Dārzu sistēmām un dārzu kopšanai neapšaubāmi ir nozīmīga loma ražošanas efektivitātes nodrošināšanā katrai konkrētajai šķirnei. ZM finansētā projekta “Dārzaugu selekcijas programmas” ietvaros tiek meklētas optimālās dārzu sistēmas jaunajām šķirnēm, šķirņu kandidātiem un hibrīdiem, kas nodrošina augstāko ražību, ražošanas efektivitāti un stabilitāti. Ar dārzu sistēmu saprotams faktoru kopums, ko veido izvēlētais potcelms, vainagu veidošanas un stādīšanas sistēma (koku blīvums). Šos ābeļu audzēšanas tehnoloģijas elementus nevar skatīt atsevišķi, atrautus vienu no otra.

Pētījumā, kas uzsākts Dārzkopības institūtā (Dobeles pētījumu centrā), stādot izmēģinājumā 2017.g. viengadīgas nezarotas vicas uz diviem potcelmiem, salīdzināti seši genotipi (šķirnes un hibrīdi) četrās dārzu sistēmās.

Ābeļu šķirnes un hibrīdi – izņemot kontroles šķirnei, selekcionāres L. Ikases veidotais apraksts:

‘Aļesja’ (kontrole): izcelsme – Baltkrievija, krustojums: ‘Belorusskoje Maļinovoje’ × ‘Bananovoje’. Ziemas šķirne (vēls lietošanas laiks) ar izskatīgiem augļiem un labu izturību pret kraupi. Glabāšanas beigās augļi strauji kļūst miltaini un sprēgā. Koks vidēja auguma, jauni koki vāji zarojas, tādēļ dzinumi būtu īsināmi, veicinot zarošanos. Šķirne vidēji ražīga. Augļi palieli, ieapaļi, gludi, virskrāsa tumši sarkana; stingra miza.

‘Felicita’ (Vf/Rvi6): Dārzkopības institūta šķirne, izdalīta no selekcionāra R. Dumbrava hibrīdiem ar selekcijas numuru DI-2-90-119, iegūta krustojumā BM 41497 × ‘Forele’. Ražas vākšanas laiks vidējs līdz vēls, raksturīga laba augļu noturība kokā. Glabātavās (2...3 °C temperatūrā) uzglabājami 4–6 mēnešus. Nokavējot optimālo ražas vākšanas laiku, var izpausties lenticeļu puve. Augļi pievilcīgi, vidēja izmēra līdz lieli, ieapaļi, gludi un izlīdzināti. Augļu miziņas virskrāsa tumši sarkana, gandrīz pilnībā noklāj augļa dzelteno pamatkrāsu. Augļu mīkstums balts līdz krēmīgs, kraukšķīgs un sulīgs, saldskābs un aromātisks. Šķīstošās sausnas daudzums augļos var sasniegt 16.8 °Brix%, skābes līdz 1.56%. Koks vidēja vai spēcīga auguma, kokaudzētavā aug un zarojas labi, veidojot plašus atzarošanās leņķus. Ziedēšanas laiks vidējs, ziedi lieli. Izturīga pret 5 kraupja rasēm, bet rodoties jaunām rasēm, novēroti nelieli kraupja bojājumi uz lapām. Laba izturība pret miltrasu, līdz šim nav novēroti vēža radīti bojājumi. Ziemcietība ļoti laba Dobeles apstākļos. Vajadzīgi plašāki salīdzinājumi dažādos Latvijas reģionos atšķirīgos augšanas apstākļos.

