Dārzkopības kongresa nosaukums “Eiropas dārzkopība krustcelēs” ir pašreizējās realitātes atspoguļojums. Klimata pārmaiņas, enerģētikas krīzes, karš, tirgus nestabilitāte, konkurence, darbaspēka trūkums, jauni kaitēkļi un slimības, piesārņojums utt. ir tikai dažas no pašreizējām problēmām, ar kurām nozarei un zinātnei jāsaskaras un jāatrod risinājumi. Ilgtspējība, noturība, bioloģiskā daudzveidība, agroekoloģija, zaļās pilsētas, ģenētiskā rezistence, robotika un mehanizācija, ražošanas efektivitāte ir populāri vārdi, kas definē plašo jomu spektru, kurā dārzkopības zinātnieki šobrīd strādā.

Augļkopības nozares izaicinājumi un jaunākie pētījumu rezultāti tika izdiskutēti vairākos simpozijos, t.sk.: 1. Eiropas dārzkopības vēsture; 2. Augļu ražošanas sistēmas un ilgtspējīga attīstība; 3. Ģenētiskie resursi dārzkopībā: skrīnings, pavairošana, izmantošana un saglabāšana; 4.Ogas starp iespējām un izaicinājumiem.

Gan Eiropā, gan pasaulē kopumā turpinās klasiskie augļkopības pētījumi par jaunu šķirņu un potcelmu selekciju, to pārbaudi dažādos apstākļos un atbilstošām audzēšanas tehnoloģijām. Selekcija ir nepārtraucams process, jo augšanas apstākļi laika gaitā mainās, attīstās jauni kaitēkļi un slimības. Tādēļ nepieciešamas šķirnes un potcelmi ar augstāku izturības pakāpi pret kaitīgajiem organismiem un nelabvēlīgiem augšanas apstākļiem. Mainās arī patērētāju vēlmes – pieaug vajadzība pēc augļiem un produktiem, kas bagāti ar bioloģiski aktīviem savienojumiem.

Kongresā liela daļa ziņojumu bija veltīti pētījumiem par augu sausumizturību un spēju atjaunot savas funkcijas pēc sausuma perioda. Cenšoties samazināt ūdens patēriņu, tiek veidoti jauni apūdeņošanas modeļi, balstoties gan uz sensoru rādījumiem, gan uz klimatiskajiem datiem. Pētījumos plaši izmantota attēlu analīze un mākslīgā intelekta (MI) apmācīšana, nosakot augu reakciju uz mēslojumu, ūdeni, stresa faktoru ietekmi un veidojot lēmuma atbalsta sistēmas. Viens no uzņēmumiem, kas piedāvā MI risinājumus augļkopjiem, ir Eden Library ar tīmekļa vietni https://www.edenlibrary.ai/. Uzņēmumu izveidojusi Lauksaimniecības Universitāte Atēnās, sadarbojoties ar partneriem plašā starptautiskā projektā. Vietnē https://www.edenlibrary.ai/ pieejami MI risinājumi attēlu analīzei ābolu, persiku un vīnogu audzēšanā – ražības prognozes konkrētajos laukos, brīdinājumi par slimību attīstību un bojājumiem, atbalsts smidzinājumu plānošanā. Tiek plānota darbības paplašināšana, iekļaujot arī MI risinājumus citiem augļaugiem. Pašlaik tur pieejamas attēlu kopas ķiršiem (laputu, glifosātu radītie bojājumi) un plūmēm (bakteriālo slimību bojājumi), ko var izmatot MI risinājumu attīstīšanā.

Jau ierasts šādos pasākumos – kongresos, simpozijos un konferencēs, vislielāko interesi raisa uzaicināto ziņotāju apkopotais kādai specifiskai tēmai. Viens no tādiem ziņojumiem bija ASV pētnieka T. M. DeJong paveiktais par fizioloģiskiem aspektiem, analizējot to, kas nosaka auga un augļu augšanu – cik liela loma tajā ir augu hormoniem, pieejamiem un uzkrātiem resursiem (piem. ogļhidrātiem), vides aspektiem (temperatūra, ūdens) un tās signāliem augam, koka orgānu autonomiju attīstības noteikšanā.

