Zemenes ir piemērotas jaukto stādījumu veidošanai, jo tām parasti tiek lietoti salīdzinoši lieli rindstarpu attālumi, līdz ar to diezgan liela platība paliek neizmantota. Lai zemenes varētu apkopt un vākt ražu, blakusaugus var audzēt katrā otrajā rindstarpā, taču problemātiski ir šādos stādījumos nodrošināt mehanizāciju, tāpēc pagaidām šādi stādījumi varētu būt vairāk interesanti mazajām, uz videi draudzīgu audzēšanu orientētām, saimniecībām, kurām svarīgi ir izmantot zemes platību maksimāli lietderīgi. Dažādu valstu pētījumos pierādījies, ka, sekmīgi izmantojot jauktos stādījumus, var arī būtiski ierobežot nezāļu augšanu, slimību un kaitēkļu izplatību, uzlabot augsnes auglību un samazināt minerālmēslu izmantošanu, palielināt stādījumu ražību u.c., taču tam nepieciešama rūpīga saderīgu blakusaugu atlase, jo tiem var būt arī negatīva ietekme.

Tauriņzieži kā slāpekļa piesaistītāji un zemes ielabotāji, dažādi aromātaugi kā kaitēkļu dezorientētāji un atbaidītāji, vai arī appu - teksnētāju piesaistītāji ir visbiežāk izmantotie blakusaugi jauktajos stādījumos.

Pirmie pētījumi par jauktajiem stādījumiem zemenēm pie mums tika veikti 2014. - 2016. gadā Pūres Dārzkopības pētījumu centrā starptautiska ES projekta EUROLEGU - ME ietvaros, kurā kā blakusaugi tika vērtēti dažādi tauriņzieži. Par šī projekta galvenajiem rezultātiem varat izlasīt žurnāla “Profesionālā Dārzkopība” 4. numurā.

No 2021. gada pētījumi tiek turpināti Dārzkopības institūtā cita projekta – ERAF GREENHORT (Nr.1.1.1.1/20/A/169) – ietvaros, kurš tuvojas noslēgumam. Šajā projektā zemenēm tiek vērtēti dažādi blakusaugi, veidojot augmaiņas sistēmu, lai uzturētu augsnes auglību un izvērtētu pēc iespējas dažādu blakusaugu ietekmi uz zemenēm, kas varētu ietekmēt gan zemeņu veselīgumu, gan dot papildus ienākumus. Šie izmēģinājumi ierīkoti trīs dažādās vietās: Dārzkopības institūta Pūres pētījumu centrā un divās bioloģiskajās saimniecībās - “Atvases” Ķekavas novadā un “LM Product” Ogres novadā. Katra no izmēģi - nājuma vietām atšķiras gan pēc augsnes, gan klimatiskajiem apstākļiem, kas ļauj izvērtēt blakusaugu ietekmi uz zemenēm dažādos audzēšanas apstākļos. Pūrē pētījuma vietā ir viegla mālsmilts augsne ar salīdzinoši zemu organisko vielu saturu (2.5% pirms stādījuma ierīkošanas), “Atvases” – mālsmilts augsne, kas ļoti bagāta ar organiskām vielām (11.7%) un raksturojas ar paaugstinātu mitrumu, bet “LM Product” – smaga smilšmāla augsne ar organisko vielu saturu 3.4%. Visās izmēģinā - jumu vietās stādījumi uzturēti pēc bioloģiskās saimniekošanas principiem. Zemenes tika iestā - dītas 2021. gada maijā un stādīšanai izmantoti šķirnes ‘Malwina’ “frigo” A kategorijas stādi. Zemenes stādītas rindās 0.4 x 1.2 m attālumos. Blakusaugi tika audzēti katrā otrajā rindstarpā 60 cm platumā, katru gadu blakusaugus mai - not. Kopā izmantoti trīs dažādi blakusaugu augmaiņas varianti:

1. variants - pirmajā gadā iesēts inkarnāta jeb viengadīgais āboliņš, kurš iestrādāts nākamā gada pavasarī, pēc tam audzētas kliņģerītes un rudenī iesēts rudzu – vīķu maisījums, kurš iestrādāts nākamā gada pavasarī un pēc tam iesētas samtenes;

