšanas ogas tiek transportētas uz glabātavu, kur tiek atdzesētas un pēc tam mazgātas un sasaldētas. Atsevišķi ar šķirotāju tiek atdalītas mīkstās ogas, kuras pārstrādā biezenī vai sulā. Lai produkcijai nodrošinātu vienādu krāsas intensitāti, izmanto modernus šķirotājus, kas sašķiro pēc krāsas. Labo ogu saldēšanai izmanto ātrsaldēšanu. Saimniecībā ir divi ātrsaldēšanas tuneļi, kas stundā var sasaldēt ap 9 t ogu. Turklāt saimniecībā ir trīs pakošanas līnijas, kur ogas var safasēt trīs dažāda veida iepakojumos.

No slimībām avenēm - saimniecības stādījumos un arī citās saimniecībās Vašingtonas štatā - visvairāk izplatīta dzinumu melnēšana (ierosina Leptosphaeria coniothyrium jeb Kalmusia coniothyrium), kuras izplatību veicina mehanizētā vākšana, jo sēne visvairāk inficē bojājumu vietas. Izplatītas ir arī sakņu slimības, jo sevišķi sakņu puve jeb fitoftoroze (ierosina Phytopthora spp.). No kaitēkļiem vislielākās problēmas sagādā punktspārnu augļmuša (Drosophila suzuki). Jāatzīmē, ka lietošanā atļauto augu aizsardzības līdzekļu (AAL) klāsts ASV ir daudz plašāks nekā pie mums, taču arī viņi cenšas ķīmisko AAL lietošanu arvien samazināt un vairāk izmantot integrētās un bioloģiskās audzēšanas metodes.

Lai nodrošinātu sevi ar labas kvalitātes stādiem, saimniecība, sadarbībā ar Jaunzēlandes augu un pārtikas institūtu, ir nodibinājusi stādaudzēšanas kompāniju “Northwest Plant Company”, kurā tiek veikta arī selekcija, lai nodrošinātu reģionu ar vietējiem apstākļiem piemērotām šķirnēm. Šķirnes Wake®Field un Wake®Haven ir izveidotas šajā kompānijā.

Stādus pavairo no atveseļotiem mātesaugiem meristēmu laboratorijā un pēc tam apsakņo siltumnīcas apstākļos, kur var nodrošināt optimālāku temperatūru. Tos sapiķē kūdras substrātā. Izmanto presētas kūdras cilindriskas formas tabletes – 10 cm augstas un 4 cm diametrā, kuras pirms tam ievieto kasetēs un piesūcina ar ūdeni. Kompānijā pavairo ne vien avenes, bet arī kazenes, aveņu-kazeņu hibrīdus un zemenes. Gadā izaudzē ap 1.5 miljonu stādu. Avenēm audzē un realizē arī garo dzinumu stādus, kurus audzē lauka apstākļos 1.7 L podos kokosa substrātā, atstājot katram augam 2 dzinumus. Podus visu sezonu intensīvi laista. Rudenī novieto aukstuma glabātavā. Izaudzētie stādi tiek pārdoti ne vien ASV, bet arī Kanādā, kas atrodas turpat netālu.

Aveņu selekcija Vašingtonas štata universitātē

ASV ir vairākas aveņu selekcijas programmas. Vašingtonas štata universitātes (WSU) pētniecības centrā Pujalupā aveņu selekcijas programma uzsākta jau 1928. gadā. Līdz mūsdienām tajā jau ir izveidotas trīs padsmit aveņu šķirnes, tostarp ‘Meeker’, kas, lai gan tika izveidota diezgan sen – 1965. gadā, tomēr joprojām ir visvairāk audzētā šķirne valsts ziemeļrietumu daļā. Šķirne ir iecienīta dēļ tās augstās ražības, labās ogu krāsas un garšas, kā arī dēļ labās piemērotības pārstrādei, taču tai ir arī savi trūkumi – vidēja izturība pret fitoftorozo sakņu puvi un aveņu pundurainības (RBDV) vīrusu. Savulaik šo šķirni esam testējuši arī pie mums Pūres Dārzkopības pētījumu centrā, bet tā diemžēl ne visai labi panesa mūsu ziemas un līdz ar to ražība bija vidēji augsta, ogas bija vidēji lielas, bet ar labu garšu.

