Īsumā atgādināšu, ka pētījumā iesaistītas 10 dažāda lieluma dārzeņu audzēšanas saimniecības no dažādiem reģioniem. To vidū ir kā integrētie, tā bioloģiskie audzētāji. Pētījuma gaitā katrā saimniecībā no atsevišķiem dārzeņu laukiem (galviņkāposti, burkāni, sīpoli, bietes) trīs reizes sezonā tiek ņemti augsnes paraugi. To dara pirms kultūraugu sējas vai stādīšanas, vasaras vidū un vasaras beigās – rudenī ražas novākšanas laikā. Pavasara un rudens paraugiem tiek veikta pilna analīze (organiskās vielas saturs, pH, N, P₂O₅, K₂O, Mg, Ca, B, S-SO₄, Na, N-NH⁴+, N-NO^₃-), vasaras vidū tiek noteikts tikai slāpekļa saturs, pievēršot uzmanību tā formām – amonija (NH⁴+) un nitrāta (NO3-) saturam augsnē. Analizējot augu minerālo sastāvu, nosakam N, P, K, Ca, Mg, S un B atsevišķi produkcijas daļai un neproduktīvajai daļai, kas paliek uz lauka. Dažās saimniecībās noteiktiem laukiem tiek veikts piecu gadu monitorings, lai saprastu, kā mainās barības elementu saturs augos un kas to ietekmē.

Ņemot vērā visu šo analīžu datus un informāciju no saimniekiem par iegūtās ražas apjomu un lietotajiem mēslošanas līdzekļiem, esam rēķinājuši barības elementu izmantošanas efektivitāti.

Un te nu ir skaidrs – šobrīd dārzeņi tiek pārmēsloti. Jo īpaši zema ir fosfora mēslojuma izmantošanās efektivitāte visām analizētajām dārzeņu sugām – tā mainās atkarībā no saimniecībām un kultūrauga, bet svārstās vidēji no 3.6 līdz 7.5%! Atsevišķos gadījumos ir pat 0.5%. Ar kāliju ir nedaudz labāk – tā izmantošanās efektivitāte vidēji svārstās no 5% kāpostiem līdz 38% burkāniem. Savukārt slāpekļa izmantošanās efektivitāte ir visaugstākā – vidēji no 79 līdz 139%. Jūs vaicāsiet – kā var izmantoties vairāk, nekā ir pieejams? Ar slāpekli ir reizē sarežģīti un interesanti – tas ir ļoti bioloģiski aktīvs un kustīgs elements. Gan tā formas, gan pieejamais apjoms augsnē ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem. Galvenie ir organiskās vielas saturs augsnē, augsnes mikrobioloģiskā aktivitāte, mitrums un temperatūra. Veģetācijas periodā, mineralizējoties augu atliekām, augiem pieejamā slāpekļa daudzums var ļoti krasi svārstīties, un ne vienmēr tas analīžu paraugu ņemšanas dienā ir tāds, kā neilgi pirms vai pēc, atkarībā no augšminēto faktoru ietekmes. Ja vaicāsiet – ko var darīt lietas labad?

Šobrīd ļoti īsi par galvenajiem secinājumiem: pirmkārt, katra saimniecība ir īpaša gan augšņu, gan mikroklimata, gan pielietoto tehnoloģiju, gan saimniekošanas filozofijas ziņā. Līdz ar to atšķirības starp saimniecībām ir neizbēgamas. Tomēr – augsnes mitrums ir tas, kas izšķiroši nosaka barības elementu izmantošanās efektivitāti – ja augsne ir sausa, tad augi nevar uzņemt barības vielas, kas ir izšķīdušā veidā augsnes ūdens daļā. Līdz ar to – noteikti ieteiktu domāt par laistīšanas sistēmu ierīkošanu. Tas palīdzētu arī ilgstoša sausuma periodos – īpaši pavasarī, kad tas ir svarīgi arī sēklu dīgšanai.

Pareiza augu seka un zaļmēslojumu/starpkultūru audzēšana. Katra augu suga ar saviem sakņu izdalījumiem šķīdina tai nepieciešamos barības elementus augsnē. Līdz ar to – jo daudzveidīgākus augus audzēsim, jo bagātīgāka būs mūsu augsne. Te nemaz nerunāju par fitopatoloģisko drošību! Tādu pašu ietekmi uz augsni atstāj zaļmēslojumu audzēšana. Par konkrētu zaļmēslojumu var padomāt atkarībā no savām iespējām un vēlmēm, bet vismaz starpkultūrā uz ziemu iesēt rudzus ar ziemas vīķiem jau nu gan var katrs (izņemot pēc ļoti vēlu novāktiem dārzeņiem tas būtu grūti). Ja teiksiet, ka pēc tam rudzi paliek kā sārņaugs, tad nepiekritīšu. Mēs savos izmēģinājumos rudzus sējam un lieliski tiekam ar tiem galā.

Attēlā var redzēt 2x diskotu un nokultivētu lauku pirms Lieldienām, kurā visu ziemu auga rudzi (vīķu sēšanai bija par vēlu). Turklāt zaļmēslojuma augi (īpaši augi, kas tiek mērķtiecīgi audzēti ar lielu biomasu) augsnē ienes organisko masu, kas ļoti veicina mikroorganismu vairošanos un līdz ar to visas tālāk izrietošās sekas – augsnes auglību un buferspēju ieskaitot (par to šoreiz ne – tā ir atsevišķa tēma).

Ar konkrētiem risinājumiem un priekšlikumiem nāksim klajā vēlu rudenī, kad būsim apkopojuši arī šī gada rezultātus ar samazināta mēslojuma lietojumu dažās saimniecībās un izanalizējuši četru gadu laikā iegūtos datus.