2. variants - pirmajā gadā iesēts inkarnāta jeb viengadīgais āboliņš, kurš iestrādāts nākamā gada pavasarī, pēc tam audzēti zirņi un rudenī iesēts rudzu – vīķu maisījums, kurš iestrādāts nākamā gada pavasarī, pēc tam iesēts koriandrs;

3. variants - pirmajā gadā iesēts inkarnāta jeb viengadīgais āboliņš, kurš iestrādāts rudenī, pēc tam iestādīti ziemas ķiploki, nākamajā gadā pēc ķiploku novākšanas rudenī iesēts rudzu – vīķu maisījums, kurš nākamā gada pavasarī iestrādāts un pēc tam iestādīti kāposti;

4. salīdzināšanai tradicionālā audzēšanas tehnoloģija izmantota kā 4. variants, kur visas rindstarpas un ap augiem mulčēts ar salmiem. Arī jaukto stādījumu variantos brīvajās rindstarpās un ap zemenēm izmantota salmu mulča.

Pirmajā zemeņu audzēšanas gadā (2021. g.) sezonas beigās visās saimniecībās vērtējām zemeņu veģetatīvo attīstību un veselīgumu, bet zemeņu ražība tika vērtēta tikai Pūrē. Inkarnāta āboliņa audzēšana zemeņu rindstarpās abās bioloģiskajās saimniecībās nebija būtiski ietekmējusi zemeņu veģetatīvo attīstību un augu veselīgumu, taču stādījumā Pūrē variantos, kur bija rindstarpās audzēts inkarnāta āboliņš, zemenes bija sliktāk augušas un vairāk slimoja ar lapu brūnplankumainību nekā tradicionālajā audzēšanas tehnoloģijā. Arī zemeņu ražība un ogu lielums bija nedaudz labāki tradicionālajā audzēšanas tehnoloģijā, un tajā ievākts procentuāli mazāk nestandarta ogu. Kā izskaidrojums tam varētu būt tas, ka sezona bija samērā sausa, un vieglajā smilts augsnē salmu mulča, iespējams, labāk spēja noturēt zemenēm mitrumu, bet āboliņš to savukārt zemenēm atņēma. Jāatzīmē arī, ka inkarnāta āboliņš lēni sadīga un slikti nomāca nezāļu augšanu.

Otrajā zemeņu audzēšanas gadā (2022. g.) rezultāti atšķīrās pa saimniecībām. Salīdzinot audzēšanas vietas, labāka zemeņu augšana, ziedēšanas intensitāte un ražība kopumā bija Pūrē, bet abās saimniecībās tā bija vājāka. Saimniecībā “Atvases” diemžēl daļu zemeņu ražas un augu virszemes daļu nopostīja meža dzīvnieki, kas ietekmēja rezultātus. Pūrē vislabāk zemenes bija augušas un visintensīvāk ziedēja tradicionālajā audzēšanas tehnoloģijā, taču zemeņu ražība, ogu lielums un lapojuma veselīgums visos vērtētajos audzēšanas variantos bija samērā līdzīgs. Visaugstākā labo, tirgojamo ogu raža, procentuāli vismazāk nestandarta ogu un lielākā ogu vidējā masa bija variantā, kur rindstarpās bija audzētas kliņģerītes (1. variants), bet visaugstākā kopraža bija 3. variantā, kur rindstarpās audzēti ķiploki. Arī saimniecībā “Atvases” visaugstākā labo ogu raža, un procentuāli vismazāk nestandarta ogu bija audzēšanas variantā, kur rindstarpās audzētas kliņģerītes, tomēr šeit, kā jau iepriekš minēts, visu ražu nebija iespējams ievākt, jo liela daļa ražas tika nopostīta. Saimniecībā “LM Product” visaugstākā zemeņu raža un lielākā ogu vidējā masa bija variantā, kur rindstarpās tika audzēti zirņi, bet arī variantā ar kliņģerīšu audzēšanu ievāktās ražas apjoms bija samērā līdzīgs, tikai nedaudz zemāks.

