Viena no galvenajām priekšrocībām audzējot krūmogulājus, salīdzinot ar avenēm vai zemenēm, ir iespēja maksimāli mehanizēt visus ar audzēšanu saistītos darbus, ieskaitot arī ražas novākšanu. Tas ir svarīgi, īpaši ņemot vērā darbaspēka ierobežoto pieejamību. Ar to arī saistīta pēdējo gadu potenciālo audzētāju interese tieši par upeņu audzēšanu. Lielākā problēma krūmogulāju audzēšanā ir ogu produkcijas pārdošana, kuras
iespējas ļoti mainās pa gadiem, atkarībā no upeņu tirgus svārstībām pasaulē. Īpaši lielu iespaidu uz upeņu pārdošanas iespējām un cenām atstāj tirgus situācija Polijā, mazākā mērā arī Lietuvā. Bioloģiski audzēto upeņu ražas ir zemākas, jo ir grūtāk nodrošināt optimālus audzēšanas apstākļus, t.sk. barības elementu vajadzību un augu aizsardzību.

Lai izvērtētu krūmogulāju šķirņu piemērotību dažādām audzēšanas sistēmām, demonstrējumu projektā “Krūmogulāju šķirņu piemērotība dažādām audzēšanas tehnoloģijām” (LAD 18-00-A00102-000007), 2018. gadā tika ierīkoti demonstrējumi četrās saimniecībās ar atšķirīgiem saimniekošanas modeļiem.

Integrētā krūmogulāju audzēšana

Divās saimniecībās krūmogulājus audzē integrēti. Tās ir saimniecības, kurās tiek audzēti dažādi augļaugi, un krūmogulāji ir tikai viena no tiem. Saimniecībā, kurā tiek audzētas ērkšķogas un jāņogas, ērkšķogu stādījumā nodrošināts labs agrotehnikas līmenis un, mehanizēti vācot, iegūtās ražas, atkarībā no šķirnes, ir 8-9 t ha-1. Ražīgākās šķirnes šajā demonstrējumā ir ‘Maija’ un ‘Krasnoslavlanskij’.

Attēlā: Ērkšķogu šķirne ‘Maija’

Savukārt jāņogām stādījums ir ievērojami vecāks un tā agrotehniskais stāvoklis ir sliktāks, tomēr arī tur ražas sasniedz 10 - 12 t ha-1.. Jāņogu stādījuma uzturēšanā tiek veikts nepieciešamo pasākumu minimums, jo šo ogu pieprasījums ļoti svārstās pa gadiem. Ir atsevišķi gadi, kad ogas netiek vāktas, jo nav pieprasījuma vai arī iepirkuma cenas ir tik zemas, ka neatmaksājas vākšana. Tā kā saimniecība atrodas vietā, kur pavasaros bieži ir salnas, stādījumā ražīgākā šķirne ar vidēju ienākšanās laiku ir ‘Detvan’ un šķirne ar vēlīnu ienākšanās laiku ‘Tatran’.

Otrā integrētās audzēšanas saimniecībā no kopējās dārzu platības upenes aizņem tikai 5 ha. Demonstrējumā iekļautas šķirnes ‘Zagadka’, ‘Titania’, ‘Ben Alder’, ‘Veera’. Tās ir Latvijā ilgstoši audzētas šķirnes, bet tiek audzētas, lai paplašinātu saimniecībā audzētās augļu produkcijas daudzveidību un nodrošinātu vienmērīgu darbaspēka sadalījumu visā veģetācijas periodā. 

Vecākos  stādījumos tiek nodrošināts vidējs agrotehnikas līmenis, bet pirmajos gados stādījumi tiek rūpīgi kopti, lai nodrošinātu spēcīgu krūmu attīstību. Ražas mehanizēta vākšana tiek sākta ne agrāk kā trešajā audzēšanas gadā, bet pirmajos gados ogas vāc ar rokām, iesaistot pašlasītājus. Iegūtās ražas ir salīdzinoši zemas un nepārsniedz 3 t ha-1 (‘Ben Alder’). Ražas svārstības saistītas ar pavasara salnām, pārāk augstu vai zemu temperatūru ziedēšanas laikā, kas traucē normālu apputeksnēšanās procesu. Pēc Polijā veiktajiem aprēķiniem, lai upeņu audzēšana būtu rentabla, ražai vajadzētu būt vismaz 6 t ha-1, taču šajā gadījumā, upenes saimniecībā nav pamatkultūra, bet tikai viena no saimniecības plašā augļaugu sortimenta. Turklāt rentabilitāte atkarīga arī no pārdošanas cenas, kas pēdējos gados bijusi salīdzinoši augsta.

