Raksta materiāls veidots, par pamatu izmantojot seminārā “Mehanizācija augļu koku vainagu veidošanā” gūto informāciju un iespaidus, un grāmatās “Augļkopība” (L. Ikases red., 2015) un “Es mācos augļkopību” (M. Skrīvele, 2020) apkopoto, kā arī pētījumos (projektā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projekts Nr.: 18-00-A01612-000025 “Inovatīvi, ekonomiski pamatoti risinājumi ābeļu un aveņu ražošanas efektivitātes un augļu kvalitātes paaugstināšanai” (2018 – 2023)) iegūtos rezultātus.

Semināra vieslektors no Vācijas, Gerhard Baab laipni dalījās ar informāciju un pieredzi tehnoloģisko risinājumu pielietojumā arī ziedu un augļaizmetņu retināšanā. Gerhard Baab, augļkopības zinātnieks un praktiķis, agrāk arī Reinzemes-Pfalcas Dārzkopības kompetences centra (DLR Rheinpfalz) Ārveilerā (Ahrweiler) direktors, šobrīd savā jau cienījamā vecumā eksperts, konsultants uzņēmumā “AGRO selection”. Iepriekšējā numurā skatiet arī materiālu par “Mehanizācija ābeļu vainagu veidošanā”.

Mazināt ražošanas periodiskumu un nodrošināt kvalitatīvus augļus – mērķis ikvienam ābolu audzētājam. Ziedu un augļaizmetņu retināšana (ķīmiska – mehāniska – manuāla) ir tikai viens no pasākumu kompleksa, kuru starpā ir arī augšanas regulēšana, ietekmēšana (koku veidošana, sakņu apgriešana, barības vielu nodrošināšana); veselīgu (kvalitatīvu) lapu nodrošināšana kokam veģetācijas sākumā, t.sk. ziedēšanas laikā, kā arī pēc tās; pasākumi salnu ietekmes mazināšanai; apputeksnēšanās optimizācija; uzmanības veltīšana koka rezervēm (ogļhidrātiem – minerālvielām).

Ņemot vērā kokam atvēlēto augšanas telpu, tiek lēsts zināms augļu daudzuma optimums, ko koks var nodrošināt ar visu vajadzīgo (uzkrātos ogļhidrātus, ūdeni, minerālvielām u.c.) stabilai ražošanai. Vācijā, apstākļos, kad koki stādīti 3 m attālās rindās, izvietojot 1 m attālumā koku no koka rindā, pilnražā, kad koki ir 2.50 – 3.00 m augsti, tāds ir 100 augļi kokā jeb 1 ābols uz katru rindas centimetru. Tas tāds ir pie nosacījuma, ka veidots šaurs trapecveida vainags (skatot šķērsām rindai), kā jau aprakstīts žurnāla pavasara numurā – vainaga apakšā tikai 60 – 80 cm plats. Varētu lēst, ka mazāk blīvā dārzā, kā tiek ieteikts audzēšanai slaidās vārpstas formā pie mums (1.5×4 m), šāds augļu daudzuma optimums būt ap 195 – 200 ābolu kokā (ja augļu vidējais svars 150 g, tas nozīmētu 30 kg no koka jeb 50 t/ha). Līdzīgi aprēķinot uz vidēja auguma potcelma (3×5 m) – ap 500 – 510 ābolu kokā (attiecīgi 75 kg no koka jeb 50 t/ha). Vai tas sanāk tik vienkārši?

Arī grāmatā “Augļkopība” norādām, ka pietiek vien 10 – 12% ziedu, no kuriem izveidoties āboliem, lai iegūtu labu ražu. Grāmatās un semināros dārzkopjiem Latvijā attiecībā uz sēkleņkokiem esam pat norādījuši uz 5% ziedu, kvalitatīvas ražas iegūšanai bagātīgi ziedošiem kokiem, ja vien nekas nepatraucē augļu attīstības procesam. Turpinot šo domu, G. Baabs seminārā norādīja, ka augļaizmetņu (to diametrs robežās no 8 – 16 mm) skaits būtu optimāls ap 250, lai sasniegtu mērķi – 100 āboli kokā (3 × 1 m – tālāk to dēvēsim par “Vācu” variantu).