Mūsdienās selekcija vairāk ir vērsta uz šķirņu piemērotību mehanizētai vākšanai un izmantošanai pārstrādē, lai šķirnēm būtu stingras, intensīvi krāsotas ogas un laba ražība. Selekcijas mērķi ietver arī labu izturību pret slimībām, īpaši pret sakņu puvi un RBDV, ziemas bojājumiem un citiem negatīviem vides faktoriem. Otrs selekcijas virziens ir jaunu desertšķirņu veidošana, kurām ir lielas ogas, izcila ogu garša un pievilcīga krāsa. Selekciju finansiāli atbalsta gan valsts, gan arī ražotāju organizācijas.

Perspektīvo hibrīdu pārbaude tiek veikta saimniecībās, kur vērtē jauno hibrīdu piemērotību mehanizētai vākšanai, ražību, ogu kvalitāti, uzglabāšanos. To regulāri apmeklē zinātnieki, kas šeit veic savus novērojumus. Izvērtēšana tiek finansēta no ražotāju izveidotas organizācijas “Vašingtonas sarkano aveņu komisija”, kurā apvienojušies visi lielākie reģiona aveņu audzētāji, un katrs maksā dalības maksu, kas tiek aprēķināta no iegūtās ražas apjoma (0.5% no apjoma). Šo naudu izlieto dažādiem pētījumiem ražošanas efektivitātes paaugstināšanai, tai skaitā selekcijai.

Jaunākās universitātes selekcijas programmā izveidotās šķirnes ir sarkano vasaras aveņu šķirnes ‘Cascade Premier’ un ‘Cascade Harvest’ un dzeltenogainā ‘Cascade Gold’. ‘Cascade Premier’ – ar agrīnu ogu ienākšanās laiku, raksturojas ar lielām, pievilcīgām, garšīgām, stingrām ogām un ir labi piemērota mehanizētai ražas novākšanai, saldēšanai un pārstrādei. Tā labi piemērota arī realizācijai svaigam tirgum. Lauka izmēģinājumos ir uzrādījusi labu izturību pret fitoftorozo sakņu puvi. ‘Cascade Harvest’ – ar vidēju ogu ienākšanās laiku, raksturojas ar labu piemērotību gan svaigam tirgum, gan pārstrādei, augstražīga, ar patīkamu ogu garšu un ļoti labu stingrumu. Vidēji izturīga pret fitoftorozo sakņu puvi un RBDV. ‘Cascade Gold’ - dzeltenogaina šķirne, kas ieteicama svaigam tirgum, raksturojas ar lielām, stingrām, garšīgām ogām, bet ir ieņēmīga pret fitoftorozo sakņu puvi un RBDV. Neviena no šīm šķirnēm Latvijas apstākļos vēl nav vērtēta.

Pašlasīšanas saimniecība “Columbia Farms”

Pašlasīšanas saimniecības, kur apmeklētāji var atbraukt un par attiecīgu samaksu paši salasīt sev nepieciešamo ogu daudzumu, Oregonas štatā ir ļoti populāras. Vienu no tādām apmeklējām arī mēs. Šī saimniecība atrodas interesantā vietā – uz lielākās saldūdens salas Portlendas pilsētas tuvumā - Souvie, kuru apdzīvo 600 iedzīvotāji. Salas zeme tiek intensīvi apsaimniekota, jo zeme ir līdzena, auglīga un nav problēmu ar ūdens nodrošinājumu apūdeņošanai. Kā pašlasīšanas saimniecība “Columbia Farms” izveidota 1990to gadu sākumā. Pirms tam tā bija tradicionālā ražošanas saimniecība, kur ogas un dārzeņus audzēja industriālai pārstrādei, taču tad sākās pārāk sīva konkurence, samazinājās cenas, kā arī bija problēmas ar darbaspēku, tāpēc nolēma mainīt saimniecības profilu un samazināt platības. Iesākuši ar zemenēm, bet tagad jau lasītājiem piedāvā vairāk nekā 15 dažādu veidu ogas, kā arī peonijas un nedaudz dārzeņus. Kopējā stādījumu platība ir ap 32 ha. Vispieprasītākās no ogām ir zemenes un avenes, kas dod 30% no ienākumiem. No avenēm saimniecībā audzē tikai vasaras avenes, jo rudens avenēm pašlasīšanā nav pieprasījuma, tā kā nogatavojas pārāk vēlu, kad cilvēki vairs negrib braukt lasīt.

