Jaunas šķirnes avenēm

Viena no veiksmīgākām aveņu selekcijas programmām Eiropā ir Skotijā Džeimsa Huttona institūta izveidotajā komerckompānijā James Hutton Ltd, kur izveidots daudz vērtīgu šķirņu, tai skaitā visā Eiropā populārā ‘Glen Ample’. Šeit selekcijā tiek izmantotas jaunākās biotehnoloģijas metodes, tai skaitā molekulārie marķieri, lai varētu atlasīt vērtīgākos vecā kaugus, kā arī jau sējeņu agrīnā stadijā noteikt, vai jaunajos hibrīdos ir pārnestas atsevišķas vērtīgas īpašības. Nesen izstrādāts marķieris izturībai pret sakņu puvi un tiek strādāts pie marķieriem ogu lielumam, ražībai un ogu drupanībai. Nesen izveidota pirmā vasaras aveņu šķirne ar izturību pret sakņu puvi – ‘Glen Mor’, kurai izturība apstiprināta ar šo jauno molekulāro marķieri. Šķirne raksturojas arī ar labu ražību un augstu ogu kvalitāti. Ja agrāk selekcija šajā institūtā vairāk bija vērsta uz vasaras aveņu veidošanu, tad tagad tiek strādāts arī pie rudens aveņu selekcijas. Izveidotas pirmās divas rudens aveņu šķirnes: ‘Skye’ un ‘Lewis’. ‘Skye’ ir vidēji vēla pēc ogu ienākšanās laika, bet ‘Lewis’ – agrīna. Abas pēc selekcionāra apraksta ir lielogainas un augstražīgas.

Polijā ar aveņu selekciju visaktīvāk nodarbojas Bržeznā kompānijā Niwa Berry Breeding Ltd, kur ir privāti finansēta selekcijas programma. Galvenais selekcijas mērķis ir Polijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotu šķirņu izveidošana, kas ir ar augstas kvalitātes ogām, tai skaitā ar augstu uzturvērtību. Šeit selekcionē ne vien tradicionālās sarkanās, bet arī melnās avenes, kurām pasaulē pievērš arvien lielāku uzmanību, to augstvērtīgā ķīmiskā sastāva dēļ. Pagaidām šajā firmā izveidotas un reģistrētas divas rudens aveņu šķirnes: agrā rudens avene ‘Delniwa’ un ‘Husaria’, kā arī izdalīti vairāki perspektīvi hibrīdi. ‘Delniwa’, pēc selekcionāres A. Orzelas ieteikuma, vairāk piemērota audzēšanai valstīs ar siltiem laika apstākļiem ziedēšanas un ražošanas laikā. ‘Husaria’ ieteicama audzēšanai svaigam tirgum, jo raksturojas ar augstu ogu kvalitāti un ražību, un tā piemērota divu ražu iegūšanai – gan vasarā, gan rudenī, jo rudenī noražo tikai apmēram 1/3 dzinuma, taču, ļaujot ražot vasarā, rudens raža veidojas vēlu. Abas šīs šķirnes ir aizsargātas visā ES, un bez licenču iegādes stādus nedrīkst audzēt un izplatīt. Kompānijā izveidota arī purpursarkano aveņu šķirne ‘Heban’, kas pēc ogās esošo antioksidantu daudzuma un aktivitātes pārspēj pat melnās avenes. Jāņem gan vērā, ka šai avenei ir gari, ļoti dzeloņaini dzinumi, kas apgrūtina kopšanu. Ogas veidojas gan uz viengadīgajiem (Bržeznā nogatavojas augusta beigās), gan divgadīgajiem dzinumiem, uz kuriem ogas nogatavojas jūnija vidū. Melnajām avenēm izdalīti divi perspektīvi hibrīdi, kas iesniegti reģistrācijai: ‘Megan’ (NR 1711902) un ‘Selena’ (NR 1825501). Abiem hibrīdiem ogas veidojas gan uz viengadīgajiem, gan divgadīgajiem dzinumiem. ‘Megan’ vairāk ieteicama audzēšanai svaigam patēriņam, bet ‘Selena’ - ogu pārstrādei. Melnās avenes, atšķirībā no sarkanajām avenēm, raksturojas ar augstāku bioloģisko aktīvo vielu (ellagskābes un kopējo fenolu) saturu, kā arī augstāku antioksidantu aktivitāti, taču tām ir atšķirīgāka, specifiskāka garša un aromāts, salīdzinot ar sarkanajām avenēm.

