Fitosanitārie pasākumi. Ja rudenī nav paspēts savākt visus krūmos palikušos puvušos augļus (mūmijas) un uz apdobēm nobirušās lapas, kas ir infekcijas avoti, tad tas darāms, cik ātri vien iespējams, jo tie ir infekcijas avoti. Lapas sausā laikā viegli aizpū šamas, izmantojot visparastākos lapu pūtējus. Ja apdobēs ir agrotekstila segums un uz tā jau izveidojies apaugums no iepriekšējos gados neaizvāktām lapām un zāles paliekām, tas jā mēģina notīrīt, jo ar katru gadu tas paplašinā sies un pamazām segums zaudēs savu jēgu.

Krūmu veidošana. To vislabāk darīt, kad tie jau sākuši plaukt, jo tad vislabāk redzēt nokaltušos zarus un droši var turpināt vēl ziedēšanas laikā. Galvenie principi:
• Slimo, bojāto, nokaltušo zaru izgriešana;
• Kailo zaru izgriešana – ilgstoši krūmus neveidojot, rodas t.s. “liekēži” – kaili zari, uz kuriem pumpuri redzami tikai zaru galotnēs. Tie sabiezina krūmu, noēno, noņem barības vielas, traucējot attīstīties ziedpumpuriem un līdz ar to ražai;
• Sīko, vāji attīstīto zaru izgriešana – jāatstāj spēcīgi, pēc iespējas jaunāki (div- un trīsgadīgi) zari;
• To zaru, kas ieaug rindstarpā un traucēs pļaušanu, īsināšana līdz pumpuram, kas vērsts uz augšu.
• Ja krūmi “ielaisti”, sen neveidoti, to var darīt pakāpeniski – izņemt zarus, kas traucē kopšanai, atstājot daļu vecos, lai būtu raža, izretinot, lai izgaismotu krūmu un būtu vieta jauniem dzinumiem. Nākamajā gadā varēs izņemt pārējos vecos, jo jaunie dzinumi jau sāks ražot.

Izgrieztos slimību bojātos dzinumus no lauka aizvāc un sadedzina. Smalkākos zarus bez slimību pazīmēm var atstāt un, pļaujot rindstarpas zālāju, sasmalcināt.

Kad krūmi sasniedz 10 un vairāk gadu vecumu un, jo īpaši, ja tie nav regulāri veidoti, var tos pakāpeniski (pa atsevišķām rindām) atjaunot, pilnībā nogriežot līdz augsnes virskārtai (tāpat var darīt arī mazdārziņos, kur dažkārt krūmiem jau daudzdesmit gadu…). Tie ātri un ļoti labi atjaunojas, tikai nākamajā pavasarī jāparetina līdz 8–10 spēcīgākajiem dzinumiem, lai neveidojas pārāk sabiezināts krūms.

Ja apdobe nosegta ar agrotekstilu – griezuma vietas pagarināšana (ja nepieciešams). Ja stādot veidots neliels griezums, ko iesakām, lai samazinātu vietu, kur “izlīst” nezālēm, tad pēc 3–4 gadiem, kad krūmi sakuplojuši, griezums uz sāniem jāpagarina. To vislabāk darīt ar žiletnazīti. Tas jādara, lai jaunie dzinumi, kas veidojas, neaugtu zem agrotekstila, jo tur tie bez gaismas ražu, protams, nedos, bet spēku krūmam noņems.

Pretsalnu aizsardzība (ja nepieciešams) pirms ziedēšanas vai tās laikā. Pēdējos gados arvien biežāk ziedus vai augļaizmetņus bojā zemās temperatūras vai to krasas svārstības. Sekas tam ir ne tikai zemāka raža, bet arī brūns “kažociņš” uz augļiem — rūsinājums, kas atgādina ābolu kraupi, bet tā nav slimība, bet sekas krasām temperatūras svārstībām pavasarī. Iepriekšējos divos gados būtiskus šāda veida bojājumus izdevās novērst, jo pirms salnām miglojām ar Lalstim Osmo (agrāk sauca Greenstim), kas uzlabo augu šūnu izturību stresa apstākļos. Tas jālieto vismaz 24 stundas pirms prognozētajām salnām. Pēc smidzinājuma veikšanas iedarbība ilgst līdz pat trīs nedēļām.

Deva — 2–4 kg/ha, 250 L/ha ūdens, minimālā koncentrācija — 6 g/L, nepārsniegt 15 g/L. Lai uzlabotu efektivitāti, ieteicama saistviela Bona Gold. Vairāk info: https://agrimatco.lv/produkti/augu-aizsardziba/piemajas-darzam/1/15758/lalstim-osmo-60g.

Ja iepriekšējā gadā novērota ievērojama sēņu slimību izplatība uz lapām (dažādas plankumainības vasaras periodā) un augļiem (puves), tad jādomā arī par augu aizsardzību. Augu aizsardzības līdzekļi pret slimībām gan krūmcidonijām nav oficiāli reģistrēti, bet var izlīdzēties ar VaraVin, kas ir varu saturošs lapu mēslojums. To vēlams dot lapu plaukšanas fāzē līdz ziedēšanai. Var noderēt arī sēru saturoši mēslojumi, piemēram, Omex KingFol S, Tivo S (tas pats augu apstrādes laiks).

Ja iepriekšējā gadā novērots, ka augi jūtas slikti un ilgāku laiku nav veiktas augsnes analīzes, varbūt ir vērts to izdarīt. Vēlams noteikt augsnes reakciju (skābumu) — pHKCl, organiskās vielas daudzumu, augiem izmantojamo fosforu, kāliju, kalciju un magniju. Jāatceras, ka krūmcidonijas mīl vāji skābas augsnes (ideāli pH 5.5–6.3), neder sārmainas augsnes (pH virs 7) ar lielu karbonātu saturu (parādīsies hloroze — lapas kļūs bāli dzeltenas). Ja tā ir, var mēģināt iestrādāt skābas kūdras devas (ja apdobēs nav seguma) vai smidzināt ar helātiem. Atkarībā no rezultātiem izvēlas mēslojumu. Jāatceras — slāpekļa mēslojumu dod ne vēlāk kā līdz Jāņiem!!!

Lai labs ražas gads!!!!