Vērtīgs pārskats tika sniegts par ābeļu potcelmu selekciju, to nozīmi, ko prezentēja cits ASV pētnieks G. Fazio. Ziņojumā tika skatīta potcelmu vēsture, izceļot to, ka maza auguma ābeļu potcelmi devuši nozīmīgu pienesumu ražošanas apjomu kāpumā šī gadsimta sākumā. Ja pagājušā gadsimta otrajā pusē, kad ASV dārzos bija tikai 40% maza auguma potcelmi, ražība bijusi ap 20 t/ha, tad šobrīd tās pieaugums vērtējams 61 – 85% apmērā. Maza augumu potcelmu proporcijai sasniedz 93% no visa kokaudzētavās pārdotā stādu apjoma. Ražības pieaugums, protams, arī pateicoties labākai dārzu kopšanai t.sk. uzlabojoties izmantotām tehnoloģijām un mainoties dārzu sistēmām (t.sk. vainagu formām).

Tika skatītas modernu dārzu attīstības tendences, nozīmīgu lomu atvēlot potcelmu ietekmei, šauriem vainagiem, kas palielina saules gaismas piekļuvi, kā arī darbaspēka izmantošanas efektivitātei. Parādās zināma tendence - pieaugot produktivitātei, laika gaitā samazinās dārza platības. Tas zināmā mērā dod arī priekšrocības, jo mazākā platībā iespējams labāk uzturēt dārzu. Samazinās investīcijas itin visā (balstu sistēmās, apūdeņošanā, augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu izmantošanā), līdz ar to pieaug lietojuma efektivitāte

Saliekot to visu kopā – potcelmu un koku veidošanas sistēmu ietekme uz koku augumu ir laika gaitā mainījusi tā saucamā “ražas indeksa” struktūru – vairāk augļu un mazāk strukturālas biomasas. Tas saistāms ar to, ka, izmantojot augļukoka potenciālu, to veidot nevis ar vienu galotni, bet vairākām, tā iegūstot zemāku koka augumu. Šajā virzienā darbojamies arī Dārzkopības institūtā plūmēm, aprikozēm, saldajiem ķiršiem, ābelēm un bumbierēm, t.sk. pārbaudot arī “Selekcijas programmā” atlasītās jaunās šķirnes un hibrīdus.

Tika lēsts, ka, lai sasniegtu ilgtspējīgu un noturīgu dārzu ienesīgumu nākamajās trīs desmitgadēs, viss būs atkarīgs no vairākiem faktoriem t.sk. zināšanām un izpratnei par tirgus iespējām un darba spēka ekonomiskiem aspektiem; šķirņu un potcelmu mijiedarbības, augu fizioloģijas izpratnes, t.sk. pēc dārzkopju manipulācijām ar augiem saistībā ar koku augumu un augšanas tendencēm. Ilgtermiņā bez darba spēka izmaksām, to pieejamības un zināšanām, tika izcelta arī klimata izmaiņu ietekme un tehnoloģiskā attīstībā nozarē, t.sk. robotizācija; datu un informācijas ieguve situācijas novērtēšanai un lēmumu pieņemšanai; precīzās tehnoloģijas; mehanizācijas iespējas. Daudzi ziņotāji uzsvēra dažādu nozaru līdzāspastāvēšanas nozīmi, ieviešot “Agrivoltaics” (attiecībā uz dārzkopību mums labpatiktos to saukt par “Hortivoltaics”).