Ir iemesli, kādēļ Latvijā audzējamo ābeļu šķirņu sortiments atšķiras no Vācijas audzētājiem zināmā. Šajā gadījumā varam vien izmantot to kā piemēru, raksturojot to, ka šķirnes tiek dalītas divās grupās, un tad noteikts optimālais augļu daudzums kokā attiecīgā vecumā līdz pilnražai, atkarībā no koku augšanas, stādāmā materiāla, barības vielu nodrošinājuma un ne tikai. Pirmajā grupā “Vācu” varianta gadījumā minētas šķirnes kā ‘Golden’, ‘Pinova’, Evelina® ‘Braeburn’, ‘Jonagold’, ‘Gala’, ‘Granny Smith’, Envy® (‘Scilate’), Pink Lady® un līdz pilnražai attiecīgi pieņemot, ka raža būs ar otro gadu (pirmajā gadā vicai ieveidojot zarus), attiecīgi no otrā gada līdz sestajam augļu daudzums būtu attiecīgi 0 (iespējams arī 10 – 15) otrajā gadā; 20 – 30 trešajā gadā ; 40 – 60 ceturtajā ; piektajā 70 – 80 un sestajā 100. Savukārt otrajā grupā, kuru pārstāv šķirnes ‘Delcorf’ (‘Delbar Estival’), ko pazīstu kā izteikti periodiski ražojošu institūta dārzā, ‘Elstar’, ‘Fuji’, Magic Star®, Ambrosia®, Jazz®, Kanzi®, Modi®, ‘Kizuri’, Fräulein®, Honeycrisp®, ‘Red Delicious’ kā optimums pilnražā būtu par 10% mazāk augļu nekā pirmajā grupā. Tas nozīmē, ka līdzīgi pa gadiem, sākot ar otro, tas būtu 0 (iespējams 4 – 6); 15 – 25; 35 – 45; 60 – 70 un sestajā gadā jau 90 ābolu kokā pilnražas laikā.

Faktoru kopums, kā norādīja G. Baabs, kas ietekmē retināšanu, dalāms četrās grupās, lai varētu atbildēt uz jautājumiem, ar ko retināt, kad un kā. Pirmais faktors, kas ietekmē retināšanu, ir šķirne – tās tieksme ražot periodiski, attīstības stāvoklis (stadija), putekšņu dīgļstobra augšana un īpašība attīstīt tikai vienu augli ziedkopā. Dažām šķirnēm mēdzot būt pat ģenētiski noteikta periodiska ražošana un tur neviens retināšanas paņēmiens nepalīdzēs. Kā nākamais faktors ir vides apstākļi, ar to domājot dienas un nakts gaisa temperatūras, nokrišņu daudzums, lapu un gaisa mitrums, saules radiācija. Dārzs un tas, kas ar to noticis, ir vēl viens nozīmīgs faktors – dārza vecums, koku augums un vainagu veidošanas sistēma, raža iepriekšējā sezonā, apputeksnētāju ietekme, barības vielu nodrošinājums. Vēl kā pēdējais faktors, lai izmantotu ķīmiskus retināšanas līdzekļus, saistāms ar iepriekš veiktiem pasākumiem retināšanā (piem., vainagu veidošana, mehāniskā retināšana), aktīvo vielu ķīmiskajā retināšanas līdzeklī, attiecīgi šī līdzekļa izmantojamo daudzumu, tam vajadzīgo ūdens daudzumu, vai šķīdums papildināts ar palīgvielām, kā virsmas aktīvas vielas, u.t.t.

Lai novērtētu veicamās darbības retināšanā, tās vajadzību, veicams pasākumu komplekss, kas saistāms ar vairākkārtīgu ziedu un augļaizmetņu uzskaiti, laikapstākļu izvērtējumu. Novērtēšana veicama: šim nolūkam izvēloties dārzu kopīgo situāciju pārstāvošus kokus; sākot ar sarkano pumpuru, balonu stadiju līdz pat augļaizmetņu lielumam sasniedzot 24 mm. Ziedu daudzumu nosaka, ziedkopu skaitu reizinot ar pieci. Kamēr augļaizmetņi ir 2 – 24 mm, reprezentatīvajiem kokiem augļu lieluma mērījumi būtu veicami ik pa 2 dienām. Tas, lai noķertu īsto brīdi, kādam no retināšanas pasākumiem. Kurš no tiem ir iespējams un tiks pielietots, pašiem ir jābūt skaidrībai (ne jau visiem ir attiecīga tehnika, vai kāds no līdzekļiem ir atļauts lietošanā). Iespējams, ziedu un augļaizmetņu uzskaitē nākotnē arī mūsu dārzos augļkopim palīdzēs mākslīgais intelekts, kurš būs apmācīts no drona iegūta attēla tos noteikt, attiecīgi sniegt prognozes, tādejādi atbalstot lēmumu pieņemšanu. Pie tam, tāds drons dārzu apsekot, ne tikai šādiem mērķiem, varētu autonomi. Iestrādes šajā jomā veicam arī Dārzkopības institūtā sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju projektā: “Lēmumu pieņemšanas sistēmas izstrāde viedai augļkopībai pielietojot autonomus bezpilota lidaparātus”, Nr. lzp-2021/1-0134. Un vēl, kā norādīja G. Baabs, svarīgi tad, kad augļaizmetņu izmērs sasniedz ap 10 mm, veikt to šķērsgriezumus un uzskaitīt izveidoto sēklu daudzumu.