‘Lora’ (H-4-03-1): Dārzkopības institūta šķirne, iegūta krustojumā: ‘Lodel’ × ‘Rubin’ (Kazakh.). Ražas vākšanas laiks vidējs līdz vēls. Glabātavās (2...3 °C temperatūrā) augļi uzglabājas 6 mēnešus vai ilgāk. Augļi pievilcīgi, vidēja izmēra, nenormējot pasīki, izlīdzināti, pieplacināti ieapaļi ar vāju ribojumu, gandrīz pilnīgi klāti ar spilgti sarkanu virskrāsu. Miziņa plāna, noturīga pret nobružāšanos. Mīkstums vidēji blīvs, sulīgs, skābens. Augļu stingrums 4.7–5.4 kg cm^-2, šķīstošā sausna 12.5–16.5 Brix%, titrējamā skābe 0.66%, kopējo fenolu daudzums 117.7 mg 100g^-1. Koki kompakti, to augums zem vidējā, vainags izplests, ražo galvenokārt uz rievainīšiem, kā arī zaru galiem. Ziedēšanas laiks agrs līdz vidējs. Piemīt augsta poligēnā izturība pret kraupi, izturīga pret miltrasu un augļu puvi. Nepiemērotos apstākļos var ciest no zaru vēža. Ziemcietība laba Dobeles apstākļos. Vajadzīgi plašāki salīdzinājumi dažādos Latvijas reģionos atšķirīgos augšanas apstākļos.

DI-3-90-45 (Vf/Rvi6): iegūts krustojumā BM 41497×AMD-27-10-1 (‘Lawfam’בIedzēnu’). Agra ziemas / ziemas šķirne (vidējs līdz vēls lietošanas laiks). Augļi lieli, pievilcīgi, izlīdzināti, ar tumši sarkanu virskrāsu. Augļu mīkstums diezgan stingrs, saldskābs, aromātisks, sulīgs. Koka augums nedaudz zem vidējā, raksturīgs pastāvs zarojums, raža veidojas uz īsiem augļzariem. Laba produktivitāte, sākotnējā pārbaudē uz potcelma B.476 novērota tendence uz periodisku ražošanu. Gatavi augļi birst. Augļu glabāšanas termiņa beigās var bojāt rūgtā puve. Ziemcietība laba Dobeles apstākļos. Vajadzīgi plašāki salīdzinājumi dažādos Latvijas reģionos atšķirīgos augšanas apstākļos.

Nr. 28-97-4: iegūts kā brīvas apputes ābeļu šķirnes ‘Redchief’ sēklaudzis. Koku augums virs vidējā, vainags pastāvi izplests un diezgan biezs. Ražo labi, regulāri. Ražas vākšanas un arī augļu lietošanas laiks ir vēls. Augļi virs vidējā izmēra, gludas un regulāras formas, virskrāsa ar izteiktām, saplūstošām koši sarkanām svītrām. Augļu mīkstums saldskābs, stingrs. Augļi izturīgi pret kraupi, bet lapas ir ieņēmīgas. Ziemcietība Latvijā – vidēja. Vajadzīgi plašāki salīdzinājumi dažādos Latvijas reģionos atšķirīgos augšanas apstākļos.

DI-93-4-22 (Vf/Rvi6) iegūts krustojumā ‘Liberty’בLatkrimson’. Koks spēcīga auguma, plašs vainags ar tendenci veidot zarus ar kailiem (nezarotiem) posmiem, ražība laba un regulāra. Raksturīgas lielas lapas. Raža vācama vidējā termiņā, augļu lietošanas laiks vidējs līdz vēls. Augļi lieli, pievilcīgi, bet to lielums un forma neizlīdzināti, ar ribojumu pie kausa. Augļu virskrāsa koši sarkana. Augļu mīkstums saldskābs ar dzērveņu aromātu, pietiekami blīvs, sulīgs. Glabāšanas laikā augļus var bojāt serdes puve. Ziemcietība laba Dobeles apstākļos. Vajadzīgi plašāki salīdzinājumi dažādos Latvijas reģionos atšķirīgos augšanas apstākļos.