Ziedēšanas laikā visās trīs izmēģinājumu vietās uzskaitījām aveņu ziedu smecernieka bojātos ziedpumpurus. Neviens no vērtētajiem blakusaugiem ziedu smecernieka bojājumus zemenēm nebija būtiski samazinājis, bet abās bioloģiskajās saimniecībās pat bija vērojams, ka visos variantos ar blakusaugu izmantošanu smecernieka bojājumi bija lielāki nekā tradicionālajā audzēšanas tehnoloģijā. Neapstiprinājās arī tautā valdošais uzskats, ka ķiploku audzēšana starp zemenēm var samazināt smecernieka bojājumus!

Liela problēma zemeņu šķirnes ‘Malwina’, kas ir ar ļoti vēlu ogu ienākšanās laiku, audzēšanā parasti ir ļoti lielais nestandarta ogu daudzums, kas pārsvarā ir tā saucamās “bronzētās” ogas, kā arī izplatīta ir mizas plaisāšana un ogu kroplības. “Bronzētās” ogas parasti līdz galam neienākas, bet iekrāsojas dzeltenīgā, un dažreiz pat tumši brūnā, gandrīz melnā krāsā. To veidošanās galvenie iemesli ir tripšu bojājumi, kas barojas uz ziediem un ogu virsmas, un saules jeb karstuma bojājumi ogu agrīnās attīstības stadijā. Izmēģinājumā Pūrē 2022. gadā nestandarta ogu īpatsvars sastādīja vairāk nekā 60% no kopējā ievāktā ogu apjoma.

Salīdzinot audzēšanas variantus, variantos, kur rindstarpās bija audzētas kliņģerītes un zirņi, nestandarta ogu bija būtiski mazāk nekā tradicionālajā audzēšanas tehnoloģijā. Saimniecībās nestandarta ogu bija procentuāli mazāk nekā Pūrē, bet arī šeit parādījās atšķirības starp audzēšanas variantiem, taču rezultāti bija atšķirīgi. Saimniecībā “LM Product” procentuāli vismazāk nestandarta ogu bija tradicionālajā audzēšanas tehnoloģijā, bet visos variantos ar blakusaugiem to bija būtiski vairāk. Saimniecībā “Atvases” procentuāli vismazāk nestandarta ogu bija variantā ar kliņģerīšu audzēšanu rindstarpās, taču jāņem vērā, ka šeit netika ievākta un novērtēta visa raža.

Pūrē veicām arī sīkāku nestandarta ogu tipu analīzi. No visām nestandarta ogām vislielāko īpatsvaru sastādīja kroplīgās ogas – vidēji 38% no kopējā nestandarta ogu skaita. “Bronzēto” ogu īpatsvars bija vidēji 32% no kopējā nestandarta ogu skaita, kas bieži vien bija kombinācijā ar mizas plaisāšanu – trešo izplatītāko bojājumu veidu. Salīdzinoši daudz mazāk bija sīko, grauzto un puvušo ogu. Interesanti, ka visos audzēšanas variantos ar blakusaugu izmantošanu “bronzēto” ogu bija būtiski mazāk, nekā izmantojot tradicionālo audzēšanas tehnoloģiju, bet procentuāli vismazāk to bija variantā ar ķiploku audzēšanu rindstarpās (vidēji par 11% mazāk nekā tradicionālajā audzēšanas tehnoloģijā). Par ķiploku pozitīvo ietekmi uz tripšu ierobežošanu ir minēts arī citu valstu pētījumos, taču tur vērtēta nevis ķiploku audzēšana rindstarpās, bet gan ķiploku ekstrakta smidzināšana uz augiem. Pārējos bojājumu veidus blakusaugi būtiski neietekmēja, taču bija vērojams, ka visos jaukto stādījumu variantos bija vairāk puvušo ogu nekā tradicionālajā audzēšanā, kas skaidrojams ar noēnojumu zemenēm, kā rezultātā augi lēnāk nožuva.