Ziedu retināšana

Ziedu retināšanas mērķi ir mazināt ražošanas periodiskumu, nodrošināt augļu kvalitāti. Ražošanas periodiskumu iespējams mazināt, ja attiecīgas darbības dārzā ir veiktas 30 dienu periodā kopš ziedēšanas sākuma, līdz augļaizmetņu izmērs sasniedz 24 mm diametru. Jo agrāk retināšana tiek veikta, jo ietekme izteiktāka. Rēķinot no ziedēšanas sākuma (balona stadijas), ar katru dienu ietekme uz ražošanas periodiskumu mazināšanu paliek mazāka.

Pirmais brīdis, kad veikt retināšanu, ir ziedēšanas sākums. Šajā laikā tas veicams, ja ir augsta ziedēšanas intensitāte un izteikti liels risks periodiskai ražošanai. Retināšana veicama ar kādu mehāniskās retināšanas rīku, piemēram, ar tādu agregātu kā “Darwin”. No ķīmiskajiem retināšanas līdzekļiem šajā laikā iespējams izmantot ATS jeb aminotiosulfātu. Iespējams kombinēt “Darwin” un ATS, kā arī kombinējot ATS ar etheponu. Vēl, cik zinu no kolēģiem Polijā, atveroties ziedkopas centrālajam jeb pirmajam (“karaliskajam” jeb “king flower”) ziedam, to bojāt var ar 4% karbamīda šķīduma smidzinājumu.

Mehāniskā ziedu retināšana

Lai retinātu ziedus ar agregātu “Darwin”, dārzam jābūt zināmā līdzsvarā, pieaugušam – aizņemot tam atvēlēto telpu, mūsu apstākļos ābelēm uz maza auguma potcelma iespējams sākt ar 5. – 6. gadu dārzā, un tikai tad, ja ziedēšanas intensitāte ir augsta (7 – 9 balles pēc skalas, kur 0 - ziedu nav līdz 9 ballēm – zied vienmērīgi viss koks). Ar šo agregātu retināšana veicama, atveroties pirmajam ziedam (attīstības stadija BBCH 61), pēdējais brīdis – pilnzieds (BBCH 65).

Retināšanas efektivitāte ar agregātu “Darwin”, atkarībā no agregāta darbīgās daļas rotācijas un pārvietošanās ātruma, ir augsta vai pat ļoti augsta, sasniedzot 40 – 50%. Tas ir iemesls, kamdēļ agregāts izmantojams tikai ziedu apputeksnēšanai labvēlīgos laika apstākļos (piem., nav salnu risku). Prātīgiem jābūt ar triploīdām šķirnēm (mūsu dārzos retums), kā arī jaunos un pārāk spēcīgi augošos dārzos. Ja aizdomas, ka nav pietiekams efekts sasniegts, tomēr nevajadzētu šo procesu veikt atkārtoti. Mazāks darba ātrums dārzos ar pretkrusas tīkliem, spēcīgi augošiem kokiem un lietus laikā.

Mehāniskās ziedu retināšanas uzdevums ar agregātu “Darwin” ir iznīcināt 1 – 2 ziedus ziedkopā. Mehāniskai retināšanai ir arī blakus efekts, jo procesā tiek bojātas pirmās jeb rozešu lapas, kas veicina izteiktāku augļaizmetņu “jūnija nobiri”.

Uzklausot G. Baabu un vērtējot nosacījumus mehāniskai retināšanai, izprotams, ka tas būs iespējams dārzos ar ļoti šauriem vainagiem, piemēram, pēc mehāniskās vainagu veidošanas jeb kontūrgriešanas, kas tika aprakstīta iepriekšējā šī žurnāla numurā. Tas tādēļ, ka agregāta darbīgās daļas rotējošai asij ir jāpārvietojas dārzā 40 cm attālumā no ābeļu vadzara. Stiegrām (ap 60 cm garas), kas veic retināšanu, ir jāatsitas pret vadzaru, tādējādi zaudējot ātrumu, kā arī vēl jāiesniedzas 15 cm tālāk aiz vadzara vainaga otrajā pusē. Zari šādā vainagā praktiski nedrīkst būt nokareni.

Standartā rekomendētais pārvietošanās ātrums ir 6 – 8 km/h un tātad attiecīgs arī “Darwin” agregāta rotēšanas ātrums (skat. tabulu). Ja rindas dārzā nav izvietotas Z – D virzienā, tad variējams agregāta ass rotēšanas ātrums – saulei vairāk eksponētai pusei, piemēram, 260 apgr./min, savukārt tai vainaga pusei, kas vērsta prom no saules (ēnas pusē) 240 apgr./min. Protams, aprobēts tas viss ir Vācijā audzētām šķirnēm, tomēr, kā norādīja G. Baabs, vajag pamēģināt un novērtēt veikto darbu pēc neliela gabala apstrādes. Kā jau iepriekš minēts, ziedkopā būtu jāsabojā 1 – 2 ziedi, sasniedzot 40 – 50% retināšanas efektivitāti.

