Pārlekt uz galveno saturu

Uzdot jautājumu


Jautājums Sakārtot dilstošā secībā Atbilde
Labdien! Interesē aprikožu audzēšanas tehnoloģijas Latvijā. Esmu redzējis citur, ka audzē stādot slīpi. Kā arī zem tuneļiem. Kā būtu izdevīgāk Latvijā to darīt? Aprikožu audzēšana Latvija nav ļoti plaši izplatīta, tāpēc ir grūti runāt par tehnoloģijām šeit. Domāju, ka lielākā problēma, kas Latvijā ir – tas ir potcelms – lai audzētu uz sēklaudžu potcelma – ir problemātiski ar augsnes izvēli un ziemcietību. Aprikožu sēklaudžiem nepieciešama akmeņaina, ļoti labu caurlaidību nodrošinoša augsne ar augstu pH – pat virs 7,5. Vēl sēklaudžiem bieži vien nepatīk mūsu ziemas – ja sniegs uzkrīt uz nepilnīgi sasalušas zemes (tas ir vērojams arī šoziem), saknes vai sakņu kakliņi var izsust. Tie dažādie potcelmi, ko lieto citās valstīs, ir ar zemu/ īsu ziemcietību. Ja kādā ziemā būs bargāks un ilgstošāks sals, tie nespēs sagaidīt pavasari. Latvijā diemžēl daudzas kokaudzētavas piedāvā stādus, kas potēti uz Kaukāza plūmes – tiem ir fizioloģiska nesaderība ar aprikozēm, ko no sākuma pamanīt nevar, bet augšanas laikā potējuma vietā veidojas nekrotiski audi, kas kādā brīdī atlūzt, vai nosalst. Mēs Dārzkopības institūtā par potcelmu lietojam Kaukāzu plūmi, jo tā ir visuniversālāk piemērojama mūsu augsnēm, bet uz šī potcelma potējam ziemcietīgas mājas plūmes (esam mēģinājuši dažādas – gan Latvijas Dzelteno Olplūmi, gan renklodes, gan ‘Minjonu’, gan ‘Perdrigonu’). Tas gan nozīmē, ka stāds jāaudzē vienu gadu ilgāk, un tas sadārdzina pašizmaksu! Pavasarī šajā mājas plūmes vainagā (apm.1,2m augstumā) potējam aprikozes. Tas nodrošina stabilu saaugumu, nedaudz samazina arī aprikožu augumu – tā ir liela problēma audzējot aprikozes dārzā, ka veido lielu augumu (īpaši, ja ir potētas uz Kaukāzu plūmes). Eiropas centrālajā daļā audzējot aprikozes, tās var stingrāk apgriez, neļaujot pārmērīgi augt. Latvijas apstākļos spēcīga griešana var traucēt koka ziemošanas iespējām. Lielais koka augums ir traucēklis aprikozes audzēt zem seguma, kaut gan tas būtu noderīgs, lai pasargātu agro ziedētāju! Man gan braukājot arī pa ārvalstīm nekur nav nācies redzēt aprikozes zem segumiem, jo viņiem salnu problēmas parasti nav tik bieži. Tur vairāk aprikožu stādījumus ir jāaizsargā no putnu bojājumiem un krusas, bet tad tīklu segumi ir atšķirīgi. Latvijā nav pieredzes aprikozes stādot slīpi. 2016. gadā Vācijā bijām netālu no Drēzdenes, kur bija jauns iestādīts stādījums, bet šo gadu laikā vairs nav izdevies tur būt. Šobrīd Dobelē, Dārzkopības institūtā esam 2023. gadā iestādījuši aprikozes ar balstu sistēmu un divasu vainagiem, bet kā mums izdosies tikt galā ar vainagiem un audzēšanu, to rādīs laiks. Un protams – visu izšķir laiks, jo pēdējo divu gadu ziemas aprikožu kokus ir spēcīgi pabojājis. Vēl jāsagaida, kā šī gada ziema beigsies, jo augsne nav sasalusi, bet gaisa temperatūra ir ilgstoši zema. Katrs gads mums dod kādu mācību! Vainagu kopšanas lielākās atšķirības no Eiropas vidusdaļas ir tās, ka tur galvenokārt vainagus veido ziemas periodā, lai samazinātu slimību izplatību. Mēs to nevaram atļauties. Bet mēs institūtā vainagus veidojam tikai saulainā un sausā laikā! Dr. agr., Ilze Grāvīte