Skip to main content
Mārīte Gailīte
Profesionālā dārzkopība / Profesionālā DĀRZKOPĪBA Nr.20

Nīderlandes firmas “De Groot en Slot” ieteikumi sīpolu sējai

  • Mārīte Gailīte, Līga Lepse Dārzkopības institūts
Sīpoli pēc novākšanas

                                                                                                  Sīpoli pēc novākšanas

Latvijā sīpolus audzē lielākoties no sīksīpoliem, un vidējā ražība sasniedz tikai 12-14 t/ha bioloģiskajās saimniecībās un reti pārsniedz 20 t/ha, audzējot integrēti. Runa ir par tā saukto bruto-ražību jeb ražu no lauka. Turpretim Nīderlandē vidējā sīpolu ražība pārsniedz 50 t/ha. Tik liela starpība ir skaidrojama ne tikai ar augsnes un agroklimatisko apstākļu atšķirību, bet arī ar to, ka Nīderlandē galvenokārt sīpolus audzē no sēklām, nevis sīksīpoliem. Eiropā vadošā sīpolu selekcijas f irma “De Groot ne Slot” (tās sēklas izplata f irma “Bejo”), novērtējot savu jau tirgū esošo un jauno sīpolu hibrīdu ražību, šī gada februārī pēc uzglabāšanas un šķirošanas publicēja ražas (neto-ražības) rezultātus.

Sīpolu neto-ražība, audzējot smilšainā augsnē, t/ha

Ir, kur tiekties, vai ne? Lai arī mums apstākļi ir atšķirīgi, tomēr potenciāls šeit ir saskatāms. It sevišķi ņemot vērā, ka pērnais gads nebija diez ko labvēlīgs sīpolu audzēšanai ne Latvijā, nedz arī Nīderlandē. Ņemot vērā klimata izmaiņas un tehnoloģiskos aspektus, ir vērts iepazīties ar firmas “De Groot en Slot” sīpolu sējas ieteikumiem, kurus tā sniedz audzētājiem Nīderlandē. Pašus agrīnākos sīpolus mēdz sēt jau martā (atsevišķos gados pat februārī), bet pērn pārmitrās augsnes dēļ uz lauka tika vien maijā. Te jāsaka, ka arī Latvijā ir gadi, kad sīpolus var sēt jau martā (piemēram, šo gad pavasaris ir iestājies ļoti agri). Šeit ieteikumi sīpolu sējai, bet tie var būt noderīgi arī citu kultūraugu audzēšanā:

• Pēc nokrišņiem bagātas ziemas augsne ir piesātināta ar ūdeni, līdz ar to var paiet nedaudz ilgāks laiks, līdz augsne apžūs un būs piemērota sējai.

• Ja iespējams, sagatavojiet augsni sējai vienā piegājienā. Dariet to ar zemāko iespējamo traktora riepu spiedienu.

• Vienmēr sējiet uz cieta un mitra augsnes slāņa aptuveni 2 līdz 3 cm dziļumā (atceraties vienu no sēklu labas sadīgšanas pamatlikumiem: “cieta gulta, mīksta sega”). Sējot agri, labāk sēt nedaudz seklāk. Tas ļauj dīgstiem ātrāk parādīties virs augsnes.

• Optimālam augšanas sākumam izmantojiet ar B-Mox® apstrādātas sēklas, iestrādājot starta mēslojumu rindās. B-Mox® sēklu apstrādes tehnoloģija nodrošina straujāku un viendabīgāku uzdīgšanu, pat salīdzinot ar iediedzētām sēklām.

B-Mox pamatā ir jauna sēklu apstrādes tehnoloģija, un tā padara dīgstu enerģiskāku, stimulējot augšanu un sakņu sistēmas attīstību jau agrīnā stadijā. Visā augšanas periodā šādi augi labāk pacieš stresu un ir veselīgāki, pateicoties spēcīgāk attīstītai sakņu sistēmai, kas sīpoliem, kā augiem ar salīdzinoši seklu sakņu sistēmu, ir ļoti nozīmīgi. Audzētājam tas nozīmē mazāku risku auga agrīnā augšanas fāzē, izturīgākus augus un lielāku ražu. Šī tehnoloģija sākotnēji bija izveidota 2017. gadā burkānu sēklu apstrādei, bet šogad tiek piedāvāta arī sīpoliem. Nīderlandē tā ir sertificēta arī lietošanai bioloģiskajā dārzeņu audzēšanā. Tiesa, mūsu audzētājiem šādas sēklas vajadzēja pasūtīt jau pērnā gada beigās. Šogad tas jau nokavēts, bet svarīgi zināt, ka šāda iespēja pastāv, un atcerēties, laikus domājot par nākamā gada sēklu iegādi.

Gan augsne dažādos laukos, gan laika apstākļi pavasarī un vasarā mēdz būt visai atšķirīgi un iepriekš grūti paredzami. Tāpēc firmas speciālisti sniedz rekomendācijas dažādiem scenārijiem

• Ja augsnes virskārta pavasarī pārāk ātri izžūst, pirms sēšanas lauku vēlams salaistīt. Pēdējos gados Nīderlandē ir kļuvis skaidrs, ka tas ļauj sasniegt vislabākos lauka dīdzības rezultātus.

• Optimālā augsnes temperatūra sīpolu sēklu dīgšanai ir no 10 līdz 20 oC. Ja nav augsnes termometra, to ir ļoti vienkārši izmērīt ar elektronisko gaļas (cepeša) termometru.

• Vienmēr ir vērts rūpīgi sekot līdzi laika prognozei pirms sēšanas. Tas palīdz pieņemt lēmumus par sēju un tehnoloģiskajām darbībām (pievelšanu, ecēšanu, lietēšanu u.c.).

• Ja pēc sēšanas veidojas augsnes garoza, to ir svarīgi iespējami ātrāk izjaukt ar, piemēram, ecēšām vai garozas lauzēju (Nīderlandē mēdz izmantot speciālus šaurus diskus, ar kuriem sekli sastrādā augsnes virskārtu, tos sauc par garozas lauzējiem).

• Arī ražas novākšanas brīdis ir vairāk vai mazāk skaidrs jau sējas laikā, zinot šķirnes veģetācijas perioda garumu. Ņemiet vērā, ka par 10% biezāks sējums nodrošina ražas ienākšanos nedēļu agrāk.

• Vislabākos rezultātus ir iespējams panākt, sējot sīpolus uz līdzena lauka bez pauguriem un ieplakām. Tas nodrošina vienmērīgu augsnes temperatūru un mitrumu visā laukā, kas nodrošina vienmērīgu sadīgšanu un mazina augu izkalšanas vai izslīkšanas risku.

Zemāk tabulā sniegti selekcijas firmas ieteikumi optimālā augu skaita sasniegšanai, atkarībā no plānotās izsējas normas un rindu skaita dobē (1,5 m platai dobei).


*Sīpolu sēklu vienība ir 250 tūkst. sēklu.

L. Lepses komentārs par augsnes garozas veidošanos: meklējot ilgtermiņa risinājums augsnes garozas mazināšanai, augsnē ir jāpalielina organiskās vielas daudzums, ko var panākt regulāri lietojot zaļmēslojumus.

dārzeņi   /   sēklu skaits   /   sēklas   /   temperatūra   /   augsne   /   sējas dziļums