Dārzu sistēmas, kas izmantotas izmēģinājumā:

1. Ābeles ar divasu vainagiem, potcelms B.396 (maza auguma), stādīšanas attālumi (4×2 m). Kokam divi vadzari var tikt ieveidoti kokaudzētavā. To var panākt arī, īsinot vicu līdz 0.5 m augstumam un ļaujot veidoties divām asīm, kā tas darīts arī izmēģinājumā. Lai panāktu šauru vainagu (šauru un labi izgaismotu ražojošo “dzīvžogu”), šos vadzarus ieveido rindas virzienā, vēlams, lai tas ir arī Z–D virziens rindām, kas būtu optimāls rindu virziens. Ja rindas nav izvietotas Z–D virzienā, un to nobīde ir 25–30⁰, rindu attālums būtu palielināms par 0.25 m. Ja rindu virzienu nobīde ir lielāka par 30⁰, tad rindu attālums būtu attiecīgi palielināms par 0.50 m. Tajā pašā laikā, ņemot vērā, ka vainags tiek veidots šaurs, salīdzinājumam izmantotie 4 m starp rindām uzskatāmi par piemērotiem (izmēģinājumā rindas pakļautas lauka konfigurācijai un nav izvietotas optimālā virzienā). Nākamajos gados uz abiem vadzariem ieveido klājzarus, kurus regulāri atjauno. Šis vainaga veids ir piemērots pārveidošanai mehanizētas kontūrgriešanas sistēmā. Šādai dārza sistēmai ir vajadzīga pastāvīga balstu sistēma. To var veidot no stieplēm vai divu stiepļu un vertikāli novietotu bambusu mietu (katram vadzaram ik pēc 1 m) kombinācijas.

2. Slaidā vārpsta (klasiska vainaga forma uz maza auguma potcelma), potcelms B.396, stādīšanas attālumi (4×1.5 m). Koku vai nagam uz vadzara apakšējā daļā ieveidoti daži pamatzari (4–6). Tie ir resnāki un garāki, arī ilgāk saglabājami. Augstāk esošie zari un zari uz pamatzariem (klājzari) ik pēc 3–5 gadiem atjaunojami. Vainags ieturams piramidāls. Pamatzari resnumā pieļaujami līdz 2/3 no vadzara diametra zara atzarošanās vietā. Vajadzīga pastāvīga balstu sistēma (betona, metāla pamatbalsti, stieples ik pēc ~0.5 m vai stiepļu un vertikālu balstu kombinācija).

Augšup vērstu zaru vainagu (UFO) sistēma, vidēja auguma potcelms MM 106, stādīšanas attālumi (4×2.5 m). Viens no “karogtipa” vainagiem. Tas veidots, rindas virzienā izkārtojot horizontāli vērstus skeletzarus, uz kuriem savukārt izvietoti regulāri atjaunojami augšup (vertikāli) vērsti ražojoši zari (angl.: upright featured offshots jeb U.F.O.) bez izteiktiem, spēcīgiem sāndzinumiem. Šiem vertikāli vērstajiem zariem ir jābūt dažāda vecuma, izvietotiem pamīšus aptuveni 20–25 cm attālumā vienam no otra. Vertikālie zari atjaunojami izlases veidā, vecākos un resnākos izgriežot un ļaujot veidoties jaunam vertikālam dzinumam. Lai ieveidotu šādu vainagu (tā tas paveikts izmēģinājumā Dobelē), veido līdzīgi kā plakano vainagu ar vismaz diviem skeletzariem. Vasaras otrajā pusē vai nākamajā pavasarī skeletzarus (ar labiem, izveidotiem atzarošanās leņķiem un zaru valnīti) jeb tā saucamos “spēka plecus” atsien horizontāli pie stieples (vēlamais augstums 1 m virs zemes), bet galotni virs augšējā skeletzara izgriež. Tas ir tikai viens no šāda vainaga tipu ieveidošanas scenārijiem. Var iestādīt nezarotās vicas 45 grādu leņķī rindas virzienā ar galotni uz dienvidiem, un vadzaru, tam sasniegot izvēlēto augstumu, atsiet pie stieples horizontāli. Pamatzaru horizontālais novietojums nostāda visus pumpurus līdzīgā pozīcijā, provocējot to plaukšanu un dzinumu augšanu, stiepšanas pret sauli. Tas nodrošina bez papildus darbībām pietiekami spēcīgu augšanu, mērenu ražošanu, teorētiski nodrošinot arī labu augļu kvalitāti. Tradicionālās vai nagu formās šie vertikāli vērstie dzinumi (spēcīgi un slikti attīstītiem pumpuriem tiek dēvēti arī par ūdenszariem) būtu izgriežami.

