Ar ko sākt, ierīkojot ilggadīgos stādījumu
- Ilona Vīnkalne Precīzās laukkopības konsultante
Kā iegūt informāciju par augsni?
Lai saprastu, kāds ir augsnes pH, barības vielu nodrošinājums un granulometriskais sastāvs, nepieciešams veikt augsnes analīzes. Latvijā šādu pakalpojumu sniedz gan valsts institūcija VAAD, gan privātas kompānijas, kā piemēram AgriCon.
Pirms paraugu ņemšanas, lauks jāsadala nogabalos, kuros tiks ņemts katrs paraugs. Nogabalam jābūt viendabīgam pēc granulometriskā sastāva, piemēram, AgriCon šim nolūkam veic augsnes pretestības mērījumu, kas atspoguļo augsnes neviendabīgumu. Sadalītie nogabali ir 1 – 3 ha lieli, tiek paņemti augsnes paraugi un nosūtīti uz laboratoriju analīžu veikšanai. Lai iegūtu priekšstatu par augsni, tiek noteikts - augsnes pH un augiem pieejamais fosfors, kālijs un magnijs. Lai atvieglotu darbu lauksaimniekiem, Agricon sagatavo arī mēslošanas rekomendācijas audzējamajam kultūraugam. Ļoti svarīgi ir augsnes analīzes veikt pirms stādījumu izveides, lai izvērtētu augsnes piemērotību konkrētam kultūraugam un veiktu nepieciešamos ielabošanas darbus. Ja analīzes tiek veiktas jau esošā stādījumā, tad nereti augošie augi apgrūtina kvalitatīvu paraugu paņemšanu un nav iespējams nepieciešamības gadījumā veikt pilnvērtīgu barības vielu ielabošanu visā augsnes virskārtā. Lai augi varētu piekļūt barības vielām un būtu laba vide mikroorganismu attīstībai, būtisks ir augsnes pH jeb skābums. Katrs kultūraugs savā evolūcijas ceļā ir pielāgojies noteiktiem apstākļiem, augsnes videi – pH. Optimālais augsnes skābums krūmmellenēm ir pH 4,5 – 4,8, smiltsērkšķiem – pH 5,5- 6,5, bet plūmēm - 6,7-7,2. Pārāk skābas augsnes nepieciešamības gadījumā ir jākaļķo līdz optimumam.
Kā zināt nepieciešamo kaļķojamā materiāla devu? Saņemot augšņu analīžu rezultātus, Agricon rekomendācijās tiek norādīts nepieciešamais kaļķojamā materiāla apjoms augsnes ielabošanai atbilstoši granulometriskajam sastāvam un organiskās vielas līmenim. Ja analīzes veiktas citās kompānijās, tad reizēm nepieciešami papildu aprēķini. Ja augsne ir ļoti skāba un nepieciešamas lielas kaļķojamā materiāla devas, tad kopējā norma jāsadala vairākās iestrādēs. Vienā reizē nevajadzētu dot vairāk kā 6 t CaCO3 .
Kā izvēlēties kaļķojamo materiālu? Kaļķojamā materiāla izvēli noteiks magnija saturs augsnē. Augsnē ar zemu magnija nodrošinājumu kaļķošanai jāizvēlas dolomīta milti, jo tie satur salīdzinoši lielu Mg daudzumu – ap 11% Mg. Veicot kaļķošanu ar dolomīta miltiem, tiek ne tikai paaugstināts augsnes pH, bet arī ielabots Mg līmenis augsnē. Ja augsnē ir augsts magnija līmenis, tad kaļķošanai jāizvēlas kaļķakmens milti, jo tajos ir nelies Mg saturs, lai sabalansētu Ca:Mg attiecību.
