Jāņogu stiklspārņa saimniekaugi ir jāņogas un upenes, retos gadījumos – arī ērkšķogas. Gadā attīstās viena paaudze. Stiklspārņa pieaugušie īpatņi – tauriņi izlido maija otrajā pusē. Jūlijā stiklspārnis pie ogulāju pumpuriem un mizas plaisās dēj olas (pa vienai), no kurām izšķiļas kāpuri. Kāpurs caur pumpuru iegraužas ogu krūma zaru serdes daļā un tur arī ziemo. Jāņogulāju stiklspārņa kāpuram ir divu gadu attīstības cikls, kurš notiek invadētā zara iekšienē. Kāpurs parasti graužas virzienā no augšas uz leju. Dažāda vecuma kāpuri pārziemo zaru serdes daļā pie krūmu pamata. Pārziemošanai labvēlīgākas dziļās ziemas, kad krūmi pieputināti ar sniegu, bet spēcīgā kailsalā tie iet bojā. Pēc ziemošanas nākamā gada aprīlī kāpuri iekūņojas. Kaitēkļa bojātie dzinumi ziemā apsalst, ir trausli un viegli nolūst. Kaitēkļa attīstību veicina silts, saulains laiks tā izlidošanas un olu dēšanas periodā.

Bojāti zari visbiežāk pamanāmi tikai ogulāju plaukšanas laikā, ziedēšanas laikā, un pirms ogu nogatavošanās. Dzinumiem tiek izgrauzta serde, atstājot melnu vai brūnu eju. Dzinums sāk vīst, kamēr nokalst pilnībā. Vairāk apdraudēti jaunāki stādījumi.

Veicinoši apstākļi ir krūmu mehāniski bojājumi, kas visbiežāk rodas, mehanizēti vācot ražu, sevišķi jaunos (trešā gada) stādījumos.

Stiklspārņa klātbūtni stādījumos var konstatēt, maija vidū izliekot lamatas ar dzimumferomonu dispenseriem, un, ja dārzs ir neliels, tādējādi kaitēkļa populāciju var arī ierobežot. Kolīdz stiklspārnis ir konstatēts, bojātie zari ir jāizgriež, kamēr kāpurs atrodas dzinumā, un jāiznīcina sadedzinot. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt celmiņu, ja tā serdes daļā ir redzams stiklspārņa bojājums.

Ierobežošana:

Sistemātiski jāizgriež bojātie, nokaltušie zari līdz veseliem audiem un jāiznīcina, jo zara serde neatjaunosies un dzīvība neatgriezīsies, un kopā ar kāpuriem un kūniņām jāsadedzina.

Ierobežot kaitēkļa izplatību ar ķīmiskiem līdzekļiem ir sarežģīti, jo rezultātu var panākt, tikai smidzinot kāpuru šķilšanās periodā, kamēr tie vēl nav nokļuvuši dzinumaiekšienē. Parasti tas sakrīt ar ražas ienākšanos. Profilaktiski jaunos jāņogu stādījumus nevajadzētu iekārtot līdzās kaitēkļa stipri bojātiem krūmiem.

Nekontrolējot un neierobežojot kaitēkļa izplatību, stādījums tiek novājināts un raža būtiski samazinās.

Nepieciešams regulāri sekot stādījuma stāvoklim, lai savlaicīgi varētu konstatēt iespējamo apdraudējumu. Tā kā ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi stiklspārņa ierobežošanai praktiski nav pieejami, profilaksei ir ļoti liela nozīme. Pēdējos 2 gados ar labiem rezultātiem Dārzkopības institūtā un SIA Krogzeme jāņogulāju stiklspārņa ierobežošanai tiek lietoti feromonu dispenseri Isonet Z. SIA Krogzeme arī veikta jāņogulāju stiklspārņa uzskaite, izmantojot feromonu slazdus. Novērojumi veikti 2 gadus - stiklspārņa klātbūtne, kā arī jauni augu bojājumi visos 46 ha, kur audzē upenes, nav konstatēta.

Isonet Z ticis lietots arī vairākās citās saimniecībās, no kurām vienā pierādījās Isonet Z pozitīvais efekts jāņogulāju stiklspārņa ierobežošanā. Divās citās saimniecībās tomēr skaidras atbildes par tā lietošanas efektivitāti nav iegūtas. Tas skaidrojams ar to, ka nav veikta kaitēkļa uzskaite, izmantojot feromonu slazdus, kā arī Isonet Z dispanseri lietoti tikai vienu sezonu, un par faktisko stāvokli varēs spriest tikai nākamā gada pavasarī.

Tāpēc būtu svarīgi turpināt uzsāktos pētījumus par Isonet Z feromonu dispanseru izmantošanas efektivitāti saimniecībās vēl vismaz dažus gadus, lai novērtētu to efektivitāti.

Turklāt vienlaicīgi ar Isonet Z lietošanu, nepieciešams arī veikt kaitēkļa monitoringu. Tā kā feromonu lietošana kaitēkļu ierobežošanai ir videi draudzīga metode, tā ir piemērota gan bioloģiskajā, gan integrētajā upeņu audzēšanā.