4. Plakans vainags ar vismaz diviem skeletzaru pāriem, potcelms MM 106, stādīšanas attālumi (5×3 m) – tradicionāls daudzos Latvijas dārzos. Koku vainagam uz vadzara apakšējā daļā izvietoti vadzari (2–4). Tie ieslīpi vērsti augšup, vēlams ieveidoti Z–D t.i. rindas virzienā, veidojot plakanu vainagu. Augstāk (0.7–1.0 m) var ieveidot otru skeletzaru pāri, ja augšana ir spēcīga vai šķirnei ir raksturīgs liels augums. Uz skeletzariem un augstāk uz vadzara ir klājzari, kas ik pēc 3–5 gadiem atjaunojami. Bieži vien Latvijas dārzos par klājzaru atjaunošanu tiek aizmirsts, ļaujot izveidoties otrās pakāpēs skeletzariem, tā sabiezinot vainagu.

Ražošana un ražība:

Izvērtējot datus pēc astoņām sezonām, kas uzskatāms par periodu pirms pilnražas (ražošanas sākums), jo sevišķi ābelēm ar plakanu vainagu un skeletzariem, vidēji augstāka ražība šķirnēm iegūta dārza daļā ar vainagiem slaidās vārpstas formā (12.3 t ha^-1 2-asu (potcelms B.396) un UFO (potcelms MM106) dārzu sistēmas ir savstarpēji salīdzināmas (vidēji 7.2–8.2 t ha^-1), bet zemākā ražība iegūta ābelēm ar plakanas formas vainagiem (vidēji 3.8 t ha^-1).

Atzīmējams, ka slaidās vārpstas gadījumā jau pirmajā sezonā ir iespējams sākt ieveidot zarus, kur veidoties arī ražai. Savukārt divasu un UFO dārzu sistēmās vainagu izveide ir pakļauta radikālai pārveidei. Divasu gadījumā koku veidošana, atgriežot līdz 0.5 m augstumam un ieveidojot divus vadzarus, praktiski tiek uzsākta no jauna. Dienvidvalstīs, piemēram, Itālijā, kokus ar divasu vadzariem (bieži vien arī zarotiem) izveido jau kokaudzētavā. Šādi koki zināmi arī ar patentētu nosaukumu Bibaum®.

Optimāla ražība jeb pilnraža tiek sasniegta, kad koki aizņēmuši tiem atvēlēto telpu, veidojot ražojošo joslu jeb ražojošo dzīvžogu. Mazāka blīvuma dārzos uz vidēja auguma potcelma, veidojot saplacināti piramidālu vainagu ar skeletzariem, tas sasniedzams daudz vēlāk kā dārzos uz maza auguma potcelmiem, blīvāk stādītos dārzos, kā tas redzams arī izmēģinājuma datos.

Vidēji (3–8 gadus vecā dārzā) augstākā raža un ražība izmēģinājumā sasniegta šķirnei ‘Lora’ (12.8 t ha-1). Šai šķirnei visaugstākā ražība bija slaidās vārpstas dārza daļā, 7. un 8. gadā pēc stādīšanas attiecīgi sasniedzot 25.6 un 39.3 t ha^-1. Hibrīdam DI-93-4-22 ražība bija augstāka (9.1 t ha^-1) kā pārējām citām izmēģinājumā iekļautajām šķirnēm un hibrīdiem, t.sk. statistiski nozīmīgi atšķiroties no kontroles šķirnes ‘Aļesja’ (5.6 t ha^-1).