Atšķirībā no ražošanas saimniecībām, pašlasīšanas saimniecībām svarīgi ir audzēt šķirnes, kurām ir ļoti laba ogu garša, kuras piemērotas mājas pārstrādei, bet nav svarīga ogu glabāties spēja. No avenēm šajā saimniecībā pārsvarā audzē Vašingtonas štata universitātē izveidotās sarkano aveņu šķirnes ‘Cascade Harvest’, ‘Cascade Premier’, ‘Cascade Delight’ un dzelteno Kornellas universitātē izveidoto ‘Double Gold’. Audzē arī melnās avenes, aveņu – kazeņu hibrīdus un kazenes, tai skaitā izmēģina jaunāko Oregonas štatā izveidoto bezērkšķu kazeņu šķirni ‘Columbia Star’.

Kazenes vietējos apstākļos aug sliktāk nekā avenes, jo tām ir par vēsu un mitru, un ir problēmas ar kazeņu ērci. Sliktāk aug arī melnās avenes, kurām ir ļoti jūtīga sakņu sistēma, un saimniecībā bija vērojama ļoti liela augu bojāeja sakarā ar to, ka pavasaris bijis ļoti slapjš. 

Saimniecība nav bioloģiskā, bet izmanto integrētās audzēšanas sistēmu, tāpēc, ja nepieciešams, pielieto arī ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, protams, ievērojot noteiktos nogaidīšanas laikus. Laistīšanu veic tikai virspusēji, jo pilienveida apūdeņošana sanākot pārāk dārgi. Mēslošanā izmanto lēnas iedarbības mēslojumus, kurus dod 2 reizes sezonā. Ogas saimniecībā var ne vien lasīt pašlasīšanā, bet arī, iepriekš pasūtot, nopirkt jau salasītas. Pašlasīšanai nevar izmantot savus traukus, bet saimniecībā izsniedz savu iepakojumu, kas ir 1 pintes (ap 0.5 L) ietilpības papīra kastītes, kuras sakārtotas lielākā kartona kastē ar saimniecības logo, un samaksu par salasītajām ogām iekasē nevis pēc svara, bet kastīšu skaita. Kastīšu pārvadāšanai pieejami ratiņi. Saimniecības apmeklējuma laikā pašlasītājiem par 1 pinti aveņu bija jāmaksā 2.50 dolāru, bet par pinti kazeņu, melno aveņu vai aveņu - kazeņu hibrīdu – 3 dolāru.

Saimnieki novērojuši, ka pēdējā laikā arvien vairāk saimniecību apmeklējot cilvēki nevis, lai ievāktu ogas, bet lai skaisti nofotografētos sociālajiem tīkliem. Te var iegādāties arī vietējos suvenīrus, mājražojumus, atspirdzinošus dzērienus, uzkodas un kafiju, un izbaudīt lauku atmosfēru, bet ar dzīvniekiem gan nav atļauts ieiet dārzā.

Pētījumi Ziemeļ Villametes pētniecības un konsultāciju centrā

Ziemeļ Villametes pētniecības un konsultāciju centrs ir lielākais pētniecības un konsultāciju centrs Oregonas štatā, un tas apkalpo 7 štata rajonus, sniedzot konsultācijas un izglītojot audzētājus par visiem, reģionā izplatītajiem galvenajiem kultūraugiem, vairāk specializējoties dārzkopībā, kā arī veic pesticīdu testēšanu reģistrācijai. Vidēji gadā centru apmeklē ap 3000 interesentu. Tas tiek izmantots arī kā mācību un pētījumu bāze universitāšu zinātniekiem un studentiem. Atsevišķa pētniecības programma veltīta ogām, kurā iesaistīti 12 zinātnieki. No ogām galvenokārt pētījumi tiek veikti krūmmellenēm, avenēm, kazenēm, zemenēm, dzērvenēm un kivi. Galvenie pētniecības virzieni ir audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošana, augu fizioloģijas pētījumi – izturība stresa apstākļos, un selekcija - ar mērķi izveidot šķirnes, kas labi piemērotas vietējiem klimatiskajiem apstākļiem.

