2025. gada sezonā Valsts pētījumu programmas GreenAgroRes ietvaros veikta upeņu stādījumu apsekošana 5 saimniecībās dažādos Latvijas reģionos, tai skaitā 2 bioloģiskajās un 3 integrētajās saimniecībās, ar mērķi novērtēt stādījumu veselīgumu, izplatītākās slimības, kaitēkļu bojājumus un izmantotās augu aizsardzības metodes to ierobežošanai, kā arī audzēšanas vietas vides apstākļus.

Augu veselības vērtējums veikts arī Dārzkopības institūta Pūres pētījumu centra kolekcijā. Stādījumos no slimībām visizplatītākās bija lapu plankumainības, citu slimību būtiski bojājumi netika novēroti. Kaitēkļu bojājumi kopumā bija maz. Dažās saimniecībās novērota dzinumu iekalšana.

Visizplatītākās slimības - lapu plankumainības Lapu plankumainības bija visizplatītākās slimības visu apsekoto saimniecību upeņu stādījumos. Upenēm sastopamas divu veidu lapu plankumainības: ogulāju lapu iedegas jeb antraknoze (ierosina Pseudopeziza ribis sin. Drepanopeziza ribis) un ogulāju sīkplankumainība jeb septorioze (ierosina Mycosphaerella ribis).

Ja bojājumi nelieli, tad upeņu augšana un ražība netiek būtiski ietekmēta, un par to nav jāuztraucas, taču spēcīgas infekcijas gadījumā, lapas var ātri nobirt, veidoties vājš pieaugums, dzinumiem samazināties ziemcietība un līdz pat 50% samazināties augu ražība nākamajā gadā. Slimību izplatību veicina silts un mitrs laiks, kā arī sabiezināti stādījumi. Plankumainību ierosinātāji - sēnes pārziemo augu atliekās, un primārā infekcija notiek pavasarī, kad pakāpeniski izplatās askusporas. Sekundārā infekcija notiek ar konīdijām mitros un siltos apstākļos. Šogad slapjais laiks pavasarī un vasaras sākumā daudzviet ierobežoja tehnikas nokļūšanu uz lauka, tāpēc nebija iespējams stādījumus nosmidzināt, kas veicināja slimību izplatību. Kā novērots vienā no saimniecībām, lapu plankumainību izplatību nebija ierobežojusi arī pirms pāris gadiem veiktā visu krūmu nopļaušana līdz augsnes virsmai, ataugušie dzinumi tāpat slimoja. 2025. gada apsekojuma laikā jūlijā-augustā novērojām, ka 76-100% no lapām bija ar infekcijas pazīmēm, jo nebija veikti atbilstoši augu aizsardzības pasākumi. Tikai vienā no apsekotajām saimniecībām, kur smidzinājumi tika veikti 3 reizes sezonā, inficēto lapu daudzums nepārsniedza 5%. Šī bija integrētās audzēšanas saimniecībā Jelgavas novadā, kur aprīļa pirmajā pusē nosmidzināts ar vara preparātu Champion 50 WG (nu jau vairs nav lietošanai atļauto AAL sarakstā), jūnija sākumā ar – Topas 100 EC (reģistrēts pret rūsām un miltrasu) un jūnija beigās – ar VitiSan (reģistrēts pret pelēko puvi un miltrasu). Pārējās saimniecībās, kur augu aizsardzības pasākumi nebija veikti vai veikti daļēji, visām šķirnēm lielākā daļa lapu bija inficētas, bet atšķīrās attīstības pakāpe, tas ir, cik liela lapu virsma bija ar slimības pazīmēm. No saimniecībās audzētajām šķirnēm zemākā attīstības pakāpe bija šķirnēm ‘Ben Connan’, Gofert’ un ‘Tisel’. Dārzkopības institūta Pūres pētījumu centra kolekcijā vismazāk bojājumu bija šķirnēm ‘Karina’, ‘Elmar’, ‘Čerešņeva’, ‘Tisel’ un ‘Detskoseļskaja’.

Kā svarīgs profilaktiskais pasākums šo slimību ierobežošanā ir nobirušo lapu savākšana vai to sadalīšanās veicināšana, ko reti kurš pielieto, taču tam ir būtiska nozīme lapu slimību ierobežošanā. Ja nav iespējams savākt, nobirušās lapas var iestrādāt augsnē vai arī nomulčēt, lai sporām nebūtu iespējas izlidot. Lai veicinātu veco lapu sadalīšanos, vēlu rudenī vai pavasarī, pirms pumpuru plaukšanas, tās var nosmidzināt ar 5-7% karbamīda (urīnvielas) šķīdumu, šo paņēmienu atļauts izmantot tikai integrētajos stādījumos.