Būtisks ir CaCO3 saturs kaļķojamajā materiālā, no tā būs atkarīgs izstrādājamā produkta fiziskais svars. Savukārt kaļķojamā materiāla granulometriskais sastāvs - par 1 mm mazāku daļiņu saturs, ietekmēs materiāla iedarbības ātrumu, ilgumu un izkliedes iespējas. Ļoti smalks materiāls iedarbosies straujāk, bet ātrāk arī izskalosies no augsnes un būs grūtāk izkliedējams. Ļoti rupja kaļķojamā materiāla gadījumā (daudz palielu akmentiņu) var nākties palielināt devu, jo tā iedarbība ir stipri lēnāka.
Cik būtiski ir iestrādāt kaļķojamo materiālu? Lai visā sakņu zonā augsnes reakcija būtu līdzīga, kaļķojamo materiālu nepieciešams kvalitatīvi iejaukt visā augsnes virskārtā. Atstājot augsnes virspusē lielas kaļķojamā materiāla devas, mikroorganismiem uz augsnes virskārtas var veidoties stress dēļ straujas vides reakcijas maiņas. Ja kaļķošana jāveic jau esošos stādījumos, tad to veic pakāpeniski un ar smalkāku materiālu, lai notiktu kaļķa ieskalošanās dziļākos slāņos.
Kā sabalansēt barības vielas pēc augsnes īpašībām? Kvalitatīvas un kvantitatīvas ražas ieguvei nepieciešams ievērot optimālu barības vielu nodrošinājumu augsnē. Gan barības vielu trūkums, gan pārbagātība nelabvēlīgi ietekmē augus un samazina ražu. Plānojot ilggadīgos stādījumus, ir būtiski augsnes auglību sakārtot pirms stādījumu izveides. Augsnes ielabošana veicama tikai balstoties uz kvalitatīvām augsnes analīzēm un mēslošanas rekomendācijām. Ilggadīgajos stādījumos augi vienā vietā aug vairākus gadus, augsne netiek intensīvi apstrādāta (kustināta) un saknes ir samērā dziļi, augu papildmēslošana var būt mazefektīva. Papildmēslošanu var izmantot barības vielu izneses ar ražu kompensēšanai. Ja stādījumi veidoti viegla granulometriskā sastāva augsnēs – smilšainās, tad nepieciešams regulārāk veikt augsnes analīzes, lai pārbaudītu barības vielu nodrošinājumu.
Ko darīt bioloģiskajām saimniecībām, kuras nelieto sintētiskos minerālmēslus?Bioloģiskajām saimniecībām ir vēl būtiskāk saprast, kas notiek ar viņu augsnēm. Augsnes optimāls pH veido labvēlīgu vidi mikroorganismiem un veicina barības vielu izmantošanu. Kaļķošanas līdzekļu lietošana bioloģiskajās saimniecībās ir atļauta. Trūkstošo barības vielu papildināšana ir iespējama, piemēram ar kūtsmēsliem, kompostu, pelniem. Tirgū parādās jauni mēslošanas līdzekļi, kas ir piemēroti bioloģiskajām saimniecībām. Svarīgi zināt, kas ir nepieciešams augsnei un kāds ir mēslošanas līdzekļa saturs. Izvērtējot nepieciešamību pēc barības elementu papildināšanas var plānot to nodrošināšanu.
Kā pareizi ielabot augsni pirms augļu vai ogu dārza ierīkošanas, ja pirms tam bija ilgstoši nekopta pļava? Noteikti pirms ilggadīgo stādījumu ierīkošanas veicam augsnes analīzes. Pieredze rāda, ka ilgstoši nekoptas un, iespējams ar krūmiem aizaugušas pļavas, parasti ir ar augstu organiskās vielas saturu un zemu kālija un fosfora nodrošinājumu. Nereti tādām platībām arī nepieciešama kaļķošana, ja vēlamies audzēt augus, kas prasīgi pēc neitrāla pH. Atmatā esošā augsne ir atpūtusies, bet tajās neveidojas lieli barības vielu krājumi, tāpēc šādu augsni būs nepieciešams ielabot ar trūkstošajām barības vielām. Atpūtusies augsne, augstā organiskā viela, noregulēts pH un ielabotās barības vielas veidos barības vielu labu pieejamību un efektīvu izmantošanos.