Tag: augu aizsardzība

Upeņu stādījumu apjoms Latvijā arvien pieaug, nu jau pārsniedzot 2000 ha, un jo īpaši paplašinās bioloģiskie stādījumi, kuri aizņem vairāk nekā 70% no platībām. Taču, pieaugot platībām, arvien vairāk pieaug arī stādījumu veselīguma problēmas, kam var būt dažādi cēloņi un veicinoši apstākļi, piemēram, stādījumi tiek ierīkoti audzēšanai nepiemērotās vietās, augsne nav pietiekoši labi sagatavota, kā arī vēlāk platības netiek pienācīgi apkoptas, mēslotas. Jo lielākas vienas kultūras platības, jo tā ir labāka platforma, kur savairoties un izplatīties kaitīgiem organismiem. Situāciju pasliktina arī dažādi meteoroloģisko apstākļu radītie pārbaudījumi, jo īpaši pavasara salnas, kas šogad daudzviet radīja lielus zaudējumus.

Augsnes un augsnes auglības jautājumi būs aktuāli vienmēr, tas ir visa pamatā, lai iegūtu augstu un kvalitatīvu ražu. Sedzējaugu darbība ir ļoti daudzfunkcionāla. Ar šo vienkāršo bioloģiskās daudzveidības papildinājumu var veidot humusu, mainīt augsnes struktūru, cīnīties pret sausumu, samazināt kaitīgo organismu izplatību un pabarot augsnes mikroorganismus.

Zemas ražas ir galvenā problēma bioloģiskajās saimniecībās, bet integrētajās - pieaugošās sintētiskās mēslojuma cenas un vides prasības. Tas liek meklēt jaunus risinājumus augsnes auglības un ilgtspējas nodrošinājumam. Daudzveidīgus mikroorganismus saturoša komposta izmantošana ir efektīvs veids augsnes auglības celšanā.

Ābeļu kraupis (Venturia inaequalis) ir ekonomiski nozīmīgākā slimība ābeļu dārzos gan integrētās ražošanas, gan bioloģiskās saimniekošanas apstākļos. Kraupja ierosinātāja ierobežošanai efektīvākie līdzekļi ir fungicīdi un vielas ar līdzvērtīgām vai daļēji līdzvērtīgām īpašībām, t.sk. neorganiskās vielas, kam piemīt arī šo sēņu attīstību nomācošas vai ābeļu izturību stiprinošas īpašības. Fungicīdu vairākkārtīgā pielietošana vajadzīga gan primārās, gan bieži vien arī sekundārās kraupja infekcijas periodā. Primārās infekcijas periodā kraupja ierosinātāja sporas (askusporas) izlido no pārziemojušām lapām, inficējot plaukstošos pumpurus, savukārt sekundārās infekcijas izplatība notiek ar sporām (konīdijām) no kraupja plankumiem uz primāri inficētajām lapām tālāk uz jaunajām lapām un augļiem. Lai mazinātu kraupja ietekmi, sekmētu kraupja ierobežošanu, nozīme ir dārzu sistēmām – ābeļu vainaga biezumam. Visa šī kompleksa ietekmes un efektivitātes novērtēšana uzsākta projekta “GreenAgroRes” ietvaros.

Šis gads Latvijas zemeņu audzētājiem iezīmējies ne tikai ar izaicinājumiem laika apstākļu ziņā, bet arī ar būtiskām stādu veselības problēmām. Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Nacionālā fitosanitārā laboratorija, analizējot šogad ierīkotajos zemeņu stādījumos noņemtus paraugus, atklāja Eiropas Savienībā reglamentētos nekarantīnas organismus (RNKO) – divas nematožu sugas: Aphelenchoides blastophthorus un Meloidogyne hapla, kas var nopietni apdraudēt zemeņu ražu.

Bakteriālā iedega ir baktērijas Erwinia amylovora izraisīta postoša augu slimība, kas inficē vairākus izplatītus rožu dzimtas augļu kokus un dekoratīvos krūmus – ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, pīlādžus, klintenes, vilkābeles, cidonijas, korintes, kā arī Latvijas apstākļiem eksotiskākus košumkrūmus - eriobotrijas, mespilus, ugunsērkšķus un Dāvida fotīnijas. Saimniekaugi Latvijā plaši sastopami kā dārzos un apstādījumos, tā arī savvaļā. Bakteriālā iedega stādījumā var iznīcināt līdz pat 80% augļu koku.