Bioloģiskā upeņu audzēšana.

Divās saimniecībās upenes ir galvenais kultūraugs un tās tiek audzētas bioloģiski. Stādījumi ierīkoti 2015. gadā. Šajās saimniecībās, atšķirībā no daudzviet redzētā, stādījumi tiek rūpīgi kopti. Saimniecībās maksimāli mehanizēti stādījumu kopšanas darbi, kas nodrošina labu stādījumu agrotehnisko stāvokli. Tomēr daudzgadīgās nezāles ne vienmēr iespējams ierobežot tikai mehanizēti, tāpēc, stādījumam kļūstot vecākam, vismaz reizi sezonā tiek veikta daudzgadīgo nezāļu ravēšana. Audzētas tiek Polijā selekcionētās šķirnes ‘Tisel’, ‘Ruben’, ‘Ores’, un Skotijā selekcionētās šķirnes ‘Ben Tirran’, ‘Ben Hope’, ‘Ben Alder’. Ražība, ņemot vērā, ka upenes tiek audzētas bioloģiski, ir laba. Piemēram, 2021. gadā šķirnei ‘Tisel’ raža
sasniedza 4,7 t ha-1, kas bija ievērojami vairāk nekā šķirnēm demonstrējumos integrētās audzēšanas saimniecībā. Tā kā upenes šajās saimniecībās ir tikai viens no audzējamajiem augiem, iegūtajai ražai nav tik liela nozīme kā gadījumā, ja tās būtu pamatkultūra, bet tās labi papildina saimniecību piedāvāto augļu -ogu sortimentu. 

Attēlā: 20 gadīgs upeņu stādījums pēc atjaunošanas

Bioloģiski audzējot, ir pieejams diezgan plašs atļauto mēslošanas līdzekļu klāsts, tomēr to nevar attiecināt uz visiem svarīgākajiem barības elementiem. Lielākās problēmas līdz šim bijušas ar slāpekļa nodrošinājumu, jo vairums tirdzniecībā piedāvāto bioloģisko mēslošanas līdzekļu satur ap 4% slāpekļa, kas ir nepietiekami, lai upenēm nodrošinātu pietiekamus jaunos dzinumu pieaugumus. Tas ir ļoti svarīgi, jo lielākās ogas un ražas apjoms upenēm veidojas uz viengadīgajiem un divgadīgajiem dzinumiem. Arī augu aizsardzības līdzekļu klāsts, kas izmantojams bioloģiskajā audzēšanā, ir ļoti ierobežots, taču prasmīgi tos kombinējot ar mēslošanas līdzekļiem un atbilstošiem agrotehniskajiem pasākumiem, iespējams nodrošināt pietiekoši labu stādījumu stāvokli. Varu saturošais mēslojums VaraVin vienlaicīgi arī ierobežo sēņu ierosināto slimību izplatību, savukārt sēru saturošais mēslojums TivoS ierobežo miltrasas un pumpurērču izplatību.

Ļoti svarīgi bioloģiskos stādījumos ir arī profilaktiski pasākumi, kas palīdz uzturēt stādījumus labā stāvoklī un nodrošina labu ražošanu un ražas kvalitāti. Tīras upeņu apdobes novērš gliemežu savairošanos, kas garantē, ka ievāktās ogas ir tīras, bez gliemežiem. Lai samazinātu upeņu dzinuma pangodiņa savairošanos, jāsamazina jauno dzinumu mehāniski bojājumi, līdz ar to tiek ieteikts ražas mehanizētu vākšanu sākt ne agrāk kā trešajā gadā pēc stādīšanas.

Ja iespējams, pēc ražas novākšanas veicama mehāniski bojāto zaru izgriešana, tādējādi ierobežojot kaitēkļu savairošanos. Liels ieguvums informācijas ieguvē un apmaiņā bija projekta ietvaros organizētās ikgadējās lauku dienas visās demonstrējumā iekļautajās saimniecībās.

Sīkāk iepazīties ar demonstrējumu rezultātiem būs iespējams projekta noslēguma seminārā; informācija par semināru būs atrodama vietnē https://fruittechcentre.eu

Attēlā: Lauku diena SIA “Krogzeme”