Kongresa laikā bija iespēja arī apmeklēt Augļkopības pētniecības institūtu Pitešti, kas atrodas Rumānijas centrālajā daļā, Ardžesas reģionā, skaistā kalna apgabalā 120 km attālumā no Bukarestes (https://icdp.ro/) ar mērenu, kontinentālu klimatu – samērā aukstām ziemām un karstām vasarām. Gada vidējā temperatūra ir + 10.1 °C, nokrišņu summa 662 mm. Zemākā temperatūra, kāda vispār reģistrēta šajā vietā, ir -24.4 °C, bet augstākā + 38.8 °C. Veģetācijas periodā ar nokrišņu daudzumu nepietiek, lai augi saņemtu nepieciešamo ūdens daudzumu, ir nepieciešama apūdeņošana. Periods, kurā nokrišņu par maz, ilgst no marta līdz septembrim. Iepriekšējos 50 gados klimats šeit kļuvis jūtami siltāks un sausāks - laikā no 1973. gada līdz 2022. gadam nokrišņu deficīts ir dubultojies. Salīdzinot ar Latviju, veģetācijas periods šeit ir garāks, karstāks un sausāks, bet ziemas sals mazāk izteikts.

Institūtam ir vairāk nekā 50 gadu pieredze augļu audzēšanas pētniecībā. Institūts ir valsts iestāde, kura darbu koordinē Bukarestes Lauksaimniecības un mežsaimniecības Zinātņu akadēmija. Tajā strādā 105 darbinieki, tostarp 25 pētnieki, un tas aptver aptuveni 150 ha lielas izmēģinājumu dārzu platības. Institūts ir Rumānijas vadošais augļkopības pētniecības un attīstības centrs, kas dod būtisku ieguldījumu jaunu šķirņu un potcelmu izveidē ar izturību pret galvenajiem kaitēkļiem un slimībām, vides stresu, augstu ražību un pievilcīgu augļu kvalitāti, kas ir piemērotas komerciāliem augļu dārziem un piemājas saimniecībām, kā arī svaigu produktu tirgum un pārstrādei.

Galvenie Institūta pētniecības virzieni ir:

• augļaugu ģenētisko resursu (ĢR) saglabāšana un novērtēšana;

• jaunu, pret ekonomiski nozīmīgām slimībām un patogēniem rezistentu šķirņu selekcija;

• potcelmu audzēšana ar labāku pielāgošanos dažāda veida augsnēm;

• jaunas augļu audzēšanas tehnoloģijas atbilstoši augu un vides aizsardzībai;

• biotehnoloģiju instrumenti jaunu augļu šķirņu izveides paātrināšanai;

• virusoloģija un mikropavairošana.

Ģenētisko resursu saglabāšana un novērtēšana

Programmas mērķi:

• “ex situ” kolekciju izveide un uzturēšana;

• genotipu saglabāšana pie bioloģiskā potenciāla un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana;

• agronomisko īpašību novērtēšana;

• pastāvīga kolekciju bagātināšana ar sugām un šķirnēm no mūsu valsts un ārvalstīm;

• gēnu identificēšana selekcijas programmām atbilstoši vispārējiem un specifiskiem mērķiem;

• datu bāzes izveide un atjaunināšana.

Institūtā ir izveidota un tiek uzturēta plaša ĢR kolekcija- 1561 augļu koku (ābeļu, bumbieru, plūmju, saldo un skābo ķiršu, īsto cidoniju, genotipi, kas aizņem 5.52 ha platību. Ogulāju kolekcijās ir vairāk nekā 600 genotipu (šķirnes un sugas, kā arī hibrīdi ar īpašu vērtību selekcijas vajadzībām) no ģintīm Ribes (upenes, upenes, baltās jāņogas, ērkšķogas), Rubus (aveņu un kazeņu šķirnes), Fragaria (zemeņu šķirnes un sugas), Vaccinium (krūmmelleņu šķirnes), Cornus mas (kizila genotipi), Sambucus nigra (plūškoka hibrīdi un šķirnes), Hippophae rhamnoides (smiltsērkšķu hibrīdi un šķirnes), Dyospiros virginian (amerikāņu hurmas genotipi), Aronia melanocarpa (melnās aronijas šķirnes), Crataegus coccinea (vilkābeļu genotipi).

Šīs ĢR kolekcijas ir atzītas starptautiski, lielākā daļa genotipu ir reģistrēti Eiropas katalogos (EURISCO katalogā), un rumāņu pētnieki ir iesaistīti IPGRI darba grupās.

