Tag: augļi

Dārzkopības institūtā no Silvijas Ruisas izveidotā selekcijas materiāla pēc izvērtēšanas uz reģistrāciju Latvijā tiek virzītas jaunas saldo ķiršu šķirnes ar tumši sarkaniem, lieliem vai vidēji lieliem augļiem – agrīnā šķirne ‘Ruisa’ un vidēji vēlīnā šķirne ‘Ināra Tetereva’.

Lai saprastu kāds ir ābolu un bumbieru cenu līmenis, kādas ražas gaidāmas nākamgad, ik gadu augusta sākumā iesaistītās puses pulcējas vienkopus pasākumā “Prognosfruit”. Statistikas dati norāda, ka trešā daļa Eiropas ābeļdārzu ir Polijā, kas ik gadu dod lielāko ābolu ražas kopapjomu. Latvijā pēdējo ražu kopapjoms bijis 8 – 14 tūkst. tonnu. Savukārt Eiropas smagsvari bumbieru audzēšanā ir Itālija, Beļģija un Nīderlande, pēdējās divās valstīs un arī Polijā bumbieru dārzu platības pieaug.

Šā gada septembra sākumā bija iespējas iepazīties ar dažādām Čehijas saimniecībām, kas savu darbību veic bioloģiskajā lauksaimniecībā. Saimniekošana Čehijas laukos ir diezgan līdzīga mūsu apstākļiem – reljefs un klimatiskie apstākļi starp reģioniem ļoti atšķirīgi, ļoti daudz mazās saimniecības ar nelielām platībām. Saimniecībām šobrīd ir grūti laiki, jo iedzīvotāju pirktspēja ir būtiski mazinājusies, izmaksas ļoti pieaugušas, kas ir pastiprināti rosinājis pārdomātāk izmantot dabas resursus – nokrišņu ūdens savākšana, visu augu atlieku kompostēšana, maksimāli apgūt augsni, neatstājot vietu nezālēm. Teju visās saimniecībās liela nozīme ir jaunās paaudzes ievirzīšanā dabā un dārza darbos.

Mūsu reģionā apūdeņošana lielā mērā uztverama kā risku mazinoša tehnoloģija. Brīžos, kad ūdens pievadīšana ir vajadzīga, jo īpaši sezonas sākumā, apūdeņošana ir ļoti aktuāla. Augstākā lietderība sasniedzama ar pilienveida apūdeņošanu. Izvērtējot klimatiskās standarta normas Latvijai, apūdeņošana lauka apstākļos būtu jānodrošina maijā un vasaras mēnešos. Ļoti lielu pienesumu mitruma nodrošinājumam dārzā dod konkurences mazināšana kultūraugiem, kā arī pasākumi augsnes mitruma saglabāšanai augsnē – piemēram, augsnes kapilāru tiešas saskarsmes pārtraukšana ar atmosfēru (mulčēšana, augsnes virskārtas irdināšana).

Pasapņosim. Tā varētu nosaukt šajā rakstā ietverto. Varbūt kāds lietotu citādāku apzīmējumu šim visam, ka slinkums bīda progresu. Iespējams, kāds domā, ka dažādi roboti, robotizēti palīgi un ierīces dārzkopībā ir tāli sapņi un tikai. Tai pašā laikā pētniecībā t.sk. inženierzinātnēs, gūti panākumi tādās jomās kā sensorika, mašīnmācīšanās, automatizācija un modelēšana … Tas viss pamazām tiek ieviests praktiskajā dzīvē. Risināms ir jautājums par darbaspēka pieejamību, jo sevišķi dārzkopībā, kur vēl aizvien ir ļoti daudz roku darba, t.sk. ražas vākšanā. Lai arī liekas, ka mehanizēt kaut ko ir sarežģīti, dārgi un pat neiespējami, ir zināmas iestrādes jau agrākās desmitgadēs, un piemēri nav tālu jāmeklē.

Kauleņkoku lapbires izraisītāji pārziemo nobirušajās lapās. Tās ierosinātājas sēnes sporas sāk izlidot pavasarī, kad plaukst lapas – vislabāk siltumā, pēc lietus. Šīs sporas izplatās tālu. Slimība attīstās lapās, un vasaras otrajā pusē atsākas sporu izplatīšanās – vislabāk mitrumā, mērenā temperatūrā. Bojātās lapas pāragri nobirst. Sausums un karstums vai rudens vēsums var apturēt slimības attīstību.