Aveņu selekcija un audzēšana mūsdienās aizvien vairāk aizvirzās uz Eiropas dienvidiem. To ir veicinājis šķirņu, kas ražo uz viengadīgiem dzinumiem, izveidošana, kuras var ražot, arī nesaņemot nepieciešamās aukstumstundas. Aktīva aveņu selekcija Eiropas dienvidos tiek veikta Itālijā kooperatīvā Sant’Orsola S.C.A., kur selekcija uzsākta 2002. gadā. Galvenais selekcijas mērķis ir izveidot šķirnes ar labu izturību pret biotiskiem un abiotiskiem stresiem un piemērotību audzēšanai dažādos klimatiskos apstākļos. Tāpat selekcija ir virzīta uz ogu kvalitātes uzlabošanu un īpaši uz glabāšanās paildzināšanu. Nu jau šeit izveidotas 12 aveņu šķirnes, no kurām Eiropā lielāko popularitāti ieguvušas avenes ‘Lagorai Plus’ un ‘Vajolet’, kuras var izmantot gan vasaras, gan rudens ražas iegūšanai. Šīs šķirnes izplatītas arī Skandināvijas valstīs. Pēdējos gados kooperatīvā izveidota un reģistrēta rudens avene ‘Dafne’, ko var izmantot aukstumā glabāto garo dzinumu (long cane) audzēšanas tehnoloģijai. Pēc selekcionāra P. Zuči teiktā, tā raksturojas ar lielām, spīdīgām, garšīgām ogām, kas ļoti labi glabājas. Vēl no jaunākām šķirnēm var minēt rudens avenes ‘Atena’ (vidēji vēla, ar rozīgas krāsas ogām), ‘Ofelia SO’ (agrīna, augstražīga, ar gaiši sarkanām ogām) un vēlā šķirne ‘Gioiosa SO’ ar ļoti lielām, oranži sarkanām ogām.

Salīdzinoši nesen – 2019. gadā, uzsākta aveņu selekcija citā Itālijas reģionā – Cesena apkaimē. Šeit galvenais selekcijas mērķis ir izveidot rudens aveņu šķirnes, kas piemērotas kaļķainām augsnēm un mitriem, siltiem klimatiskiem apstākļiem, kā arī ar agrīnu ogu ienākšanās laiku, bezdzeloņu dzinumiem, labu ogu kvalitāti un izturību pret slimībām. Atlasīti pirmie perspektīvie hibrīdi.

Arī Latvijā Dārzkopības institūtā (DI) tiek veikta aveņu selekcija, kas sākta 1985. gadā. DI veiktās aveņu selekcijas programmas mērķis ir iegūt un izdalīt Latvijas apstākļiem piemērotas aveņu šķirnes, kas ir ar augstu agroekoloģisko plastiskumu (augstu pielāgošanās spēju audzēšanas vietas agroklimatiskajiem apstākļiem), ogām, kas piemērotas svaigam patēriņam un pārstrādei, ar augstvērtīgu ķīmisko sastāvu un dažādu ogu ienākšanās laiku, kā arī ar kompleksu izturību pret Latvijā nozīmīgajām aveņu slimībām (avenāju mizas plaisāšanu, avenāju iedegām, pelēko puvi, dzelteno aveņu rūsu, aveņu krūmu pundurainības vīrusu RBDV) un kaitēkļiem (aveņu ērci, tīklērcēm, tripsi, aveņu laputīm). Visu šo gadu laikā izveidotas un reģistrētas 7 selekcionāres Sarmītes Strautiņas šķirnes, kas visas ir vasaras avenes. 2024. gadā reģistrācijai iesniegtas vēl divas jaunas vasaras aveņu šķirnes: ‘Anete’ (S1-12-13) un ‘Alise’ (S11-25a-4), kurām, lai pabeigtu reģistrāciju, vēl jāveic AVS (atšķirīguma, viendabības, stabilitātes) testi. Izdalīti arī vairāki perspektīvi hibrīdi pavairošanai un plašākai pārbaudei.

