Tag: augsne

Smiltsērkšķu raibspārnmuša šobrīd ir galvenais limitējošais faktors smiltsērkšķu veiksmīgai komerciālai audzēšanai Latvijā. Šī augļumuša ziemu pavada kā kūniņa pupārijā sekli augsnē, un izlido tikai ap Jāņiem, lai īsu brīdi barotos ar putnu mēsliem un laputu izdalīto medus rasu un tad uzmeklētu vēl negatavus smiltsērkšķu augļus. Ar aso dējekli mātīte iedēj olu zem augļa miziņas, un tajā sāk attīstīties kāpurs, kas attīstības gaitā izēd 3–4 augļus. Kad kāpurs gana apvēlies, tas izlien no augļa, nokrīt zemē, ierušinās un izveido pupāriju, lai gaidītu nākamos Jāņus. Parasti kāpuru “biršana” notiek ap ogu tehnisko gatavību vai īsi pēc tās pārsniegšanas. Projekta “Bioloģiskās lauksaimniecības principiem atbilstoši smiltsērkšķu audzēšanas tehnoloģiskie risinājumi, ņemot vērā trīs galvenos aspektus: smiltsērkšķu raibspārnmušas Rhagoletis batava ierobežošana, mēslošana un laistīšana smiltsērkšķu komercstādījumos” ietvaros stipri invadētā stādījumā izmēģinājām arī dažādu veidu lamatas un ēsmas, lai smiltsērkšķu raibspārnmušas mehāniski izķertu.

Lauksaimnieki arvien biežāk ziņo, ka kāpostu stādījumi cieš no masveida kāpostu cekulkodes (Plutella xylostela) savairošanās. Ārvalstu pētījumi parāda, ka cekulkodei var attīstīties līdz 41 paaudzei sezonā, un kaitēklis strauji iegūst rezistenci pret lietotajiem insekticīdiem. Kopš 2021. gada veģetācijas sezonas LBTU LPTF Agrihorts sadarbībā ar Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālistiem projekta “Kāpostu cekulkodes Plutella xylostela un citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu fenoloģijas pētījumi” ietvaros kāpostu komercstādījumos veic kāpostu cekulkodes un citu kāpostu kaitēkļu monitoringu.

Projekta mērķis ir noskaidrot ar klimata pārmaiņām saistītā kāpostu cekulkodes iespējamo paaudžu skaita pieaugumu gada laikā, līdz ar to arī tās postīgumu. Baltijā šobrīd novērotas trīs kāpostu cekulkodes paaudzes sezonā. Latvijā īstenotā pētījuma uzdevums ir iegūt aktuālu informāciju par kāpostu cekulkodes dzīvesveidu Latvijas klimata apstākļos.

Zaļais kurss un ekonomiskā situācija vedina mūs uz samazinātu augu aizsardzības līdzekļu lietojumu. Kā to īstenot praksē, nekaitējot ražas iznākumam? Rosinām paskatīties uz iespējamo risinājumu radoši un droši!

Atkal kārtējā “interesantā” sezona ir pagājusi un pienācis laiks to ar vēsu prātu izvērtēt – kas ir izdevies un kas nav izdevies tik labi, kā sākotnēji iecerēts. Šī gada vasara mūs atkal pārsteidza – gan ar ilgstoši sausu un karstu laiku, jau atkal liekot aizdomāties par laistīšanas sistēmu nepieciešamību, gan arī ar pilnīgi pretēju parādību – jūlija vētras atnesto spēcīgo lietu, kas vietām izraisīja pamatīgus plūdus. Atkārtoti atliek pie sevis nodomāt, ka klimats tomēr mainās, jo turpinām saskarties ar netipiskām parādībām. Kultūraugu kaitīgo organismu ziņā 2024. gada sezona atšķīrās ar to, ka tie, tāpat kā kultūraugi, attīstījās apmēram divas nedēļas ātrāk nekā citus gadus. Tādēļ tie lauksaimnieki, kas savos dārzos un laukos regulāri veica monitoringu, laikus pamanīja kaitīgo organismu savairošanos un attīstību, un savlaicīgi varēja pieņemt optimālo lēmumu to ierobežošanai.

Aktualitātes augu aizsardzības līdzekļu (AAL) piedāvājumā 2024. gadā, dārzkopības segmentā.

Tiek meklēti jauni risinājumi kaitēkļu ierobežošanā.