Efektīvi lapu plankumainību ierobežošanai ir vara preparāti. Diemžēl uz doto momentu neviens varu saturošs augu aizsardzības līdzeklis upenēm Latvijā nav reģistrēts, taču smidzinājumam var izmantot kādu vara saturošu mēslojumu. Bioloģiskajām saimniecībām gan būtu jāpārliecinās, vai preparāts ir atļauts lietot bioloģiskajā audzēšanā. Lietainos laika apstākļos nepietiek ar vienu vara preparāta smidzinājumu pavasarī, ir jāņem vērā, ka sporas nogatavojas un izplatās pakāpeniski, tādēļ apstrādes būtu jāatkārto, ņemot vērā lietus periodus. Vara preparāti jālieto profilaktiski pirms sporu izplatības, kas notiek lietus laikā. Norvēģu pētnieki ir pierādījuši, ka var ievērojami samazināt vara devas un labāk veikt vairākas regulāras apstrādes, nekā vienu ar lielāku devu. Nav ieteicams smidzināt ogu nogatavošanās laikā, jo jāņem vērā, ka varš var uzkrāties ogās. Praksē ieteicams smidzinājumu veikt arī uzreiz pēc ražas novākšanas, lai ierobežotu gan lapu plankumainības, gan profilaktiski pret patogēniem, kas varētu inficēt dzinumus, jo vācot ar kombainu veidojas mehāniskie bojājumi.

Latvijā šobrīd lapu plankumainību ierobežošanai reģistrēti divi darbīgo vielu ditianonu saturoši fungicīdi – Effector un Dynamo. Pasaulē tiek meklēti risinājumi lapu plankumainību ierobežošanai ar dažādiem bioloģiskiem līdzekļiem, piemēram, ir konstatēts, ka Bacillus subtilis un citi antagoniski mikroorganismi spēj nomākt patogēnu sporu dīgšanu un kolonizāciju uz lapas virsmas, Trichoderma spp. konkurē ar patogēniem un izdala enzīmus, kas noārda to hifas, kā arī augu ekstrakti un ēteriskās eļļas (piemēram, tējas koka, timiāna eļļa) uzrādījušas lapu patogēnus nomācošu iedarbību, taču to efektivitāte lauka apstākļos upeņu stādījumos vēl jāpārbauda.

Kaitēkļu bojājumi

Kaitēkļu bojājumi visās saimniecībās bija salīdzinoši maz, un tie neradīja būtiskus zaudējumus. Gandrīz visās saimniecībās bija nelieli laputu (Aphis spp.) bojājumi, kā arī lapu pangodiņu (Perrisia tetensi sin. Dasineura tetensi) bojājumi, kuri bija bojājuši dzinumu galotnes.

Nedaudz bija vērojami arī jāņogu stiklspārņa (Synanthedon tipuliformis) bojājumi, kas izpaužas kā zaru iekalšana, jo stiklspārņu kāpurs izēd dzinumu serdi. Īpaši lielus jāņogu stiklspārņa bojājumus Latvijā varēja novērot pirms pāris gadiem, bet tagad, pēc vairāku saimnieku teiktā, tie samazinājušies. Iespējams tāpēc, ka daudzās saimniecībās izmanto feromonu augu aizsardzības līdzekli Isonet Z, kas traucē stiklspārņu pārošanos. Ar insekticīdu smidzinājumiem šo kaitēkli nav iespējams efektīvi ierobežot. Stiklspārņa bojājumi vairāk novērojami saimniecībās, kur ražu vāc ar kombainiem, jo kombainu radītās zaru brūces ir laba vieta, kur stiklspārnim iedēt savas oliņas, lai vēlāk kāpurs iekļūtu zaru serdē. Labs kaitēkļa ierobežošanas profilaktiskais pasākums ir regulāra bojāto zaru izgriešana un sadedzināšana, taču to dara nelabprāt, jo, ja audzē lielās platībās, tas prasa lielu darbaspēka patēriņu. Vienā no saimniecībām novēroti arī nelieli lapu ērču (Acari: Prostigmata) bojājumi. Šīs ērces un to postīgums Latvijā vēl ir maz pētīti, jo konstatētas salīdzinoši nesen. Pumpurērču (Cecidophyopsis spp.) bojāti pumpuri nevienā no vērtētajām saimniecībām netika atrasti.

Salnu bojājumi un ražība

Upeņu raža šogad visās saimniecībās bija zema, un galvenais iemesls tam bija pavasara salnu bojājumi. Atkarībā no saimniecības un šķirnes, salnās bija bojāti 30-100% ziedu. Vairumā saimniecību vairāk cietušas bija agrīnās un vidēji agrās šķirnes, bet, piemēram, saimniecībā Ogres novadā vairāk cieta vidēji vēlu ziedošās šķirnes, jo agro salnu brīdī bija tās jau noziedējušas. Salnas, kad vairākas naktis pēc kārtas temperatūra bija zem 0 °C šogad bija vērojamas aprīļa 3. dekādē un maija 1. dekādes beigās – 2. dekādes sākumā, vietām temperatūrai pazeminoties pat līdz -5 °C. Lai gan daudzās saimniecībās tika lietoti pārdošanā pieejamie pretsalnu līdzekļi, tomēr pret tik ilgstošām un lielām salnām, tie nepalīdzēja. Upeņu kolekcijas stādījumā Pūres pētījumu centrā daļai kolekcijas (stādīta 2021. gadā) pēc salnām veicām aizmetušos ogu uzskaiti. Vismazākie salnu bojājumi bija poļu šķirnei ‘Polar’, kurai arī ievākta visaugstākā raža. Vislielākie bojājumi bija agri ziedošajai šķirnei ‘Detskoseļskaja’, kurai visi ziedi nosala un ogu šogad nebija vispār.