Mehānisko ziedu retināšanu var kombinēt ar mēslojuma ATS izmantošanu, tad darbības shēma sekojoša: retinātāju “Darwin” darbina, pakļaujot tam visu koku, kad sāk ābeles ziedēt uz vecākās koksnes daļas, savukārt ābeles ar ATS apstrādā tikai selektīvi vainaga augšdaļā, kad ziediem uz viengadīgā (pērnā) dzinuma ir pilnzieds.

“Darwin” izmantošanas priekšrocības:

+ iespējams paveikt agri, tātad nozīmīgi mazinot periodiskumu;

+ lietojums ir saudzīgs videi un darbiniekam;

+ augsta efektivitāte;

+ darbs paveicams neatkarīgi no laika apstākļiem (vējš, lietus, temperatūra);

+ veicina ziedpumpuru ieriešanos nākamā gada ražai;

+ stimulē augšanu.

...un trūkumi:

- jāveic agrākās attīstības stadijās, kad vēl ir daudz nezināmā (kā būs ar salnām, apputeksnēšanos, aizmešanos, kaitēkļu un slimību bojājumiem);

- pielietojumam ļoti šaurs “iespēju logs” (tikai ziedēšanas sākumā);

- tiek bojātas lapas, radot īslaicīgu pauzi augšanai;

- problemātiski pielietot dārzos ar plašāku vainagu (vainaga rādiuss pārsniedz 0.5 m).

Sadarbībā ar saimniecībām projekta ietvaros tika iemēģināts līdzīgs ziedu retināšanas agregāts. Diemžēl projekta realizācija notika laikā, kad saskārāmies ar dažādām, varētu pat teikt globālām t.sk. pārvietošanās problēmām no valsts uz valsti, sagādāt agregātu un iemēģināt vairākās vietās izdevās tikai vienu pavasari. Nākamajā pavasarī no tā izmantošanas atturēja salnu risku draudi. Pēc vienas sezonas viennozīmīgus secinājumus izdarīt nevajadzētu. Tomēr pētītajām šķirnēm bija vērojama gan tendence mazināties periodiskumam, gan veidoties lielākiem augļiem, tomēr ražas apjoms samazinājās. Agregāts tika pielietots kokiem ar salīdzinoši plašākiem vainagiem, skat. vairāk projekta noslēguma semināra materiālos.

Gan saimniecībās, gan arī institūta izmēģinājumos tika lietots rokas instruments «Electro’flor», skatot iespējas tā lietošanā. Vienā no izmēģinājumiem, kur tika skatītas septiņas šķirnes uz diviem maza auguma potcelmiem, bija vērojama ražošanas periodiskuma mazināšanās ziedu retināšanas ietekmē, skat. vairāk par to rakstā.

 

Ķīmiskā ziedu retināšana

Bez mehāniskās retināšanas jau nākamajās ābeļu attīstības stadijās ir lietojami dažādi ķīmiskie līdzekļi, kas smidzināmi ābeļu vainagā. Viens no tādiem līdzekļiem ir ATS, un tas nav augšanas regulators. Uz ābeli tas iedarbojoties divējādi: caur lapām un ziediem. Nokļūstot smidzinājumam uz lapām, tas veicina augļaizmetņu “Jūnija nobiri”. Apstrādātiem ziediem šis līdzeklis bojā drīksnu un kavē putekšņu dīgļstobra augšanu. Tādejādi ATS pielietošanas laiks atkarīgs no putekšņu dīgšanas un to dīgļstobru augšanas ātruma, kā arī laika apstākļiem. Visizteiktākais ATS izmantošanas efekts būs ziediem, kas tikko atvērušies, bet vēl nav paspēti apputeksnēt. Vislabāk ATS strādās, ja gaisa temperatūra būs 15 °C pirmās 48 h. Pēc tam jau faktiski apputeksnēšanās faktiski būs notikusi un šim mēslojumam uz procesiem vairs nebūs nekādas ietekmes. Putekšņa dīgļstobra augšana zemākā temperatūrā būs lēnāka – 10 °C temperatūrā tas var ilgt līdz pat nedēļai.

