Šā gada maijā piedalījos ISHS Eiropas Dārzkopības kongresa sekcijā, kas bija veltīta urbānajai dārzkopībai. Prezentēju izmēģinājumu rezultātus, kas iegūti LZP projekta “Agroekoloģisko apstākļu ietekme uz dārzeņu kvalitāti urbānajā dārzkopībā” ietvaros. Urbānā dārzkopība paliek arvien aktuālāks temats ne tikai Eiropā, bet pasaulē, jo pieaug cilvēku skaits, kas dzīvo pilsētās un piepilsētās. Turklāt patērētāji vēlas veselīgu, garšīgu un pieejamu pārtiku visa gada garumā. Šajā jomā referāti bija pārsvarā par salātu audzēšanu vertikālajā sistēmā (vertical farming), kur pētītas LED lampas, gaismas intensitāte, gaismas ilguma nodrošināšana, ūdens menedžments, hidroponika u.c. Ziņojumos tika izvērtēti arī dažādi citu augu audzēšanu ietekmējošie faktori. Liela daļa sekcijas darba tika veltīta pilsētu apzaļumošanai, diskutēts, kā padarīt pilsētu estētiski zaļāku. Sekcijas darbs iedalījās septiņās mutisko prezentāciju sesijās: pilsētas mājokļi un (ne) formālais ainavu dizains; ainava kā kultūras un sociāli ekonomiskā vērtība; sakņu zona, ūdens un barības vielas pilsētas dārzkopībā; vertikālā lauksaimniecība un ilgtspēja; vertikālā lauksaimniecība un apgaismojuma sistēmas; pilsētu noturība, tehnoloģijas un dizains; pilsētvide un pārtikas ražošana un divas stendu referātu sesijas: pilsētas ainava un ilgtspēja; vertikālā lauksaimniecība un pilsētas dārzkopība. Mums Dārzkopības institūtā šobrīd šajā jomā ir aktuālas divas tēmas: (1) augstās dobes/konteineri un jumtu dārzi, (2) mikrozaļumu audzēšana.

Interesants bija ziņojums par mikrozaļumu audzēšanu astronautu uztura papildināšanai, ar ideju, ka mikrozaļumi varētu kalpot kā profilaktisks līdzeklis pret oksidatīvo stresu, ko rada kosmosa apstākļi. Tādēļ ir svarīgi definēt specifisku audzēšanas apstākļu vadlīnijas augu moduļos bioreģeneratīvās dzīvības uzturēšanas sistēmās, kur nelielais apjoms un slēgtā vide var ietekmēt augu anatomiju, fizioloģiju un resursu izmantošanu, radot augu specifiskas reakcijas. Pētījumā izvērtēja, kā divi dažādi tvaika spiediena deficīta līmeņi un divi gaismas intensitātes līmeņi ietekmēja kāpostu un redīsu augšanu, morfoloģiski anatomiskos parametrus un uzturvērtību. Rezultāti apstiprināja mikrozaļumu audzēšanas iespējamību slēgtos audzēšanas moduļos kosmosa misijās, ja vides faktori tiek rūpīgi pielāgoti katras sugas prasībām, tādējādi optimizējot biomasas ražošanu un uzlabojot uzturvielu īpašības.

Kādā referātā pētnieki stāstīja par pētījumu, kurā tiešsaistes aptaujā tika apzināti 450 cilvēku, no kuriem 262 bija privātmāju dārznieki, lai noskaidrotu, kā viņi definē, kas ir ilgtspējīga dārzkopība? Visbiežākā atbilde, kas tika sniegta, bija, ka netiek izmantotas ķimikālijas/pesticīdi/indes, bieži tika sniegta atbilde, ka tāda ir pašu audzēta pārtika. Daudzas atbildes bija par to, ka tā ir organiski un videi draudzīgi audzēta pārtika. Domāju, ja arī mēs veidotu tādu aptauju, tad atbildes visticamāk būtu tieši tādas pašas.

Kādā Rumānijas zinātnieku pētījumā ar anketēšanas palīdzību tika apzinātas cilvēku domas par dekoratīvajiem sakņu dārziem pilsētas un piepilsētas vidē. Pētījuma mērķis bija apjaust domas par to estētiskumu un funkcionalitāti, sociālo un ekonomisko ietekmi, izglītojošo aspektu. Sievietes vairāk par priekšrocību uzskatīja to, ka dekoratīvie sakņu dārzi nodrošinās bioloģisko daudzveidību un estētiskumu, bet vīrieši vairāk uzsvēra praktiskos ieguvumus – pārtikas ražošanu. Arī šajā pētījumā atspoguļojās cilvēku vēlme, ka dārzeņi tiktu audzēti ar bioloģiskās saimniekošanas metodēm vai ievērojot permakultūras principus. Kādā ziņojumā tika sniegts arī plašs ieskats par virtuves dārzu vēsturi un to lomu mūsdienās: ir valstis, kur ļoti aktīvi darbojas skolu dārzi, ārstnieciskie dārzi, slimnīcu dārzi, šefpavāru dārzi. Domāju, ka šī ir joma, ko mums Latvijā būtu vēlams plašāk attīstīt.

Tehniskās tūres dienā apmeklējām ražotājus, kas audzē mikrozaļumus, t.sk. lielāko mikrozaļumu audzēšanas ražotni Dienvidaustrumeiropā – Ultragreens.

Šis ir pirmais mikrozaļumu ražotājs Rumānijā un šobrīd arī augstāk novērtētākais reģionā. Uzņēmumā audzē daudz dažādu sugu augus, kā arī pēta, kādas lampas ir piemērotākās. Pieredze rāda, ka vislabāk ir izmantot visa gaismas spektra lampas. Uzņēmums dibināts 2014. gadā un kopš tā laika nepārtraukti paplašinās. 2018. gada sākumā uzņēmums sāka izstrādāt iekštelpu vertikālās lauksaimniecības tehnoloģiju ar nosaukumu MicroSera. 2022. gadā Ultragreens izstrādāja jaunu iekštelpu vertikālās lauksaimniecības koncepciju, uzbūvējot GreenHub ražotni Ploješču pilsētā, kas ir lielākais MicroSera modelis – no 6.5 m² līdz 1250 m², pielāgojams un gatavs uzstādīšanai jebkurā pasaules vietā.

Šī ražotne var nodrošināt mikrozaļumu un lapu dārzeņu audzēšanu neatkarīgi no vietējiem klimatiskajiem apstākļiem. Pēc tam apmeklējām ražotni, ko Ultragreens plāno atklāt 2024. gadā, vienu no lielākajiem vertikālajiem Green Hub Eiropā, kas nodrošinātu pilnībā automatizētu ražošanas procesu.

Ražotne aptvers 6500 m², 12 ražošanas līmeņus ar 864 m² pamatplatību. Šī projekta inovācija ir pilnībā automatizētas dīgšanas un augšanas darbības, kuras pārvalda sarežģīta programmatūras sistēma, tāpēc tiek uzskatīts, ka kaitēkļu izraisītais piesārņošanas risks ir samazināts līdz gandrīz nullei, pateicoties dažādiem filtriem dīgšanas un augšanas telpās un rezultātā tiek iegūti pilnīgi tīra pārtika.