Centrā mums tika demonstrēti pētījumi Oregonas štatā reģistrētajai jaunajai agrīnajai bezdzeloņu kazeņu šķirnei ‘Columbia Star’, kas iegūst arvien lielāku popularitāti audzētāju starpā un jau aizņem 30% kazeņu platības Oregonas štatā. Tā raksturojas ar gariem, nokareniem dzinumiem, lielām (vidēji 7.4 g), labas kvalitātes ogām, kas piemērotas gan svaigai ēšanai, gan pārstrādei, labu izturību pret slimībām un augstu ražību. Centrā tiek veikti pētījumi šīs šķirnes labākās audzēšanas tehnoloģijas izstrādei, meklējot gan piemērotākos stādīšanas attālumus, gan veidošanas sistēmu, kā arī pētot šķirnes prasības pret mēslojumu un apūdeņošanu, un piemērotību mehanizētai vākšanai. Izvērtējot aukstumizturību, konstatēts, ka tā labi iztur līdz -14 °C, bet pie -16 °C jau tiek bojāta, lai gan tas atkarīgs no tā, kurā auga attīstības fāzē un cik ilgi aukstums iestājas. Tomēr tas nozīmē, ka Latvijas apstākļos ziemā bez piesegšanas to būtu riskanti audzēt.

Kazeņu audzēšana augstajos tuneļos “Driscoll’s Hollin Ranch”

Lai gan Latvijā kazeņu audzēšana nav tik izplatīta, kā tas ir ASV, tomēr interese no audzētāju puses ir. Šī apmeklējuma laikā bija iespējams iepazīties ar kazeņu audzēšanas tehnoloģijām vienā no Oregonas štata saimniecībām. Šajā saimniecībā kazenes audzē augstajos tuneļos. Stādījums ierīkots 2018. gadā. Saimniecības kopplatība ir ap 16 ha, bet kazenes audzē ap 10 ha. Audzē divas šķirnes ‘Elvira’ (ražo uz viengadīgajiem dzinumiem kā rudens avenes) un ‘Victoria’ (ražo uz divgadīgajiem dzinumiem kā vasaras avenes). Kazenes audzē integrētajā audzēšanas sistēmā. Tuneļu segumu katru gadu maijā liek virsū un pēc sezonas ņem nost. Papildus, lai neveidotos saulē apdegušas ogas, zaļo ogu stadijā uz tuneļa virs plēves seguma tiek uzlikts ēnošanas tīkls. Kopumā tas dod 50% noēnojumu, 25% no plēves seguma un 25% no ēnošanas tīkla. Bez šāda noēnojuma ogas būtu stipri bojātas, kas ir viens no iemesliem, kāpēc kazenes audzē segumos. Katrā tunelī ir izvietotas 2 kazeņu rindas 3 m attālumā viena no otras. Rudens ražai uz viengadīgajiem dzinumiem rindas mulčētas ar agrotekstilu, lai ierobežotu dzinumu augšanu, bet vasaras kazenēm rindas ir nemulčētas. Tuneļos izveidota vienkārša balstu sistēma: galos koka stabi, pa vidu metāla, lai pie tiem var stiprināt ķēdes, pie kurām ar auklām piesien dzinumus.

Tiek nodrošināta pilienveida apūdeņošana. Interesanti, ka sezonas laikā tiek apūdeņots katru dienu vismaz stundu, un patērē 8 tūkstošus litru ūdeni uz 0.4 ha dienā. Papildmēslošanu sāk veikt, kad jaunie dzinumi izauguši apmēram līdz ceļiem, mēslo vienu reizi nedēļā. Labākai ziedu apputeksnēšanai izmanto bites. Vasaras kazenēm trīs reizes pavasara-vasaras sezonā iznīcina jaunos dzinumus, bet no augusta dzinumiem ļauj augt nākamā gada ražai. Ražošanai uz rindas metru atstāj 8-10 dzinumus. Rudens kazenēm aprīlī nogriež visus dzinumus (Red.jautājums: “Kāpēc noražojušos dzinumus griež tikai aprīlī?” Autores atbilde: “Iespējams tāpēc, ka viņiemražu vajag novirzīt uz vēlāku laiku, kad vasaras kazenes beigušas ražot, tāpēc, tas nekas, ja pirmos jaunos dzinumus iznīcina.”).

Ražas potenciāls kazenēm apmeklējuma brīdī izskatījās bagātīgs. Novākšanai tiek piesaistīti lasītāji, kas ražu vāc divas reizes nedēļā. No rindas metra ievāc vidēji 8-10 kilogramus ogu. Vasaras kazeņu ražu vāc no jūlija līdz augustam, bet rudens kazeņu (no viengadīgajiem dzinumiem) ražu vāc no augusta līdz oktobrim. Ogas lasa rīta pusē no 5:30 līdz 12 vai 13tiem, jo vēlāk ļoti karsts. Salīdzinot vasaras un rudens kazenes, no vasaras kazenēm iegūst vidēji 1.7 reizes lielāku ražu.