ATS pielietošanas stratēģijai atskaites punkts (ābeles uz maza auguma potcelma “Vācu” variants) ir atvērušies un apputeksnēti 150 – 200 ziedu. Tas līdzvērtīgs pilnziedam uz vecākās koksnes daļas. Tad, atkarībā no gaisa temperatūras, divu dienu laikā būtu veicama ābeļu apstrāde ar ATS ar pilnu tā devu. Otrreiz smidzinājums ar ATS izmantojams ne agrāk par divām dienām pēc pirmās apstrādes, sākoties ziedēšanai uz jaunajiem (pērnā pieauguma) dzinumiem. Tad smidzinājumam izmanto 75% no pilnās devas, apstrādājot selektīvi tikai vainaga augšdaļu. Vācijā šķirnēm ar izteiktu ražošanas periodiskumu pie pirmās apstrādes rekomendē pievienot preparātu ethepon, kas palielina efektivitāti par 20%. Savukārt, ja gaisa temperatūra ir zemāka par optimāli noteikto un ziedēšana vērtējama kā vidēja, ATS pielietojums zemākām devām (piemēram, 75%). Ja nu tomēr gadās, ka temperatūra ir augstāka, tad ar ATS smidzinājumu būtu jāpasteidzas, to veicot 24 h laikā pēc noteiktā atskaites punkta sasniegšanas.

ATS smidzinājuma vislabākais efekts tiks sasniegts augsta gaisa mitruma apstākļos. Ja gaisa mitrums ir robežās 60 – 90%, mērķa sasniegšanai pietiktu ar 500 L ūdens uz 1 ha. Savukārt, ja gaisa mitrums ir normāls (40 – 60%), tad vajadzīgais ūdens daudzums ATS smidzināšanai ir 1000 L/ha. Ja gaiss ir sauss (zem 40%), retināšanai ar ATS nebūs nekāda efekta.

Tas, ka ATS iedarbības rezultātā tiek bojātas ziedlapiņas, ir uzskatāma par normālu parādību. Savukārt spēcīgi izteikti lapu bojājumi norāda, ka ATS smidzinājumi veikti, kad ābeļu lapas bijušas slapjas (pēc lietus, kamēr vēl rasa uz lapām). ATS smidzinājumus nevar veikt “slapjos kokos”!

Augļaizmetņu retināšana

Augļaizmetņu retināšanai primārais mērķis ir nodrošināt augļu kvalitāti, izmantojot dažādus līdzekļus un mazināt roku darbu. Tikai trešajā vietā ir ražošanas periodiskuma mazināšana (jo vēlāk pēc ziedēšanas kāda darbība veikta, jo efekts uz šo būs mazāks).

Augļaizmetņu retināšanai izmantojami līdzekļi, kas pārstāv fitohormonus un fotosintēzes inhibitorus (metamitrons, kura zināmais komerciālais produkts Rietumeiropā ir Brevis). Savukārt fitohormoni dalāmi trijās grupās – auksīni (darbīgās vielas: 1 – naftilacetamīds (NAAm); 1-naftiletiķskābe (angl.: NAA) jeb alfa-naftiletiķskābe (ANE)), citokinīni (6-Benziladenīns (6-BA)) un etilēns (ethephon). Par fitohormoniem t.sk. kā augšanas regulatoriem lasāms grāmatā “Augļkopība”.

Fitohormoni - auksīni

Kā norādīja seminārā G. Baab, auksīniem ir vāja līdz vidēja efektivitāte augļaizmetņu retināšanā. NAAm un NAA ir augšanas regulators, kas nomāc sēklu veidošanos auglī un maina auksīna ietekmi augā.

NAAm ir salīdzinoši “maigas” iedarbības līdzeklis kā alternatīva ziedu retināšanai. To rekomendē pielietot 7 – 10 dienas pēc pilnzieda jeb augļaizmetņu diametram sasniedzot 3 – 7 mm uz vecākās koksnes daļas. Tas nav lietojams ne mazāka, ne lielāka izmēra augļaizmetņiem. Pielietojuma laiks raksturojas ar to, ka tad ziedi uz vecākās koksnes daļas ir pārziedējuši (ziedi pabalējuši, sāk birt ziedlapiņas), savukārt uz viengadīgās koksnes (dzinumiem) ziediem ir pilnzieds. Mūsu apstākļos, ja vien NAAm saturošs preparāts būtu reģistrēts lietošanai, būtu izmantojams, sākot ar dārza 3. – 4. gadu. Vajadzīgā efekta iegūšanai NAAm var tikt kombinēts ar ethephonu.

NAA pielietojuma pieņemamas efektivitātes logs ir augļaizmetņiem sasniedzot 8 – 14 mm. Kā optimums tika norādīts 10 – 12 mm lieli augļaizmeti, kas tiek mērīti uz vecākās koksnes daļas. Šo augšanas regulatoru saturošus produktus varētu sākt izmantot kādu gadu vecākā dārzā nekā augstāk minētam NAAm. Ja NAA pielietotu lielāka izmēra augļaizmetņiem, tas veicinātu tā saucamo “pigmejaugļu” veidošanos. Šī defekta iespējamība pieaug atkārtoti pielietojot auksīnu grupas preparātus vai lielākām to devām. To veicina gaisa temperatūra virs 25 °C. Izteiktāks tas var būt atsevišķām jutīgākām šķirnēm kā ‘Gala’, ‘Elstar’, ‘Elise’.