Augļaugu selekcija

Gan vēsturiski, gan šobrīd viens no svarīgākajiem darbības virzieniem. Uz institūta vārda reģistrētas 114 augļu koku un ogulāju šķirnes, t.sk. 51 šķirne pēdējo 20 gadu laikā, t.sk. 7 ābeļu, 6 bumbieru, 2 īstās cidonijas (Cydonia oblonga), 4 plūmju, 6 ķiršu, 2 zemeņu, 1 aroniju, 1 upeņu, 7 krūmmelleņu, 3 smiltsērkšķu, 3 sausseržu, 2 ērkšķogu, 4 aveņu, 2 kazeņu, 1 kizila šķirnes.

Selekcijas mērķis: Jaunu šķirņu veidošana ar augstu augļu kvalitāti un ģenētisko rezistenci / toleranci pret biotiskajiem un abiotiskajiem faktoriem.

Ābeļu un bumbieru selekcijas mērķi:

• Tehnoloģiju pilnveidošana selekcijas procesa saīsināšanai;

• Jaunu ābeļu šķirņu selekcija ar augstu rezistenci pret kraupi, rezistenci/toleranci pret miltrasu; augļu kvalitātes uzlabošana (komerciālais izskats, forma, krāsa, garša, stingrība, sulīgums); uzglabāšanas un patēriņa perioda pagarināšana;

• Jaunu ziemcietīgu bumbieru šķirņu selekcija ar izturību pret lapblusiņām (Psylla) un bakteriālajām iedegām (Ervinia) un augstu augļu kvalitāti.

Plūmju selekcijas mērķi:

Jaunu šķirņu audzēšana ar izturību / toleranci pret Šarkas vīrusu, augstu augļu kvalitāti gan desertam, gan paredzētas svaigam patēriņam un rūpnieciskai pārstrādei, ar dažādiem nogatavošanās periodiem (maksimāli garu ienākšanās sezonu); pašauglību (vēlams).

Saldo un skābo ķiršu selekcijas mērķi: Saldo ķiršu šķirnes ar lieliem augļiem (svars >10 g un kalibrs >30 mm), stingru mīkstumu, pievilcīgu krāsu, izcilām organoleptiskajām īpašībām; izturība pret slimībām un salu; produktivitāte; pašauglību (vēlams). Skābo ķiršu šķirnes ar lieliem augļiem (svars >8 g), stingru, mizu un krāsainu sulu; izturību pret slimībām; produktivitāti; pašauglību (vēlams).

Ogulāju selekcijas mērķi:

• Svaiga patēriņa (ar rokām vāktām) ogām: augsta kvalitāte (izskats, garša, stingrums, lielums, viegls atrāvums, iespējami ilga glabāšanās (shelf life);

• Visiem ogulājiem: ražība, izturība pret nozīmīgākajām slimībām un kaitēkļiem; labas adaptācijas spējas: ziemcietība, sausumizturība, izturība pavasara salnās (bieži novēro).

• Katrai sugai vēl papildus specifiskas prasības (piem., upenēm – augsts C vitamīna, polifenolu un antociānu saturs, ērkšķogām – bezērkšķu formas, kazenēm – dzinumu un pumpuru rezistence pie temperatūrām zem -15 °C, smiltsērkšķiem – augļi ar augstu C vitamīna, karotinoīdu, tokoferolu, eļļas un minerālvielu saturu, kā arī piemēroti krūmi dažādām ražas novākšanas sistēmām: manuāli, ar kratītāju vai griežot augļu zarus, utt.

Institūta apmeklējuma laikā bija iespēja iepazīties ar lauka izmēģinājumiem, zinātnieku stāstījumu par jaunākajiem sasniegumiem, kā arī baudīt plašas zemeņu, sausseržu un saldo ķiršu degustācijas. Īpaši pārsteidza lielais saldo ķiršu jauno hibrīdu skaits, jo arī priekš Rumānijas 14. maijs ir ļoti agrs ienākšanās laiks. Visi šie hibrīdi bija apsteiguši agrīno, plaši izplatīto šķirni ‘Burlat’.