No kazeņu slimībām stādījumos tiek ierobežota pelēkā puve un no kaitēkļiem – tripši un punktspārnu augļmušas. Pret pelēko puvi lieto Amistar un Switch, bet kaitēkļus ierobežo ar ķiploku eļļas ekstraktu, ko smidzina ik pēc 10 dienām. Pavasarī divas reizes pret sēnīšu slimībām smidzina Ridomil Gold.

Saimniecība ar šādu audzēšanas veidu vēl nenodarbojas tik ilgi, lai izvērtētu audzēšanas rentabilitāti, jo saimniekiem nebija īsti skaidrs, cik gadus šo stādījumu varēs audzēt vienā vietā, kad būs jāpārvieto tuneļi, cik ilgi kalpos esošā plēve, jo, to uzliekot un noņemot, tā ātrāk zaudē savu kvalitāti. Kopumā šāds audzēšanas veids ir dārgs, vajadzīgs daudz roku darba gan pie kopšanas, gan ogu novākšanas. Bet ASV tas varētu atmaksāties, jo svaigu ogu cenas tur ir ļoti augstas.

Bez kazenēm saimniecībā audzē arī krūmmellenes. Tās audzē atklātā laukā pēc bioloģiskās saimniekošanas sistēmas un vāc ar kombainu.

Pārtikas inovāciju centra apmeklējums

Šis pētījuma centrs ir piesaistīts Oregonas štata universitātei un atrodas Portlendā. Centra uzdevums ir veikt tirgus izpēti, lai palīdzētu virzīt tirgū vietējos Ziemeļrietumu reģiona pārtikas produktus un attīstīt jaunu produktu izstrādi. Pētījumi saistīti ar produktu virzīšanu patērētājiem, ar ražošanas procesu un jaunu receptūru izstrādi, piemērotiem iepakojuma materiāliem un glabāšanās laika pētījumiem, barības vielu sastāva un pārtikas nekaitīguma izvērtēšanu, un patērētāju produktu sensoro novērtēšanu. Viņu klienti irražotāji, pārstrādātāji, tirgotāji un citi uzņēmēji. Centrs iekārtots par valsts līdzekļiem, taču pētījumiem no valsts grantiem ienāk tikai 25% nepieciešamā finansējuma, pārējais jāpiesaista no uzņēmējiem.

Pētījuma centrs ir izveidots 1999. gadā. Lielajam tirgum, kāds ir ASV, šāds centrs noteikti ir nozīmīgs un vajadzīgs, lai novērstu lieku pārtikas produktu ražošanu.

Daži no viņu veiktajiem pētījumiem par ogām un augļiem.

Par kazenēm - šajā centrā veikts pētījums par patērētāju izvēlēm saistībā ar kazeņu šķirnēm. Vērtēšanā bija iekļauti 4 šķirņu kazeņu biezeņi, nevis veselas ogas. Biezeņus vērtēja pēc izskata, krāsas un aromāta, garšas, skābuma un salduma attiecības, un novērtēja arī sēklu lielumu biezenī pēc patikšanas. Papildus veikta aptauja. Uz jautājumu: vai, izvēloties pirkt kazenes, pievēršat uzmanību šķirnei, lielākā daļa respondentu (64%), atbildēja, ka tam nepievērš uzmanību, bet uz jautājumu, vai būtu gatavi piemaksāt vairāk par konkrētu šķirni, 68% respondentu atbildēja apstiprinoši.

Pētījumā par bumbieriem, kas varētu būt piemērojams arī citiem augļiem un ogām, veikta aptauja, lai noteiktu patērētāju vēlmes attiecībā uz jaunām bumbieru šķirnēm – kādam būtu jābūt bumbiera auglim – augļu formai, krāsai, izmēram, izskatam, konsistencei un garšas īpašībām. Veikta aptauja un sniegts izvērtējums, kāpēc bumbieri tiek maz patērēti. Secināts, ka tāpēc, ka cilvēki, tos iegādājoties, visbiežāk ir nopirkuši vai nu negatavus vai pārāk gatavus augļus, kas liek vilties. Patērētāji nevar saprast, kad tad īsti tie ir gatavi šajā reģionā, kādas šķirnes, kurā laikā ir ēdamas u.c. Vienas pilsētas iedzīvotāji tika aptaujāti, kādi būtu tie faktori, kas labvēlīgi ietekmētu vēlmi pirkt bumbierus, un atbildēs vissvarīgākais bija izcila garša, augsts šķiedrvielu saturs, jo tie garšo bērniem, augsts vitamīnu un barības vielu saturs u.c. Kopumā šie visi vērtējumi palīdz gan noskaidrot prioritārās augļu īpašības selekcijas mērķiem, gan arī saprast, kā var uzlabot šo augļu ceļu pie patērētājiem.

