Ziemas sīpoli un to audzēšana ir tēma, par kuru Latvijā informācijas un arī praktiskās pieredzes nav daudz, tāpēc tieši ziemas sīpoli tika izvēlēti demonstrējumu projektā “Dažādu augu aizsardzības metožu ietekme uz sīpolaugu un zemeņu augšanu un ražu Latvijas apstākļos” (līguma Nr: LAD130519/ p29).

Ziemas sīpoli ir mums zināmo, parasto sīpolu (Allium cepa) veids, kas pielāgoti ‘īsajai’ dienai, un tos var stādīt rudenī, vai ļoti agri pavasarī. Latvijā tie labi pārziemo, arī stādot septembrī, oktobrī, līdzīgi kā ķiploki.

Ziemas sīpoliem ir vairākas šķirnes, populārākās ir ‘Shenshy Yellow’ un ‘Shakespear’. ‘Shakespear’ ir ziemas sīpolu šķirne no Lielbritānijas, selekcionēta šīs valsts klimata īpatnībām, agra ar izteiktu garšu, labi uzglabājas, 1 sīpola masa var sasniegt līdz 100 g, samērā ieņēmīga pret dažādām sakņu puvēm, t.sk. pamatnes puvi, tomēr šķirnei raksturīga arī laba mizas kvalitāte, kas uzlabo saglabāšanos ziemā. ‘Shenshy Yellow’ ir populāra Japāņu ziemas sīpolu šķirne, ražīga, agra šķirne (gatavība - jūlija sākums), samērā izturīga pret dažādām slimībām, prasīga pēc barības vielām, laba mizas kvalitāte, zeltainā salmu krāsā, maiga, saldena garša.

Viena no nozīmīgākajām sīpolu slimībām, kas samazina sīksīpolu dīgšanu, gatavās produkcijas uzglabāšanos, kā arī sīpolu kopražu, ir sīpolu pamatnes fuzariālā puve. Fuzariālo puvi ierosina Fusarium ģints sēnes, pamatā Fusarium oxysporum f. sp. cepae, kas saglabājas augsnē, augu atliekās, sīpolos un sīksīpolos un ir grūti ierobežojama sīpolu slimība. Tradicionālie paņēmieni šīs slimības ierobežošanā ir augsekas ievērošana, izvairoties sīpolus audzēt biežāk, nekā vienu reizi četros, piecos gados vienā laukā. Sīpolu pamatnes puves ierobežošana ar ķīmiskiem fungicīdiem un kodnēm ir sarežģīta, jo Latvijā trūkst piemērotu, reģistrētu augu aizsardzības līdzekļu. Tāpēc viens no projekta mērķiem bija alternatīvu  testēšana un izvērtēšana Latvijas apstākļos. Viena no perspektīvākajām alternatīvām ir mikrobioloģisko kodņu izmantošana, un Latvijā ir reģistrēts fungicīds Mycostop, kas satur aktinomicēti jeb īpašu baktēriju - Streptomyces ray, kas izdalīta Somijā no sfagnu sūnām, un iepriekš pētījumos uzrādījusi būtisku ietekmi uz Fusarium ģints sēņu izraisītu slimību ierobežošanu ne tikai sīpolu, bet arī gurķu un citu dārzeņu stādījumos tieši augu sakņu zonā.

Sīpolu un ķiploku aizsardzībā Mycostop izmanto kā kodni, apstrādājot stādāmo materiālu ar 0,01% darba šķīdumu, izmērcē (nav nepieciešama ilgstoša mērcēšana, bet svarīga vienmērīga virsmas pārklāšana),
un stāda pēc vieglas apžāvēšanas. Lai arī process nosaukts par kodināšanu, izmantojot mikrobioloģiskos produktus ar dzīvām sēnēm vai baktērijām sastāvā, tā vairāk ir auga virsmas bagātināšana ar ‘labajiem’ jeb derīgajiem mikroorganismiem. Aktinomicēte Streptomyces ray veido aizsargslāni ap auga sakņu sistēmu un neļauj patogēnajām sēnēm tās inficēt. Īpaši jutīgajā laikā pēc stādīšanas, kad sīksīpoliem veidojas saknes, tās ir pasargātas no augsnē esošajiem patogēniem, un augs var pilnvērtīgāk iesakņoties, tā attīstība netiek kavēta. Pētījumos novērots, ka, lietojot Streptomyces ray augu sakņu sistēmā laistot vai kodinot, samazinās arī virszemes slimību izplatība, piemēram, īstās miltrasas izplatība samazinās pat par 30%. Izmēģinājumā tika testētas divas šķirnes, salīdzinot papildus neapstrādātu sīpolu, un apstrādātu ar Mycostop 0,01% sīpolu ražas rādītājus, kopā divi varianti. Izmēģinājums tika atkārtots trīs gadus.

Novērojumi un rezultāti. Bulduros izmēģinājumu vietā augsne ir ļoti smilšaina, viegla, ar labu ūdens caurlaidību, tāpēc sīpolu pamatnes puve nebija ļoti izplatīta, tomēr varēja novērot atšķirības starp šķirnēm, jo tās ir ar dažādu izturību pret slimībām – ‘Shenshy Yellow’ izturīgāka un ‘Sheakspare’ – mazāk izturīga, ar vizuāli vairāk izteiktiem sīpolu bojājumiem. 

Ziemas sīpolu ražība abām šķirnēm bija līdzīga, bet pa gadiem to būtiski ietekmēja laikapstākļi un nezāļu ierobežošanas savlaicīgums. 2020. gadā vidējā ražība, rēķinot no lauciņiem, bija 1,55 kg/m2, un viena sīpola vidējais svars – ap 100 g (līdzīgs abām šķirnēm), bet 2021. gadā, sausās un karstās vasaras apstākļos, teju uz pusi mazāka vidējā ražība, un vidējais sīpolu svars bija arī būtiski mazāks – tikai 50 grami vidēji šķirnei ‘Shakespear’, un tikai vidēji 33 grami šķirnei ‘Shenshy Yellow’. 2022. gadā viena sīpola svars
sasniedza pat 200 g, neskatoties uz karsto vasaru, jo ziemā un pavasarī sīpoliem mitruma pietika, nezāles tika ierobežotas laicīgi.

Vidēji Mycostop lietošana palielināja sīpolu vidējo ražību (šķirnei ‘Shakespear’ ražas pieaugums +11%, šķirnei ‘Senshy Yellow’ +11,3%.), kas, pārrēķinot uz vienu hektāru, ir 2-3 tonnu pieaugums, salīdzinot ar neapstrādātu variantu. Ja izmēģinājuma vietā būtu novērota plašāka sīpolu pamatnes puves izplatība, iespējams, ka atšķirība starp apstrādātu un nepastrādātu sīpolu stādīšanu būtu vēl lielāka un būtiskāka.

Ziemas sīpolu vidējā ražība un Mycostop ietekmē (zilais stabiņš), salīdzinot ar kontroli (zaļais stabiņš), rezultāti 2021. gada sezonas izmēģinājumā

Lielāku atšķirību varētu novērot smagāka sastāva mālainākās augsnēs vai laukos, kur pirms sīpolu stādīšanas audzēti graudaugi vai sīpoli pēc sīpoliem. Abos novērojumu gados tendences ražas pieaugumā bija līdzīgas. 2020. gadā atšķirības starp ar Mycostop apstrādātu un neapstrādātu variantu (izteiktas bija šķirnei ‘Shakespear’, ar Mycostop apstrādātajos variantos) novērota vidēji 10% lielāka gan ražība, gan sīpolu vidējā masa.