Optimāli apstākļi NAAm un NAA saturošu augšanas regulatoru izmantošanai esot gaisa temperatūras diapazonā no 16 – 23 °C, gaisa mitrumam 60 – 90%. Smidzināt var kamēr vēl kokos ir rīta rasa, bet nekad pirms lietus. Jārēķinās, ka izmantotiem preparātiem būtu jārēķinās ar 2 h nožūšanas laiku. Nevajadzētu lietot NAA pēc NAAm. Ja kāds vēlētos augšanas regulatorus izmantot bumbierēm, tad tam nebūtu piemērots NAAm, jo sevišķi šķirnei ‘Conference’.

Preparātu devas, ja tādi būtu pieejami, ābeļu šķirnēm būtu jāpārbauda. Dažu preparātu, kuru darbīgā viela ir 100 g/L NAA (10%), variācija starp šķirnēm ir liela. Mūsu dārzos ir sastopama šķirne ‘Idared’, tam tāds rekomendēts uz 2.50 m augstu koku (vainags tiek rēķināts 2 m augstumā) 50 mL. Veikalos manām augļu tirgošanai ievestu tādu šķirni kā ‘Jonagold’ – deva retināšanai ieteikta 75 mL. Savukārt ‘Gloster’ (Dārzkopības institūtā pārbaudē ir uzlabots šīs šķirnes pārstāvis – ‘Glosan’) – 100 mL, tajā pašā laikā ‘Golden Delicious’ pat 125 mL/ha. Arī Latvijā pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados M. Skrīvele un I. Dimza veica izmēģinājumus Pūrē ar alfa-naftiletiķskābi (ANE) (skat. grāmatu “Es mācos augļkopību”). Vienmēr esot izdevies iegūt augstākas kvalitātes augļus, bet tikai dažreiz arī samazināt ražošanas periodiskumu. Rezultāti bija atkarīgi gan no šķirnes, gan no laika apstākļiem smidzināšanas dienā un pēc tam.

Fitohormoni - citokinīni

Vājākas iedarbības augšanas regulators retināšanai ir 6-Benzyladenin (6-BA). Rietumeiropā zināmie komerciālie augšanas regulatoru produkti ar šo darbīgo vielu ir MaxCel, Exilis, Globaryll 100, Exilis100. Šie citokinīnu grupas augšanas regulatori var lauzt, mazināt ražošanas periodiskumu. Tie veicina gan veģetatīvo, gan augļu augšanu, kas primāri attiecināms uz lielāko un labāk attīstīto no ziedkopas centrālā zieda izveidoto augli. Tas mūsu komercdārzu šķirņu klāstā nebūtu vēlams, piemēram, šķirnei ‘Auksis’, jo šis auglis mēdz būt ar īsāku kātiņu, kas var bieži vien notrūkt ražas vākšanas procesā, veicinot augļu pūšanu glabātavā. 6-BA pielietošanas “iespēju logs” ir augļaizmetnim sasniedzot 8 – 16 mm izmēru, optimums: 10 – 12 mm. Kā indikatoru varētu izmantot augļaizmetņus uz divgadīgās koksnes (aizpērnās dzinuma daļas), kuru diametrs sasniedzis 11 mm, tad arī sagaidot visefektīvāko rezultātu. Šajā laikā 6-BA pielietojuma deva būtu 80 – 100% robežās. Savukārt tikai 40 – 75% no šāda augšanas regulatora devas izmantojams diploīdajām šķirnēm otrajā apstrādes laikā, kas būtu veicama, ja vajadzīgs, augļaizmetņu lielumam sasniedzot 17 – 20 mm.

Savukārt triploīdām šķirnēm pirmā apstrādes reize – tikai augļaizmetņiem sasniedzot 20 – 24 mm ar samazināto (40 – 75%) devu. Tas veicinās pārāk mazo augļu lielāku nobiri, atstājot kokā lielākos. Spēcīgāku šo mazāko augļaizmetņu nobiri 6-BA raisīs jaunākiem, mazāka auguma kokiem ar spēcīgu jauno pieaugumu. Savukārt spēcīgāk augošiem kokiem uz lielāka auguma potcelmiem ar mazu ikgadējo pieaugumu, retināšanas efekts būs mazāks.