Pētījumā par zemeņu šķirnēm svaigam tirgum izaicinājums saistīts ar to, ka audzētāji labprātāk izvēlētos audzēt jaunās zemeņu šķirnes, kuras ir vieglāk izaudzēt, bet no patērētājiem vēl arvien ir liels pieprasījums pēc vecajām šķirnēm. Pētījuma mērķis bija atrast šķirnes, kas patiktu visām iesaistītajām pusēm. Vērtējumā tika iekļautas tikai audzētājam viegli izaudzējamas šķirnes. Rezultātā pircēji un patērētāji varēja salīdzināt šķirņu dažādību un to patikšanu. Kopumā augstāk tika novērtētas jaunās zemeņu šķirnes. Veiktajā aptaujā par to, kur pircēji vairāk iegādājas zemenes svaigam patēriņam, kā pirmā izvēle atzīmēti audzētāju tirdziņi, tam seko lielveikali, bioloģiskie veikali, saimniecību stendi un pašlasīšanas dārzi. Uz jautājumu, kā pircēji svaigas zemenes patērē, visbiežākā atbilde bija, ka visvairāk ēd vienkārši tāpat, tad ēd, pievienojot citiem ēdieniem, ar brokastu pārslām, desertā vai ar saldējumu un vāra ievārījumu. Tāpat kā aptaujā par kazenēm, respondenti, pērkot zemenes, nepievērš īpašu uzmanību šķirnei, bet būtu gatavi maksāt dārgāk, ja būtu konkrēta šķirne, kas patīk. Būtiskākais pie pirkšanas ir zemeņu izskats, krāsa un aromāts. Pētījumā salīdzināja arī vietu, kur tiek veikta degustācija, un secināts, ka, ja degustācija veikta ārpus laboratorijas telpām, tiem pašiem paraugiem vērtējums bija augstāks. Ja salīdzina slēpto degustāciju vai atklāto, kad ir redzami šķirņu nosaukumi, tad arī šajā gadījumā aptaujas rezultāti bija daudz augstāki nekā slēptajā degustācijā.

Tāpat veikts pētījums par informācijas avotiem, kam vairāk uzticas amerikāņu pārtikas patērētājs. Secināts, ka visvairāk uzticas informācijai tieši no privātajiem audzētājiem, universitātēm, zinātniskiem žurnāliem, ar audzēšanu saistītām asociācijām, kā arī draugu un ģimenes ieteikumiem, bet vismazāk tic pārtikas ražotāju un sociālo mediju informācijai. Acīmredzot tam ir savi iemesli, jo pārtikas ražotājs ir ļoti ieinteresēts savas produkcijas virzībā tirgū, un sociālajos medijos izvietotā informācija arvien vairāk mēdz būt apšaubāma.

Lai sekmīgi virzītu jauno produktu ASV tirgū un iepazīstinātu ar produktu savu topošo patērētāju, visefektīvāk strādā degustācijas lielveikalos. Arī pie mums dažkārt novērotas šādas aktivitātes, nav gan zināms, kāda ir atsaucība un kādi ir rezultāti produktu virzībai šādā veidā mūsu tirgū. Šāda īpatnība noteikti arī saistīta ar amerikāņu iepirkšanās kultūru, kur patērētāju lielākā daļa savu pārtiku pamatā iegādājas lielveikalos. Pārtika tur ir dārga, un ASV cilvēks skaitās turīgs, ja var atļauties daudz sava budžeta tērēt svaigiem augļiem un ogām, un kvalitatīvai pārtikai kopumā.

ASV apmeklējums bija iespējams, pateicoties LZP projektam “Aveņu un krūmcidoniju vieda bezkontakta fenotipēšana, izmantojot mašīnmācīšanās metodes, hiperspektrālos un 3D attēlus”.