‘Anete’ ogas ienākas vidēji vēlu. Ražība Dobelē ir vidēji 1,1 kg no auga un ogu masa 2,5-3,2 g. Ogām ir labs degustācijas vērtējums, tās satur 9,7 Brix% šķīstošās sausnas, 252,5 mg 100 g^-1 kopējo fenolu, 45,8 mg 100 g^-1 antocianīnu, 34,0 mg 100 g^-1 C vitamīna. Šķirnei ir laba izturība pret dzinumu slimībām. Nav rezistenta pret aveņu krūmu pundurainības vīrusu, bet arī inficēšanās gadījumā, saglabājas laba ogu kvalitāte.

‘Alise’ ogas ienākas vidēji agri. Ražība ir augsta – 1,5 kg no auga (10,3 t ha^-1). Ogas sarkanas, koniskas formas, salīdzinoši stingras, ar ļoti labu garšu, ar vidējo ogu masu 2,6-3,4 g. Ogas satur 10,3 Brix% šķīstošās sausnas, 154,9 mg 100 g^-1kopējo fenolu, 22,2 mg 100 g^-1 antocianīnu, 26,6 mg 100 g^-1 C vitamīna. Šķirnei ir laba izturība pret dzinumu slimībām. Nav rezistenta pret aveņu krūmu pundurainības vīrusu, bet arī inficēšanās gadījumā, saglabājas laba ogu kvalitāte.

Šobrīd DI aveņu selekcija tiek veikta ZM finansētas Dārzaugu selekcijas programmas ietvaros.

Selekcijas sasniegumi kazenēm

Kazeņu audzēšana komercdārzos pasaulē kļūst arvien populārāka un pēdējos 30 gados strauji attīstījusies, mūsdienās ieņemot savu nozīmīgu vietu starp pārējām audzēšanā izplatītajām ogām. Tas ir, galvenokārt pateicoties selekcijas attīstībai un jaunu šķirņu izveidei, kas raksturojas ar daudz labāku ogu kvalitāti un ražību nekā savvaļas formām, kā arī ar labāku izturību pret slimībām. Liels sasniegums selekcijā bija bezdzeloņu formu izveidošana, kas ļoti atvieglo augu apkopšanu, kā arī ogu stingruma un glabātiesspējas paaugstināšana, kā rezultātā tās var labāk un ilgāk transportēt. Tāpat, atšķirībā no savvaļas kazenēm, jaunajām šķirnēm ir uzlabotas ogu garšas īpašības un samazināts rūgtums. Kā jaunāko selekcijas sasniegumu var minēt šķirņu, kas, līdzīgi kā rudens avenes, ražo uz viengadīgiem dzinumiem, izveidošana. Diemžēl Latvijas apstākļiem tās nav labi piemērotas, jo mūsu rudeņi ir par īsu, lai iegūtu labu rudens ražu. Perspektīva varētu būt to audzēšana zem segumiem.

Visaktīvāk ar kazeņu selekciju nodarbojas ASV, bet Eiropā mums ģeogrāfiski vistuvāk kazeņu selekciju veic jau iepriekš minētajā kompānijā “Niwa Berry Breeding” Polijā, kur nesen izveidota viena bezdzeloņu šķirne ‘Glorniwa’, kas pēc selekcionāra apraksta raksturojas ar agru ogu ienākšanās laiku un lielām, stingrām, saldām ogām. Atlasīti arī daži perspektīvi hibrīdi, kas ražu veido uz viengadīgiem dzinumiem: ‘Juhas’ (NR 1728801), kam ogas uz jaunajiem dzinumiem Bržeznā sāk ienākties septembrī, piemērots arī mehanizētai vākšanai; ‘Maryna’ (NR 1716009), kas ieteicama audzēšanai tuneļos svaigam patēriņam, veido labu ražu gan uz viengadīgajiem, gan divgadīgajiem dzinumiem; un ‘Jagna’ (NR 1811401), kas ieteicama audzēšanai svaigam patēriņam gan tuneļos, gan atklātā laukā, veido labu ražu gan uz viengadīgajiem, gan divgadīgajiem dzinumiem. Latvijas klimatiskajos apstākļos minētā poļu šķirne un jaunie hibrīdi līdz šim nav pārbaudīti.