Lai sasniegtu 6-BA ietekmes pietiekamu efektu, smidzinājuma veikšanas dienā gaisa temperatūrai jābūt 18 – 27 °C robežās, pie tam, temperatūrai sekojošajās dienās pieturoties 20 – 27 °C. Relatīvajam gaisa mitrumam ir jābūt ne mazākam par 60%. Smidzināšanas laikā kokiem ir jābūt sausiem. Nekad šādas aktivitātes nav veicamas īsi pirms lietus vai lietum rasinot. Jāparedz, ka pēc smidzinājuma kokiem vajadzīgs 4 h laiks, lai apžūtu un sasniegtu efektu. Mūsu apstākļos īsti nav skaidrs, kurām šķirnēm šis augšanas regulatora smidzinājums darbotos, jo seminārā tika atzīmēts, ka ir šķirnes, uz ko tas neiedarbojas kā ‘Red Delicious’. Atsevišķām jutīgākajām šķirnēm (minētas tika ‘Fuji’, ‘Braeburn’, ‘Kanzi’, ‘Gala’) var veidoties tā saucamie “pigmejaugļi” kā rezultāts divreizējai darbībai ar šo augšanas regulatoru vai kombinējot ar NAA saturošu līdzekli. Tika atzīmēts, ka ar 6-BA par daudz noretināt ir iespējams, lai gan tādi gadījumi esot retums.

Lai iegūtu labāku efektu, sākot ar dārza piekto, sesto gadu, iespējams lietot 6-BA (nodrošinot augļu lielumu un stabilāku ražošanu) un NAA (labāka retināšanas efekta nodrošināšanai) maisījumu. Tas būtu darāms augļaizmetnim esot 10 – 14 mm robežās (labāk 10 – 12 mm). Vēlams šim maisījumam pievienot virsmas aktīvo vielu, izņemot gadījumus, ja tas jau ir kāda preparāta sastāvā.

Fotosintēzes inhibitors

Fotosintēzes inhibitors ir spēcīgs līdzeklis augļaizmetņu retināšanai. Ar to domājot preparātu, kura aktīvā darbīgā viela ir metamitrons. Pēc būtības tas ir arī herbicīds. Tas kā komerciāls produkts citos augļkopības reģionos ir zināms kā “Brevis”. Šis līdzeklis nav augšanas regulators. Šī darbīgā viela (metamitrons) Latvijā sastopama herbicīdā, kas lietojams biešu sējumos.

Tas mūsu dārzos (uz maza auguma potcelma) varētu tikt izmantots, sākot ar dārza sesto, septīto gadu. Ābeļdārzam jābūt pilnražas periodā, labi balansētam, ar ļoti augstu augļu aizmešanās pakāpi (vairāk kā 200 augļaizmetņu ābelē, ja koki stādīti 1×3 m (“Vācu variantā” tas ir divreiz vairāk kā vajadzīgs)). Šo darbīgo vielu saturošais līdzeklis izmantojams tad, kad augļaizmetņu izmērs 6 – 20 mm robežās (optimāli 10 – 16 mm).

Daudz svarīgāka loma par augļaizmetņu lielumu ir laikapstākļiem, ne tikai tā pielietošanas laikā, bet arī 3 – 5 dienas pirms un arī tikpat daudz pēc smidzinājuma. Atbilstošie apstākļi ir augsta gaisa temperatūra naktī (virs 10 °C), kas nodrošina ābeļu augstu elpošanas intensitāti (ogļhidrātu patēriņu) un dienā nepārsniedzot 25 °C dienā, kad tiek veikts smidzinājums, un dienā debesis aizklātas ar mākoņiem. Pirms un pēc apstrādes minēto dienu laikā gaisa temperatūrai būtu jāturas naktī 10 – 15 °C robežās, un, kā jau atzīmēts, dienām jābūt mākoņainām. Nedrīkst preparātu izmantot, kad gaisa temperatūra dienas laikā ir 27 °Cun vairāk, kā arī naktī, ilgstoši temperatūrai pazeminoties zem 10 °C. Smidzinājumu drīkst veikt sausos kokos, rēķinoties ar 4 h nogaidīšanas laiku bez nokrišņiem.

Darbības princips ir saistīts ar fotosintētiskās aktivitātes un ogļhidrātu uzkrāšanas mazināšanu, īslaicīgi apstādinot to ražošanu. Zema fotosintētiskā aktivitāte, ja saules radiācija, kas sasniegs ābeļu lapas, būs zem 10 MJ/ m2 . Mazinot asimilāciju, mazinās ogļhidrātu eksports uz citām augu daļām. Tam visam ir sekas: dabiska ogļhidrātu patērētāju - augļaizmetņu iznīcināšana (to nobires sekmēšana). Dažkārt ir sajūta, ka pie mums tas varētu notikt tīri dabiskā ceļā.