Rumānijas augļkopībā un selekcijas programmā saldo ķiršu selekcijai ir nozīmīga vieta. Galvenie selekcijas mērķi ir: ātrražība, augstražība, pašauglība, neliels augums un kompakts vainags, izturība pret salnām, augļu puvēm un plaisāšanu, vēla ziedēšanu, augsta augļu kvalitāte un plašs nogatavošanās laika diapazons, lai pagarinātu ķiršu ražas sezonu. Kopumā no 20. gadsimta 90-gadiem līdz mūsu dienām Rumānijā radītas apmēram 30 saldo ķiršu šķirnes, kas piemērotas audzēšanai vietējos apstākļos, un nosedz visu ķiršu nogatavošanās laika spektru. Tomēr plašāk pasaulē to audzēšana izplatījusies maz, visdrīzāk, audzēšanas apstākļu atšķirību un arī nepietiekamas popularizēšanas dēļ. Dobelē, Dārzkopības institūta šķirņu kolekcijā, aug vairākas rumāņu kolēģu ieteiktās ziemcietīgākās saldo ķiršu šķirnes ar lieliem, vidēji blīviem, tumši sarkaniem augļiem un vidēji vēlu nogatavošanās laiku. Šķirnēm ‘Darja’ un ‘Severin’ koku veselība un ziemcietība mūsu apstākļos ir vidēja. Šķirnei ‘Superb’ koku veselība un ziemcietība ir laba, bet pavasara salnās ražība cieš vairāk nekā vietējām šķirnēm. Turpinot selekcijas programmu Institūtā Pitešti, no jaunajiem krustojumiem ir izdalīti vairāki hibrīdi ar kvalitatīviem, blīviem, skrimšļainiem augļiem, labu garšu un ļoti agru nogatavošanās laiku – pirms šķirnes ‘Burlat’, kas Latvijā nogatavojas vēl pirms Jāņiem. Sortimenta paplašināšanai izvēlēti gan tumši sarkani, gan gaišas krāsas ķirši, turpinās to vērtēšana pirms virzīšanas uz reģistrāciju. Vēl agrākas ražas iegūšanai tiek izmēģināta ķiršu audzēšana plēves seguma tuneļos, veidojot kompaktu vainaga formu UFO.

Tā kā Rumānija ir viena no Eiropas plūmju audzēšanas lielvalstīm, šī selekcijas programma ir ļoti plaša (līdz šim izveidotas un Rumānijā reģistrētas 24 šķirnes), bet Augļu koku ģenētikas un selekcijas nodaļas vadītāja, plūmju un ķiršu selekcionāre PhD Madalina Butac uzsvēra, ka darāmā vēl daudz, jo audzētāju prasības nemitīgi pieaug. Turklāt ir izpētīts, ka pēdējos 22 gados klimata izmaiņu ietekmē ir krasi paaugstinājušās gaisa vidējās un maksimālās temperatūras februārī, martā un aprīlī, kā rezultātā plūmju veģetācija sākas vidēji par 10-15 dienām ātrāk un līdz ar to vairāk cieš pavasara salnās. Tāpēc svarīgs selekcijas uzdevums ir meklēt genotipus ar vēlāku ziedēšanu un augstāku ziedpumpuru izturību pret pavasara salnām. Katru gadu tiek veikti vairāki desmiti krustojumi. M. Butac pozitīvi novērtēja mūsu Dārzkopības institūtā radītās šķirnes, jo īpaši agrīno plūmju šķirni ‘Anci’, kas patīkot arī rumāņu komercaudzētājiem. Tas nedaudz pārsteidza, jo Rumānijā, tāpat kā Vācijā, pārsvarā audzē zilās cvečes tipa plūmes, bet pēdējos gados arī te tradīcijas mainoties – īpaši deserta plūmēm. Prieks bija redzēt plūmju agrotehnisko izmēģinājumu, veidojot dažādām šķirnēm Heka špaleras tipa vainagus, ko, kā atzina Madalina, noskatījusi tieši Dobelē.