Kontroles šķirne nav tā augstražīgākā, kā tas tika novērots arī nedaudz agrāk iekārtotā līdzās esošā izmēģinājumā uz potcelma B.396 ar slaidās vārpstas, divasu un UFO, un vertikālās ass vainagu formām. Analizējot atsevišķi dārzu sistēmas, vērojams, ka apstākļos ar divasu vainagu vidēji periodā mazāk ražīga bija šķirne ‘Felicita’ (7.4 t ha-1). Ražīgāka bija šķirne ‘Lora’, sasniedzot pirmo sešu ražas gadu periodā vidēji 12.7 t ha-1 (5.8–26.5 t ha-1).

‘Lora’ bija ražīgāka arī slaidās vārpstas gadījumā (vidēji 18.7 t ha-1), mazāk ražīga šajā dārzu sistēmā bija kontroles šķirne ‘Aļesja’. Kontroles šķirne bija mazražīga arī dārzu sistēmā uz vidēja auguma potcelma ar UFO jeb karogtipa vainagu, sasniedzot vidēji tikai 2.7 t ha-1, savukārt šai sistēmā labāku ražīgumu uzrādīja hibrīdi DI-93-4-22 un DI-3-90-45 (8.6 t ha-1). Arī ieveidojot UFO tipa vainagu, pilnvērtīga ražošanas uzsākšana varēja tikt aizkavēta, jo ieveidojot pamatzarus, nākamajā pavasarī tika likvidēts vadzars, būtiski samazinot vainaga apjomu un potenciāli ražojošo koka daļu nākamajās sezonās.

Pretēji tas konstatēts dārza daļā ar plakano vainagu, šķirnei ‘Aļesja’ uzrādot augstāko vidējo ražību (4.9 t ha-1), mazāk ražīgam paliekot hibrīdam DI-3-90-45. Iespējams ražība palielināma, ja dārzu sistēmās ar šaurākiem vainagiem (divasu un UFO) rindu attālums tiktu samazināts vismaz par 0.5 m. Tas savukārt būtu piemērojams ar tehnikas iespējām, kas tiek izmantota dārzu kopšanā un ražas vākšanā.

Ražošanas periodiskums

Šķirnēm ar augstāku ražīgumu parasti ir izteiktāks ražošanas periodiskums, zināma ietekme uz to ir arī izmantotajiem potcelmiem. Kopumā vāji izteikts ražošanas periodiskums izmēģinājumā hibrīdam DI-3-90-45 – relatīvi bija mazāk izteikts kā selekcionāres norādītais. Ražošanas sākumposmā izteikti lielāks ražošanas periodiskuma indekss bija šķirnei ‘Felicita’, vēlākā posmā – šķirnei ‘Lora’.

Kontroles šķirnei ‘Aļesja’ ražošanas periodiskums atsevišķās dārzu sistēmās, vēlu uzsākot ražošanu, vērtējams neviennozīmīgi. Dārzu daļā ar divasu vainagu ražošanas periodiskuma indekss augstāks bija šķirnei ‘Felicita’ pretstatā DI-3-90-45, jaunākā dārzā arī Nr. 28-97-4, pilnražas periodā – DI-93-4-22.

Dārzā ar slaidās vārpstas vainagu augstākais ražošanas periodiskuma indekss bija šķirnei ‘Aļesja’, jaunā dārzā arī ‘Felicita’, bet vismazākais konstatēts hibrīdam DI-3-90-45.

Dārzā ar UFO vainagu, ābelēm pieaugot un ražojot bagātīgāk, augstāks ražošanas periodiskuma indekss konstatēts šķirnei ‘Lora’, savukārt mazāks šķirnei ‘Felicita’, hibrīdiem DI-93-4-22, DI-3-90-45, kā arī mazražīgajai ‘Aļesja’.

Dārzā ar plakano vainagu, kas bieži līdz šim izmantots komercdārzos Latvijā kombinācijā ar vidēja auguma potcelmu, nedaudz augstāks periodiskums kā pārējiem genotipiem konstatēts hibrīdam DI-3-90-45, mazāks šķirnei ‘Aļesja’.

