Tag: ogas

Jaukto stādījumu, kur vieni kultūraugi tiek audzēti pamīšus ar citiem, izmantošana pasaulē nav sveša un daļai augu tiek izmantota jau kopš seniem laikiem, taču ne lielos apjomos. Pēdējos gados, vairāk pievēršoties ilgtspējīgākai un videi draudzīgākai ražošanai, interese par tiem arvien pieaug. Visvairāk jauktos stādījumus izmanto graudaugu un kukurūzas audzēšanā, kur tos visbiežāk kombinē ar tauriņziežiem, bet maz līdz šim bijis pētījumu par jaukto stādījumu izmantošanas efektivitāti dārzkopībā. Rakstā neliels ieskats par rezultātiem jaukto stādījumu pētījumos zemenēm.

2023. gadā upeņu audzētājiem nācās saskarties ar daudzām problēmām, kas saistītas ar dabas apstākļiem: sausums, pavasara salnas, karstums vasaras sākumā un ilgstošs lietus rudenī. Tas viss atstājis būtisku ietekmi ne tikai uz 2023. gada ražu, bet arī ietekmēs augu attīstību un ražošanu nākamajā gadā. Piemēram, sausums ne tikai ietekmēja ogu lielumu un masu, bet arī zaru jauno pieaugumu attīstību, uz kuriem veidosies nākamā gada raža. Savukārt augstais nokrišņu daudzums rudenī var pasliktināt augu pārziemošanu vai pat izraisīt to bojāeju (izslīkšanu). Bieži vien problēmām, kas parādās gan kā augu bojājumi, gan ražas zudumi, cēloņi meklējami jau iepriekšējā gadā. Šogad daudzās saimniecībās lielu satraukumu radīja masveida dzinumu kalšana upeņu stādījumos pavasarī. Problēmu radīja jāņogulāju stiklspārņa (Synanthedon tipuliformis) savairošanās iepriekšējā gadā.

Ar reģistrētajiem ķīmiskajiem augu aizsardzī bas līdzekļiem nav iespējams efektīvi ierobežot jāņogulāju stiklspārni (Synanthedon tipuliformis). Tādēļ talkā nāk speciāli feromonu dispanseri šo kaitēkļu populācijas ierobežošanai – Isonet Z. To efektivitāte, pie pareizas lietošanas, pārsniedz 90%. Šīs metodes pamatā nav noķert kaitēkļus, pievilinot, kā to izmanto kaitēkļu monitoringā. Isonet Z feromoni piepilda kultūraugu gaisa telpu ar mātītēm raksturīgu feromonu augstā koncentrācijā, tā tēviņi nespēja atrast vairs reālas mātītes, pārošanās nenotiek un jauni kāpuri nevar rasties.

Ierasts, ka galvenos ražas zudumus rudens aveņu stādījumos parasti izraisa pelēkās puves (ierosinātājs Botytis cinerea) izplatība. Vēl joprojām mazāk pētīta ir aveņu rūsa (ierosinātājs Phragmidium rubi-idaei), tāpat maz zināms par tās ierobežošanas iespējām. Slimības ietekmē inficētās lapas sakalst un priekšlaicīgi nobirst, kā rezultātā augi var tikt novājināti un neuzkrāt nepieciešamās barības vielas. Pie augsta infekcijas izplatības līmeņa slimības pazīmes var būt arī uz ogām. VAAD materiālos norādīts, ka ražas zudumi no aveņu rūsas var sasniegt pat 30%.

Latvijā pēdējo gadu laikā krūmogulāju platības ir strauji paplašinājušās, pateicoties galvenokārt upeņu bioloģiskajiem stādījumiem. Turklāt liela nozīme ir arī tam, ka bioloģisko upeņu audzētāji ir izveidojuši kooperatīvu, kas ļoti palīdz upeņu produkcijas realizācijā un uzglabāšanā. Tas vēlreiz apliecina labas kooperācijas lomu nozares attīstībā.

Lai paātrinātu un efektivizētu aveņu un krūmcidoniju selekcijas procesu, augļu aprakstīšanai un ražas prognozēšanai Dārzkopības institūtā, sadarbībā ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu, tiek veikti pētījumi par mākslīgā intelekta metožu iesaisti. Rezultāti būs izmantojami arī praktiskajā augļkopībā.