Mūsu institūta izmēģinājumos Dobelē aug divas rumāņu šķirnes – ‘Agent’ un ‘Andrea’, kas Latvijas apstākļos nav īpaši kvalitatīvas - Cvečes tipa, pasīki augļi un ātri birst, vidējs ienākšanās laiks, pozitīvā īpašība - zems koka augums.

Augļu audzēšanas tehnoloģijas

Galvenie virzieni, kuros Institūtā Pitešti tiek strādāts:

1. Integrētās un bioloģiskās audzēšanas sistēmas, vainaga veidošanas un gaismas piekļuves maksimāla izmantošana intensīvos augļu dārzos.

2. Mēslošanas, gaisa un mitruma režīma uzlabošana smagās augsnēs, ūdens un minerālelementu attiecību uzlabošana sistēmā augs - augsne-atmosfēra.

3. Augļu koku un ogulāju ekofizioloģija klimata izraisīto stresu apstākļos.

4. Novākšanas un uzglabāšanas tehnoloģijas augļu kvalitātes uzlabošanai – augļu retināšana, bioregulatori.

Audzēšanas sistēmu pētījumos Rumānijā arvien lielāku uzmanību pievērš salnu, sausuma un karstuma risku samazināšanai vai novēršanai un resursu taupīšanai. Kā vieni no svarīgākajiem minēti pētījumi par ūdens patēriņu augu augšanai un tā kustību augsnē - uzsūkšanos, pārvietošanos uz dziļākajiem slāņiem, pacelšanos pa augsnes kapilāriem, iztvaikošanu, lai optimizētu apūdeņošanu atbilstoši konkrētajiem apstākļiem. Domājot par klimata izmaiņām, šķirnes-potcelma-audzēšanas sistēmas uzdevums ir gan nodrošināt stabilu ražību, gan arī piesaistīt un uzglabāt oglekli, būt noturīgiem sausuma periodos un plūdos, aizkavēt barības vielu izskalošanos un augsnes eroziju lietusgāzēs.

Kā būtiskākie rezultāti tiek minētas izstrādātās tehnoloģijas dažādas biezības stādījumu kopšanā, šķirņu/potcelmu kombināciju pareizā izvēlē, īpaši akcentējot sasniegumus saldo ķiršu modernu audzēšanas tehnoloģiju izstrādi. Sadarbībā ar Nīderlandes stādu audzētāju kompāniju un mēslojumu, un augu aizsardzības līdzekļu ražotājiem, Institūtā Pitešti notiek apjomīgi lauka pētījumi/demonstrējumi, vērtējot introducēto šķirņu audzēšanu intensīvos stādījumos uz maza auguma potcelmiem.

Izmēģinājumos iekļautas pasaulē labi zināmās saldo ķiršu šķirnes: ‘Kordia’, ‘Tamara’ un ‘Vanda’ (izveidotas Čehijā) ‘Regina’ (Vācija), ‘Sweetheart’, ‘Lapins’ (Kanāda), ‘Merchant’ (Anglija); un jaunās šķirnes: ‘Bellise’, ‘Folfer’ un Fertard’ (Francija), ‘Hertford’ un ‘Penny’ (Anglija), ‘Areko’ (Vācija). Kā potcelmi šajos izmēģinājumos izmantoti Gisela 3, Gisela 5, Gisela 12 un Weigi 2.

Arī Eiropas Dārzkopības kongresā tika ziņots par izmēģinājumiem ar Weigi (Vācija) un Corette (ASV) sērijas ķiršu potcelmiem. Weigi sērijā pārstāvēti dažāda auguma potcelmi, tiem ir augstāka izturība pret sausumu un karstumu nekā iepriekšējām vācu potcelmu sērijām. Corette sērija ietver potcelmus Cass, Clare, Clinton, Crawford, Lake, tie samazina uzpotētās šķirnes augumu vairāk nekā Gisela 5 un izteikti veicina ražošanu. Tie ir piemēroti blīviem, intensīviem stādījumiem un šķirnēm ar vidēju un zemu ražību, bet neder augstražīgām šķirnēm.