Tendences augļu glabātavā

Pēc ražas vākšanas augļu paraugus novietojot glabātavā un apkopjot vienas sezonas datus, var spriest par tendencēm, jo arī analizēto augļu daudzums bija ierobežots. Tendencēm, jo augļu paraugi glabāti vienos un tajos pašos apstākļos, var novērot līdzīgus rezultātus. Institūta glabātavas pirms glabāšanas sezonas tika renovētas, glabāšanas kameru siltumizolācija temperatūras noturēšanai būtiski uzlabota, bet jāatrod labāki risinājumi augstāka gaisa mitruma nodrošināšanai, kas mazinātu augļu masas zudumus tiem vīstot.

Hibrīda DI-93-4-22 raža 2024. g. sezonā tika vākta septembra I dekādes beigās. Kopumā ražas vākšanas sezona šķirnēm un hibrīdiem tika uzsākta netipiskos laika grafikos – apmēram divas nedēļas agrāk nekā ierasts. Hibrīdam raksturīgi, kā jau norādīts, lieli augļi ar nelielu ribojumu. Paraugiem, ik pa laikam tos analizējot, vērojamas vīšanas pazīmes un arī izteiktāki augļu svara zudumi pēc pieciem mēnešiem no ražas vākšanas brīža; pēc sešiem mēnešiem nozīmīgi samazinās augļu blīvums (cietība). Šķīstošās sausnes rādītāji augļos glabāšanas laikā svārstījās 13.0–15.4 Brix% robežās.

Hibrīda DI-3-90-45 raža 2024. g. tika vākta septembra I dekādes beigās. Atsevišķiem augļiem pēc apmēram trim mēnešiem glabātavā parādījās korķplankumainības pazīmes, norādot uz nepieciešamību pievērst uzmanību kalcija nodrošinājumam augļos. Izteiktāka augļu vīšana un svara zaudēšana šim hibrīdam bija apmēram pēc pieciem mēnešiem, pēc sešiem mēnešiem izteikti zaudējot arī augļu cietību. Šķīstošā sausna augļiem glabātavā, tos noturot divus mēnešus, svārstījās 13.0–15.0 Brix% robežās.

Hibrīda Nr. 28-97-4 raža iegūta septembra I dekādes beigās. Augļos šķīstošās sausnas rādītāji glabāšanas laikā svārstījās 11.8–12.7 Brix% robežās. Augļu cietība samazinājās pēc sešiem mēnešiem glabātavā.

Jaunās šķirnes ‘Felicita’ ražas vākšana tika veikta vēlākos termiņos (septembra pēdējās dekādes vidū), un straujāks augļu svara zudums bija pamanāms jau pēc četriem mēnešiem glabātavā, sekojoši arī nedaudz vēlāk samazinoties augļu blīvumam. Šķirnei raksturīgi salīdzinoši augsti sausnas rādītāji, glabāšanas laikā svārstoties 14.3–16.1 Brix% robežās.

Ražīgās šķirnes ‘Lora’ raža tika vākta septembra III dekādes vidus. Tās augļu izteiktāks svara zudums (vīstot zaudējot ūdeni) vērojams pēc pieciem mēnešiem glabātavā (februāra otra puse), augļu blīvums izteikti mazinājās pēc 170 dienām glabātavā. Šķīstošās sausnas daudzums augļos glabāšanas laikā svārstījās 11.7–12.3 Brix% robežās. Novērots, ka atsevišķiem augļiem pēc trim mēnešiem glabātavā (ap Ziemassvētkiem) parādījās korķplankumainības pazīmes. Februāra beigās (pēc pieciem mēnešiem) uz atsevišķiem augļiem konstatēti augļu puves bojājumi.

Par šī izmēģinājuma atsevišķiem rezultātiem ziņots zinātniski praktiskajā konferencē “Līdzsvarota lauksaimniecība 2025”, kā arī pirmajā Eiropas Dārzkopības kongresā, Bukarestē.

Šķirņu un hibrīdu tendences svara, šķīstošās sausnas un augļu cietības (blīvuma) izmaiņām 2024.g. vāktajai ražai izmēģinājumā uz potcelma B.396.