Nodrošinot šādus apstākļus, metamitrona izmantošanas stratēģija varot būt divejāda: brutāla, kad tas smidzināms 1 – 2 reizes, pirmajā reizē apstrādājot visu koku ar devu 1.1 – 2.2 kg/ha un, ja nepieciešams, tad pēc 10 dienām, tikai selektīvi ābeļu vainagu augšējā daļā, tādā pat devā. Vainagu augšējā daļa, kura lielā mērā ir jaunāka, vairāk atjaunota un vairāk jauno dzinumu, parasti raksturojas ar labāku augļaizmetņu aizmešanos. Valstīs, kur izmanto preparātu “Brevis”, precīzāka “iespēju loga” noteikšanai var izmantot lietotni “BreviSmart”. Gudrāka stratēģija ir kombinēšana ar citu līdzekļu lietojumu: ATS vai NAAm vai 6-BA, smidzinot šos visam kokam, un attiecīgi metamitrona optimālā tā lietošanas laikā ar devu 1.65 – 2.2 kg/ha tikai vainaga augšdaļā.

Iespēja par daudz noretināt ar metamitronu vai izsaukt lapu fitotoksiskumu pastāv, ja smidzināts uz slapjām lapām, pārdozējot t.sk. ar maisījumiem, ja naktī gaisa temperatūra ir virs 15 °C faktiski visu nedēļu pēc apstrādes, kā arī saules radiācija, kas sasniedz ābeles, ir ļoti maza. Fitotoksikums uz lapām būs pamanāms pēc 10 – 14 dienām. Vājākā izpausme, kā lapu nobrūnēšana no malām, nedaudz izteiktāka izpausme – lapu nobrūnēšana jau arī starp lapu dzīslām, ļoti izteikts fitotoksiskums – lapa pilnībā nobrūnē un sažūstot. Jāatceras, ka šai darbīgai vielai ir arī herbicīda daba!

Fitohormoni – ziedpumpuru ieriešanās veicināšanai

Ziedpumpuru veicināšanai jeb drīzāk ziedpumpuru ieriešanās inducēšanai var tikt lietots ethepons (etilēna grupas augšanas regulators). Tas būtu izmantojams, augļaizmetņiem sasniedzot 20 – 30 mm lielumu. Praktiski lietojams ābeļdārzos pilnražas periodā – uz maza auguma potcelma tas būtu, dārzam sasniedzot vismaz 6 gadu vecumu. Šī hormonu darbības efekts ir nedaudz vairāk veicināt “jūnija nobiri” un arī agrāku augļu nogatavošanos. Tas būtu lietojams šķirnēm, kurām tendence ražot periodiski, piemēram, ‘Honeycrisp’.

Manuālā augļaizmetņu retināšana

G. Baab semināra noslēgumā atgādināja, ka pēc jūnija nobires retināt var tikai manuāli. Tas pat ērti paveicams, ja vainagi kokiem ir šauri. Tas veicams arī gadījumos, kad ķīmiskā retināšana nav paveikusi tai paredzēto uzdevumu. Šajā laikā būtu jāpieturas pie noteiktā mērķa – augļu daudzuma kokā. Līdz ar to visos attīstības etapos, arī retināšanai ar rokām (manuāli) ir rūpīga skaitīšana un kontrole.

Lai nodrošinātu augļu kvalitāti un iespējams ne tikai, varētu vadīties pēc dažiem principiem:

- lielaugļainajām šķirnēm vajadzētu atstāt uz 1 m gara zara 9 augļaizmetņus, bet, tā kā no ziedkopas veidojas divi āboli, izkārtojot šos pārīšus 20 cm (~ divu plaukstu) attālumā vienu no otra;

- šķirnēm, kam tendence ražot periodiski, atstāt uz 1 m gara zara 7 augļaizmetņus, bet, tā kā no ziedkopas paliek tikai viens ābols, izkārtojot tos uz zara 15 cm (~ gandrīz sprīža) attālumā vienu no otra;

- bagātīgi un ikgadus ražojošām šķirnēm vajadzētu atstāt uz 1 m gara zara 8 augļaizmetņus, pa vienam no ziedkopas, atstājot tos 12 cm (~ plaukstas) attālumā vienu no otra.

Grāmatā “Augļkopība” jau norādīts, ka ābelēm ziedlapiņu nobires laikā uz katru augļaizmetni vajadzētu būt ap 2 – 4 lapām, pirms jūnija nobires ap 10 – 15, bet tūlīt pēc jūnija nobires – 15 – 30 labi attīstītām lapām. Tajā pašā laikā, retinot augļaizmetņus sīkaugļainām šķirnēm, praktizējam tos atstāt vienu no otra sprīža attālumā. Dažkārt lielaugļainām šķirnēm ziedkopā var atstāt divus augļus, bet pārējām – pa auglim no ziedkopas ar domu, ka šādi nodrošināsim augļu kvalitāti.

Rēķināmies ar to, ka ir šķirnes, kam raksturīga dabiska augļaizmetņu izretināšanās un nobire. Tāda, piemēram, ir šķirne ‘Dace’. Tai augļi ir lieli, ražo katru gadu, bet ražas nav ļoti bagātīgas gadu no gada.