Kauleņkoku lapbire mēdz bojāt lapas visiem Latvijā audzētajiem skābajiem ķiršiem un arī vairākām saldo ķiršu šķirnēm.

Kauleņkoku lapbires ierosinātāja sēne pārziemo nobirušajās lapās. Sporu izlidošana notiek pavasarī – tad, kad sāk plaukt jaunās lapiņas, parasti maija pirmajā pusē. Visvairāk sporas izlido, ja silts laiks (+16...+25 °C) iestājas pēc lietus. Ja gaisa temperatūra ir zemāka par 8 °C, sporu izlidošana notiek minimāli. Šīs pavasarī izlidojušās sporas (askusporas) vējš var izkliedēt lielos attālumos. Tās inficē ķiršu lapas, taču šis process ar neapbruņotu aci nav redzams.

Vasaras otrajā pusē (no jūnija beigām līdz pat augustam) kļūst redzami kauleņkoku lapbires bojājumi – pirmās vizuālās pazīmes ir apaļi, sīki, brūngani punktiņi lapas virspusē.

Slimībai attīstoties, punktiņi paplašinās, un lapas apakšpusē rodas sīki, gaišas krāsas valnīši. Šajā stadijā kauleņkoku lapbires izplatību veicina mitrums un vēsāks laiks – slimībai piemērotākā gaisa temperatūra ir +15...+20 °C, lietus, ilgi stāvoša rasa uz kokiem. Gaišajos valnīšos rodas jaunas sporas (konīdijsporas), kas īpaši izplatās mitrā laikā ar lietus pilieniem un vēju.

Bojātās lapas sāk dzeltēt vai brūnēt un pāragri nobirst. Ja šķirne ir stipri ieņēmīga pret lapbiri, un apstākļi labvēlīgi slimības attīstībai, tad bojājumi var rasties arī uz augļa kātiņa un aizkavēt vai pat apturēt augļa nogatavošanos.

Kauleņkoku lapbires izplatību stipri ietekmē laika apstākļi konkrētajā gadā, koka veselības stāvoklis kopumā un mikroklimats stādījumā:

1) Vainagu veidošana – koki ar izretinātiem un atjaunotiem vainagiem slimo daudz mazāk nekā neizretināti koki ar novecojušiem zariem.

2) Kauleņkoku lapbire nesāk izplatīties pirms lapu plaukšanas (jo tad tās sporām nebūtu, kur palikt).

3) Stādījumam “jāvēdinās” – lapbire straujāk izplatās pilnīgā aizvējā, kur ilgi nenožūst lapas.

4) Jāpatur prātā temperatūras un mitruma saistība ar slimības attīstību. Dažkārt sauss un karsts laiks jūlijā (virs +25 °C dienā) aptur slimību un lapas saglabājas veselas. Taču tikpat siltās augusta un septembra dienās slimība var turpināties, jo naktis ir garākas, vēsākas un mitrākas, nodrošinot labus apstākļus sporu dīgšanai un izplatībai.

5) Jāveicina nobirušo lapu kompostēšana vai aizvākšana no dārza.