Tag: augļkopība

2024. gads starptautiskajai plūmju uz aprikožu zinātnieku grupai iesākās savādāk nekā līdz šim – ISHS (International Society for Horticulture Science) jeb starptautiskā augļkopības zinātņu apvienība 2021. gadā pieņēma lēmumu apvienot divas kauleņkoku grupas – plūmju un aprikožu, jo lielā daļā valstu vieni un tie paši zinātnieki strādā ar abiem šiem kultūraugiem! Man tā bija pirmā reize – tikties ar aprikožu pētniekiem, uzklausīt citu valstu pieredzi un problemātiku. Šoreiz ieskats par vainagu veidošanas sistēmu pētījumiem un to ietekmi uz augļu kvalitāti.

2023. gadā Dārzkopības institūts iesniedzis reģistrācijai 2 jaunas ābeļu šķirnes. Tās varētu būt perspektīvas audzēšanai gan komercdārzos, gan piemājas dārzos. 

Dārzkopības institūtā no Silvijas Ruisas izveidotā selekcijas materiāla pēc izvērtēšanas uz reģistrāciju Latvijā tiek virzītas jaunas saldo ķiršu šķirnes ar tumši sarkaniem, lieliem vai vidēji lieliem augļiem – agrīnā šķirne ‘Ruisa’ un vidēji vēlīnā šķirne ‘Ināra Tetereva’.

Lai saprastu kāds ir ābolu un bumbieru cenu līmenis, kādas ražas gaidāmas nākamgad, ik gadu augusta sākumā iesaistītās puses pulcējas vienkopus pasākumā “Prognosfruit”. Statistikas dati norāda, ka trešā daļa Eiropas ābeļdārzu ir Polijā, kas ik gadu dod lielāko ābolu ražas kopapjomu. Latvijā pēdējo ražu kopapjoms bijis 8 – 14 tūkst. tonnu. Savukārt Eiropas smagsvari bumbieru audzēšanā ir Itālija, Beļģija un Nīderlande, pēdējās divās valstīs un arī Polijā bumbieru dārzu platības pieaug.

Šā gada septembra sākumā bija iespējas iepazīties ar dažādām Čehijas saimniecībām, kas savu darbību veic bioloģiskajā lauksaimniecībā. Saimniekošana Čehijas laukos ir diezgan līdzīga mūsu apstākļiem – reljefs un klimatiskie apstākļi starp reģioniem ļoti atšķirīgi, ļoti daudz mazās saimniecības ar nelielām platībām. Saimniecībām šobrīd ir grūti laiki, jo iedzīvotāju pirktspēja ir būtiski mazinājusies, izmaksas ļoti pieaugušas, kas ir pastiprināti rosinājis pārdomātāk izmantot dabas resursus – nokrišņu ūdens savākšana, visu augu atlieku kompostēšana, maksimāli apgūt augsni, neatstājot vietu nezālēm. Teju visās saimniecībās liela nozīme ir jaunās paaudzes ievirzīšanā dabā un dārza darbos.

Mūsu reģionā apūdeņošana lielā mērā uztverama kā risku mazinoša tehnoloģija. Brīžos, kad ūdens pievadīšana ir vajadzīga, jo īpaši sezonas sākumā, apūdeņošana ir ļoti aktuāla. Augstākā lietderība sasniedzama ar pilienveida apūdeņošanu. Izvērtējot klimatiskās standarta normas Latvijai, apūdeņošana lauka apstākļos būtu jānodrošina maijā un vasaras mēnešos. Ļoti lielu pienesumu mitruma nodrošinājumam dārzā dod konkurences mazināšana kultūraugiem, kā arī pasākumi augsnes mitruma saglabāšanai augsnē – piemēram, augsnes kapilāru tiešas saskarsmes pārtraukšana ar atmosfēru (mulčēšana, augsnes virskārtas irdināšana).