Latviešu
English
Pусский
Polski
Lietuviškai
Pēc satraukumiem pilna, auksta un gara pavasara esam aizvadījuši vasaru, rudens raža jau novākta, tikai aktuāls jautājums, vai pie esošajām izmaksām to spēsim uzglabāt… Pēc darba cimdi novilkti un rudenīgās krāsās ietērptās lapas sāk pārklāt vēl zaļojošo zāli. Mūs aizvien vēl spēcīgi ietekmē notikumi Ukrainā, lai gan cerējām, ka tas viss beigsies ātrāk!
Ņemot vērā vēlo ražas sezonu, šajā izdevumā vēl nevaram apkopot datus par ābolu un bumbieru šīgada ražu, bet esam raduši iespēju ieskatīties precīzā un mūsdienīgā augļkopībā. Tie ir pētījumi par saldo ķiršu genotipu izvēli, lai iegūtu koksni, dronu izmantošanu; lai agrīni noteiktu kraupja esamību dārzā; lai mākslīgais intelekts nāktu palīgā sekmīgākai selekcijai!
Pieaugot augļaugu stādījumu platībām, pieaug nepieciešamība pēc padziļinātām zināšanām par audzēšanas tehnoloģijām, ražas novākšanu, mehanizācijas iespējām un šķirņu piemērotību tām, kā arī mūžīgi aktuālais jautājum par kaitīgo organismu un nezāļu ierobežošanas iespējām. Šoreiz ir ieskats krūmcidoniju, smiltsērkšķu un aveņu audzēšanā.
Gandrīz katrā dārzā tiek audzēti tomāti un bieži vien pastāv jautājums, kā tos veidot – cik lapas, cik galotnes atstāt? Arī uz šo jautājumu esam centušies sniegt atbildes žurnālā. Audzējot dārzeņus, svarīgi ir ievērot precīzu mēslošanu – iedot pietiekami, bet nepārmēslot! Sabalansēt mēslošanu ir īpaši svarīgi bioloģiskajā lauksaimniecībā, kur izmantojamie mēslošanas līdzekļi ir ļoti ierobežotā klāstā, un to iestrādes laiks ir specifisks. Šobrīd, esot ceļā uz Zaļo kursu, aktuāli ir domāt par vidi saudzējošu materiālu izmantošanu gan komercaudzēšanā, gan piemājas saimniecībās. Laba alternatīva tam varētu būt videi draudzīgas plēves izmantošana augsnes segšanai, kā arī saudzīgu augu aizsardzības metožu izmantošana.
No sirds novēlu visiem dārzkopjiem un kolēģiem spēku un izturību pārlaist šo nopietnus izaicinājumus sološo ziemu, nezaudējot vēlmi darboties. Jo pēc ziemas vienmēr nāk pavasaris!
Ilze Grāvīte
Ziņas no Latvijas Augļkopju asociācijas
- Māra Rudzāte Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja
Rudens ir klāt, raža ir novākta, un vienīgi vēl stādījumi jāsakopj, lai nākamajā sezonā būtu prieks gaidīt pavasari. Politiskie notikumi, karš Ukrainā, ir radījuši krīzes situācijas visās jomās, cenas ir cēlušās elektroenerģijai, minerālmēsliem, augu aizsardzības līdzekļiem un arī visām pārējām precēm.
Ābolu svētkos pasniegts 11. Ābolu ordenis!
- Dalija Segliņa Dārzkopības institūts
Kopš 2012. gada Dārzkopības institūts kā vadošā zinātniskā institūcija dārzkopības zinātnē Baltijā, sadarbībā ar Dobeles novada pašvaldību, pasniedz augstāko apbalvojumu augļkopībā – Ābolu ordeni. Šogad tas tika pasniegs jau 11. reizi. Par nesavtīgu ieguldījumu Latvijas augļu, ogu un dārzeņu pārstrādes nozares attīstībā, radot inovatīvus produktus ar augstu bioloģiski aktīvo vielu saturu, 2022. gada Ābolu ordenis piešķirts Dārzkopības institūta Pārstrādes un bioķīmijas nodaļas vadītājai, vadošajai pētniecei, Dr.sc.ing. Dalijai Segliņai.
Konkursa “Sējējs” galvenā balva zinātnē jau trešo gadu pēc kārtas augļkopībā!
- Ilze Grāvīte Dārzkopības institūts
Šī gada 16. septembrī tika godināti Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs 2022” laureāti astoņās konkursa nominācijās. Nominācijā “Zinātne praksē un inovācijas” laureāta Gada balva “Sējējs” (bronzas statuju) un diploms jau trešo gadu nonāca pie Dārzkopības institūta zinātniekiem, ar ko varam pamatoti lepoties. Konkursa “Sējējs” apbalvojumu pasniegšana kļuvusi par Latvijas labāko lauksaimnieku nozīmīgāko godināšanas pasākumu, bet laureāta nosaukums “Sējējs” – par priekšzīmīga darba apliecinājuma zīmi. Šogad to saņēma institūta vadošā pētniece Dr.agr. Ilze Grāvīte par zinātnisko darbu kopu “Jaunu plūmju šķirņu un inovatīvu audzēšanas tehnoloģiju izstrāde un ieviešana ražošanā”.
Ziemas sīpoli – trīs gadu pieredze Bulduru laukos
- Jūlija Vilcāne, Laima Lūse, Gita Riekstiņa, Līva Purmale Bulduru Dārzkopības vidusskola
Pētījumā novērtēta mikrobioloģiskās kodnes ‘Mycostop’ ietekme uz divu ziemas sīpolu šķirņu ražas rādītājiem. Sīpolu stādāmais materiāls apstrādāts pirms stādīšanas rudenī, mērcējot, un iestādīts oktobrī. Papildus novērtēta arī ziemas sīpolu spēja pārziemot Latvijas apstākļos, un ražība, kas maz pētīta Latvijā. Vidēji apstrāde ar mikrobioloģisko kodni palielināja kopražu, un vidējo sīpolu svaru par 10-11%, apstākļos, kad nav būtiski izplatīta sīpolu pamatnes puve, ko citādi ir sarežģīti ierobežot sīpolu audzēšanas procesā, ķīmisko kodņu trūkuma dēļ.