Trešajā zemeņu audzēšanas gadā (2023. g.), salīdzinot audzēšanas vietas, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, labāka zemeņu augšana un ziedēšanas intensitāte bija Pūrē, bet Pūrē zemenes vairāk slimoja ar lapu plankumainībām, kas īpaši izplatījās sezonas beigās. Dažādu blakusaugu audzēšana rindstarpās zemeņu veģetatīvo attīstību un lapu plankumainību bojājumu intensitāti visās trīs izmēģinājumu vietās nebija būtiski ietekmējusi, un vērtējumi bija līdzīgi kā tradicionālajā audzēšanas tehnoloģijā. Ziedēšanas intensitāte saimniecībā “LM Product” un Pūrē visaugstākā bija 2. audzēšanas variantā, kur iepriekšējā gadā rindstarpās auga zirņi, bet šogad – koriandrs, bet saimniecībā “Atvases” visaugstākā tā bija tradicionālajā audzēšanas tehnoloģijā. Sakarā ar to, ka pavasaris bija vēss un sauss, blakusaugus rindstarpās varēja iesēt vai iestādīt vēlu, līdz ar to zemeņu ziedēšanas laikā tie vēl bija vāji attīstīti un būtiski neietekmēja aveņu ziedu smecernieka bojājumu daudzumu.

Zemeņu ražas rezultāti pagaidām apkopoti tikai par Pūri. Šogad šķirnes ‘Malwina’ raža bija ļoti sliktas kvalitātes, un nestandarta ogu relatīvais daudzums bija lielāks nekā iepriekšējā gadā, pārsniedzot 70%. Ļoti daudz šogad bija tieši “bronzēto” ogu, kas sastādīja vidēji 51% no kopējā nestandarta ogu skaita, un ogu ar mizas bojājumiem - vairāk nekā 60% no nestandarta ogu skaita. Šādu ogu veidošanos veicināja šīs sezonas laika apstākļi – karstums ogu veidošanās laikā un nestabilais mitruma nodrošinājums. Vairāk ogām šogad novēroti tieši saules apdegumi, īpaši pirmajām ogām, bet bija arī daudz tripšu bojājumu. Ogu kvalitāte uzlabojās tikai ražošanas beigās, kad laiks palika vēsāks. Procentuāli vismazāk “bronzēto”, grauzto un kroplīgo ogu bija 2. audzēšanas variantā, kur rindstarpās audzēts koriandrs, kas, iespējams, ar savu smaržu kaitēkļus nedaudz atbaidīja, bet ietekme nebija liela. Šogad arī ogas vairāk puva nekā iepriekšējā gadā, jo ražošanas laikā bija daudz nokrišņu, taču atšķirības starp audzēšanas variantiem puves izplatībā nebija būtiskas.

Vērtējot ražību kopumā, visos audzēšanas variantos, kur izmantoti jauktie stādījumi, labo ogu raža bija nedaudz zemāka nekā tradicionālajā audzēšanas tehnoloģijā, taču atšķirības nebija būtiskas. Vismazāk labo, tirgojamo ogu un vismazākā ogu vidējā masa bija variantā, kur rindstarpās tika audzēti kāposti, arī pašu kāpostu attīstība nebija laba, un veidojās samērā sīkas galviņas. Tas novērots arī saimniecībās. Tāpēc galviņkāposti tomēr mazāk ieteicami audzēšanai jauktajos stādījumos ar zemenēm nekā citi vērtētie augi vai arī jālieto lielākas mēslojumu devas.

Vērtējot trīs gadu griezumā, visi pētījumā vērtētie jaukto stādījumu varianti ar dažādu augmaiņu pielietojumu rindstarpās ir izmantojami zemeņu audzēšanā brīvās platības papildus izmantošanai, jo nerada būtisku negatīvu ietekmi uz zemenēm, taču jāapsver vai tas būtu arī ekonomiski izdevīgi. Galīgie secinājumi par to, kura no vērtētajām blakusaugu augmaiņām ir ieteicamākā zemeņu stādījumos, tiks izdarīti pēc visu rezultātu apkopošanas, tai skaitā arī ietekmes uz augsnes auglību izvērtējuma. Pēc projekta noslēgšanas ieteicamās tehnoloģijas apraksts tiks ievietots Dārzkopības institūta uzturētajā Fruittechcentre mājaslapā https://fruittechcentre.eu/lv.