Savukārt Gisela 5 joprojām ir viens no izplatītākajiem saldo ķiršu potcelmiem Eiropā. Ilgstoši pētījumi Vācijā pierādījuši potcelma Gisela 5 toleranci, audzējot arī atkārtotos stādījumos, ja kopšana ir intensīva un augsnes auglība ir augsta. Arī potcelms Gisela 12 ir izdalīts kā viens no labākajiem vidēja auguma potcelmiem, kuru izmantojot, kokiem nav nepieciešama balstu sistēma. Arī izmēģinājumos Dobelē vairākām šķirnēm novērota laba ražība un ziemcietība, audzējot uz potcelmiem Gisela 5 un Gisela 12. Taču jāatceras, ka augstražīgām šķirnēm uz potcelma Gisela 5 var veidoties pārbagāta raža, pazeminoties augļu kvalitātei, ir nepieciešama apūdeņošana un intensīva vainagu retināšana.

Savukārt mājas plūmēm, persikiem, aprikozēm piemērots augumu samazinošs potcelms ‘Adaptabil’ izdalīts institūtā no Prunus besseyi sēklaudžiem (https://www.rootstocks. info/rootstocks/stone-fruit-non-cherry/se - mi-vigorous-stone-fruit/adaptabil-rootstock).

Institūtā Pitešti tiek izmēģināta arī “Agrivoltaics” sistēma – saules paneļi virs augļaugu rindām. Pirmie izmēģinājumi tiek veikti ar jāņogām – zemāki augi, līdz ar to vajadzīgas mazākas instalācijas konstrukcijas, kā tas būtu virs kokiem. Šobrīd tas ir sākums, lai novērtētu “divi vienā” iespējas, efektivitāti un apzinātu ierobežojumus Rumānijas apstākļos.

Ābelēm, sadarbībā ar minēto Nīderlandes kompāniju, izmēģināti un demonstrēti ābeļu audzēšanas tehniskie risinājumi, t.sk. apūdeņošana un pretkrusas segumi. Jāsaka gan, ka šī kompānija Rumānijā tiek uztverta ar zināmu piesardzību, jo ar vēstniecības lobija palīdzību tā mēģina attīstīt biznesu šajā valstī, lai augļkopjiem tirgotu savas tehnoloģijas, aprīkojumu, stādus, savā ziņā sniedzot arī kompleksu konsultatīvo pakalpojumu. Tas rada konkurenci vietējām kokaudzētavām, t.sk. rumāņu selekcionēto šķirņu izmantošanai. Tajā pašā laikā selekcionāri strādā pie tā, lai radītu šķirnes, kas būtu piemērotākas vietējiem klimatiskiem un augsnes īpašību (smagas augsnes) noteiktiem apstākļiem. Ābelēm tiek pārbaudītas inovatīvās dārzu sistēmas, kas iekļauj pasākumu kompleksu (potcelmi, augu blīvums, vainagu formas u.c.).

Protams, aktuāli ir pētījumi par kaitīgo organismu bioloģiju un ekoloģiju, t.sk. videi draudzīgākām metodēm to ierobežošanā. Liela nozīme ir kaitīgo organismu (slimību ierosinātāju un kaitēkļu) attīstības prognozēšanai, kā arī slimībizturīgu šķirņu selekcijai. Pētījumi tiek veikti, pārbaudot dažādu līdzekļu efektivitāti kaitīgo organismu ierobežošanai.

Pēc Augļkopības pētniecības institūta apmeklējuma palika ļoti pozitīvs iespaids par rumāņu kolēģu veikumu pēdējo desmit gadu laikā. Sevišķi liels prieks par kolēģēm Madalinu Butac un Madalinu Militaru, kura šobrīd ir Institūta zinātniskā direktore. Viņas abas strādāja mūsu institūtā Dobelē 2009. – 2011. g. kopīga projekta ietvaros, un, kā pašas atzīst, daudz ko ir pārņēmušas no mūsu pieredzes. Savukārt šobrīd mums ir lietas, ko mācīties no viņiem!

Dalība kongresā augļkopības nozares pētniekiem bija iespējama, pateicoties ZM finansētajam selekcijas projektam.