Maijs parasti ir zemeņu ziedēšanas laiks, ja vien zemenēm nav izmantoti kādi segumi, kas pasteidzina to attīstību. Atkarībā no pavasara laika apstākļiem reizēm ziedēšana sākas maija sākumā, bet reizēm tikai maija beigās un vēlīnākajām šķirnēm pat jūnijā. Ziedēšanas laikā svarīgākais ir pasargāt ziedus no pavasara salnām. Ziedu apputeksnēšanās laikā nelabvēlīga ir arī pārāk augsta gaisa temperatūra (>25 °C) un pazemināts gaisa mitrums, kas īpaši jāuzmana, audzējot zem segumiem.

Ziedēšanas sākumā var veikt zemeņu papildmēslošanu ar kalcija nitrātu vai, ja augsnē trūkst bors, labāk izmantot Nitrabor mēslojumu. Bors uzlabos ziedu apputeksnēšanos, bet ar to nedrīkst arī pārspīlēt. Ja nepieciešams, ziedēšanas laikā slimību ierobežošanai veic miglojumus ar fungicīdiem. Īpaši svarīgi ziedēšanas laikā nosmidzināt pret pelēko puvi, jo tieši šai laikā notiek galvenā inficēšanās.

Kamēr ziedneši vēl nav noliekušies, ir pēdējais laiks, kad ap augiem uzlikt mulču, lai vēlāk ogas nesaskartos ar augsni, būtu tīrākas un mazāk bojātos.

Pēc ziedu apputeksnēšanās zemenēm jānodrošina viss nepieciešamais ogu labvēlīgai attīstībai. Lai tās nebūtu sīkas, pietiekoši jānodrošina mitrums. Vislabāk ūdeni dot caur pilienveida apūdeņošanas sistēmu, jo tādējādi var gan ieekonomēt ūdens daudzumu, gan arī augi jutīsies labāk un mazāk slimos. Ja laista virspusēji, labāk to veikt retāk un lielākā devā, nekā gandrīz katru dienu laistot nelielu daudzumu. Tomēr jāskatās, kāds ir augsnes tips pēc mehāniskā sastāva – smilts augsnes laista biežāk un mazākā devā, jo tās ātri izžūst, bet māla augsnes ilgstošāk saglabā mitrumu, tāpēc var laistīt retāk. Vienā laistīšanas reizē, atkarībā no sausuma pakāpes un augsnes tipa, izlieto 200–500 m³/ha ūdens. Izmantojot pilienveida apūdeņošanu, ūdens deva vienā laistīšanas reizē ir 40–80 m³/ha, laistot 2–3 reizes nedēļā.

Ja augiem parādās kādas barības vielu trūkuma pazīmes, veic mēslošanu caur lapām, tad augi to ātrāk uzņems. Iepriekš vēlams veikt lapu analīzes, lai noskaidrotu, kas tieši pietrūkst augiem. Ja nav laika gaidīt analīžu rezultātus, var nomēslot ar kādu komplekso ūdenī šķīstošo mēslojumu, kas satur arī mikroelementus, ievērojot rekomendēto lietošanas koncentrāciju. Mēslošanu atkārto vairākas reizes, ik pēc 7–10 dienām. Ja zināms, ka augsnē maz kalcija, vai augi no augsnes to nevar uzņemt, lai ogas veidotos stingrākas un ar labāku garšu, to veidošanās laikā līdz ražas vākšanas sākumam ik pēc 7–10 dienām uz lapām var uzmiglot kalcija nitrāta šķīdumu 0,5% koncentrācijā. Jāuzmanās pārmēslot ar slāpekli – tad ogas veidosies ūdeņainas, bezgaršīgas un vairāk pūs. Ogu veidošanās un ražošanas laikā zemenēm visvairāk nepieciešams kālijs un kalcijs.

Ogu ienākšanās laikā stādījumi jāaizsargā no putniem, kas reizēm var radīt diezgan lielus ražas zudumus, it īpaši, ja sabojā pirmās, lielākās ogas. Jau ziedēšanas laikā jāpavēro, vai ziedos nedarbojas tripši, kas ar neapbruņotu aci ir diezgan grūti saskatāmi, jo ļoti sīki. Ražas laikā tie var būtiski sabojāt ogu kvalitāti, jo īpaši vēlīnajām šķirnēm. Cīņā ar tiem var izmantot reģistrētos insekticīdus: Benevia 100 OD vai arī bioloģiskajiem audzētājiem atļautos Naturalis un Tracer. Ražas laikā, lai neveicinātu puvju izplatību, vācot ogas, atsevišķi jāsavāc un jāizvāc prom no lauka visas iebojātās ogas.

Pēc ražas novākšanas, ja stādījumu vēlas saglabāt uz nākamo gadu, jāveic nepieciešamie kopšanas darbi: mēslošana, apūdeņošana, nezāļu un jauno stīgu iznīcināšana, lai augi justos labi un ieriestu pēc iespējas vairāk ziedu nākamajai sezonai. Ja stādījumā vērojami zemeņu ērcēs bojājumi, stipri izplatītas lapu plankumainības u.c. lapu slimību bojājumi, tad infekcijas samazināšanai ieteicams veikt lapu nopļaušanu un aizvākšanu no lauka. Tas jādara pēc iespējas ātrāk – tikko novāktas pēdējās ogas, lai līdz rudenim augi atkal izveidotu spēcīgu lapojumu. Kad sāk ataugt jaunās lapiņas, ja nepieciešams, veic smidzinājumu pret zemeņu ērci ar lietošanā atļautajiem akaricīdiem, ja tādi ir reģistrēti, vai arī var izmantot sēru.