Przejdź do treści
Monta Krista Jansone
Profesionālā dārzkopība / Profesionālā DĀRZKOPĪBA Nr.21

Arbūzu šķirņu izvērtējums atklātā lauka audzēšanas apstākļos Latvijā

  • Monta Krista Jansone Dārzkopības institūts

Sabiedrībā pieprasījums pēc arbūziem arvien pieaug, jo cilvēki meklē alternatīvas, kā uzturā lietot vairāk augļus un dārzeņus. 90% no arbūza sastāva ir ūdens, 5.5-10.6% dabīgo cukuru. 100 gramu augļa satur aptuveni 40 kalorijas, mīkstums satur 0.7% olbaltumvielu, 0.5% šķiedrvielu, 224 mg magnija, kālija un dzelzs. Arbūzs no organisma palīdz izvadīt kaitīgo sāļu nosēdumus.

Šķirne ‘Bedouin’

2022. un 2023. gadā tika veikts pētījums ar trīs arbūzu šķirnēm ‘Bedoin’, ‘Mirsini’ un ‘Charlestone Grey’. Arbūzs ir divmāju augs, uz kura attīstās viendzimuma ziedi: gan vīrišķie, gan sievišķie. Dažādi pētījumi liecina, ka sievišķo un vīrišķo ziedu attiecība, atkarībā no šķirnes, ir 1:7 līdz 1:17, lai apputeksnētu 1 sievišķo ziedu, veidojas 7 – 17 vīrišķie ziedi. Dabā galvenie ķirbjaugu apputeksnētāji ir bites un kamenes. Nepieciešamības gadījumā sievišķos ziedus apputeksnē mākslīgi, veicinot sievišķo un vīrišķo ziedu saskaršanos, lai putekšņi no vīrišķā zieda nonāktu uz sievišķā zieda drīksnas.

Pētījumā iekļauto šķirņu vīrišķo ziedu skaits, kas bija izveidojies, lai apputeksnētu 1 sievišķo ziedu (skat. attēlu).

Arbūzi labāk aug sausā un karstā klimatā nekā mitrā un vēsā. Optimālā diennakts temperatūra arbūza audzēšanai ir no +22 °C līdz +30 °C. Minimālā temperatūra ir +18 °C, taču maksimālā +35 °C. Optimālā augsnes temperatūra sakņu attīstībai ir no +20 °C līdz +35 °C. Arbūzi ir ļoti jutīgi pret zemām gaisa un augsnes temperatūrām. Arbūzus var sēt tieši uz lauka vai audzēt dēstus. Arbūzi ir īpaši jutīgi, kad sakņu sistēma tiek izkustināta, izraustīta, tāpēc sēklas dēstu audzēšanai vēlams sēt podiņos, kūdras tabletēs vai kasetēs, nevis kastītēs, kad pārstādot saknes spēcīgi tiek traumētas. Lai izaudzētu 1 kg arbūzu, ir nepieciešami 235 L ūdens. Arbūzi labāk aug smilšmāla augsnēs, kur pH KCl ir robežās no 5.8 līdz 7.2. Smagākās augsnēs notiek lēnāka augu attīstība. Izvēlas no valdošajiem vējiem pasargātas vietas. Lai nodrošinātu kvalitatīvu ražu, arbūziem būtu nepieciešami 80-100 kg ha-1 N, 25-60 kg ha-1 P, un 35-80 kg ha-1 K. Kūltūraugs ir vidēji jūtīgs pret sasāļojumu, līdzīgi, kā gurķi.

Labi attīstīts arbūza dēsts

Lai gan arbūzu uzskata par mazprasīgu kultūraugu apūdeņošanas ziņā, jo sakņu sistēma ir pietiekami spēcīga, lai iegūtu ūdeni no augsnes dziļākajiem slāņiem, ir vairāki kritiskie brīži, kad arbūzam laistīšana ir vitāli svarīga. Pirmais no šiem periodiem ir sēklu dīgšanas laiks, otrkārt, kamēr augs iesakņojas, ja tas ir stādīts ar dēstu, un sakņu sistēma vēl nav pietiekami attīstījusies, lai spētu nodrošināt augu ar nepieciešamo ūdens daudzumu.

Trešais periods ir ziedu veidošanās laiks, kad nepietiekama mitruma rezultātā ziedi var apaugļoties nepilnīgi, kā rezultātā augļaizmetņi attīstīsies nepilnīgi, un augļi būs ar dažādām deformācijām. Ceturtais periods ir augļu briešanas laikā, kad nepietiekama mitruma rezultātā arbūza mīkstumā esošajām šūnām var nepietikt ūdens, lai auglis būtu sulīgs, nevis sauss un “vatains”.

Arbūzu šķirņu ražība (kg m-2) 2022., 2023. gadā
 

2022. gadā raža no m2 bija daudz augstāka nekā 2023. gadā. 2022. gadā augstākā ražība bija šķirnei ‘Bedouin’ – 5.62 kg m-2. Līdzīga ražība arī šķirnei ‘Charlestone Grey’ – 5.44 kg m-2. Taču šķirne ‘Mirsini’ uzrādīja augstāko ražību 2023. gadā – 4 kg m-2. Lai gan ražība no m-2 nav bijusi pati augstākā, potenciāls uzrādīt augstāku ražību piemērotākos laika apstākļos, ir visām trim pētījumā salīdzinātajām arbūzu šķirnēm.

Uz arbūzu ražu un kvalitāti lielāku ietekmi atstāj laika apstākļi konkrētā audzēšanas gadā nekā šķirne, lai gan izvēlētajai šķirnei ir būtiska nozīme ražas iegūšanai. Būtu jāizvēlas arbūzu šķirnes ar īsāku veģetācijas periodu, lai arī “īsākās vasarās” būtu izredzes iegūt ražu. Audzēšanas vieta jāizvēlas, kur iespējams mazināt meteoroloģisko apstākļu negatīvo ietekmi, piemēram, iespēja piesegt augus, kad termometra stabiņš nokrītas zem minimālās, arbūza augšanai nepieciešamās, temperatūras; pēc vajadzības nodrošināt papildus laistīšanu vai tieši pretēji - pasargāt augus no pārmitriem apstākļiem.

Daļa 2024. gada arbūzu ražas

Kopumā netrūkst skeptiķu, kuri netic, ka Latvijā ir iespējams izaudzēt arbūzus, kas pat ir saldāki un sulīgāki nekā tie, kas audzēti daudz siltākos reģionos, taču ar katru gadu šādu cilvēku kļūst arvien mazāk. Nu jau augusta otrajā pusē, septembra sākumā var dzirdēt stāstus, kāds nu kuram arbūzs izaudzis, cik salds un sulīgs bijis. Grūtības, ar ko cilvēki saskaras audzējot arbūzus pirmajās reizēs, ir noteikt, kad visu vasaru lolotais arbūzs būs gatavs. Nav vienas konkrētas pazīmes, kad 100% varētu teikt, jā ir gatavs. Tas ir pazīmju kopums, vai pagājis uz sēklu paciņas norādītais veģetācijas periods, vai arbūza miza vietā, ar kuru tā pieskaras augsnei vai segumam, ir kļuvusi dzeltenīga, vai auglim tuvākā stīdziņa ar pielapīti lapas žāklē, nokaltusi. Lai izaudzētu pēc iespējas lielāku un kvalitatīvāku ražu, jāņem vērā audzēšanas prasības. Audzējot arbūzus, jārēķinās ar riskiem, kas var būtiski ietekmēt ražu.

Viena no arbūzu gatavības pakāpes raksturojošajām pazīmēm – nokaltusi stīdziņas pielapīte