
Bioloģiski audzēt smiltsērkšķus – izaicinājums zemniekiem!
- Edīte Jākobsone, Laura Ozoliņa-Pole LBTU Augu aizsardzības zinātniskais institūts “Agrihorts”
Smiltsērkšķu raibspārnmuša
Smiltsērkšķu raibspārnmušas bojātas ogas
Šobrīd smiltsērkšķu raibspārnmušas ierobežošanai ir pieejami augu aizsardzības līdzekļi ar tikai diviem aktīvajiem aģentiem – no baktērijām attīrītu toksīnu spinosadu un kukaiņiem kaitīgu sēni Beauveria bassiana. Abi šie līdzekļi ir pieļaujami arī bioloģiskajās saimniecībās. Saimniekojot integrēti, opciju skaits šobrīd nemainās, legāla ķīmiska insekticīda, ar ko drīkstētu ierobežot smiltsērkšķu raibspārnmušu, tirgū šobrīd nav.
Spinosads paredzēts lietošanai divas reizes sezonā, un pats produkts ir samērā dārgs, lai gan nepieciešamais produkta daudzums uz hektāru ir neliels. Beauveria bassiana saturošais produkts ir lētāks, taču jāsmidzina pat piecas reizes sezonā, līdz ar to motorstundu izmaksas ir lielas. Diemžēl pēc mūsu izmēģinājumu rezultātiem jāsecina, ka gadījumā, ja stādījums jau ir ilgstoši smiltsērkšķu raibspārnmušu apdzīvots un bojāto augļu īpatsvars ir virs 50%, insekticīdu lietošana nedod vēlamo efektu. Bojāto augļu īpatsvars samazinās tikai par dažiem procentiem.
Apkopojot projekta rezultātus, diemžēl secinājām, ka lētas un viegli pagatavojamas ēsmas, tādas kā putnu mēslu granulu suspensija un lopbarības melases šķīdums, nebija smiltsērkšķu raibspārnmušām interesantākas par kontroles lamatām bez smaržas. Cerīgāka izrādījās dzīva kombuča un, protams, komerciāli raibspārnmušu pievilināšanai paredzētie pieejamie amonija acetāta–amonija karbonāta maisiņi. Diemžēl dzīva kombuča pievilināja arī bites, lapsenes, tauriņus, divspārņus un pat aizsargājamas vaboles, nodarot kaitējumu apkārtējai videi. Lai samazinātu šo kaitējumu, lamatas tika aprīkotas ar mazākām ieejām, bet izrādījās, ka 4 mm ieeja, kas pasargā vismaz daļu tauriņu, plēvspārņu un vaboļu, arī smiltsērkšķu raibspārnmušai šķiet par mazu.
Tādēļ projekta gaitā pievilinātāju klāsts tika samazināts līdz komerciālajam amonija acetāta–amonija karbonāta maisiņam, kura cena pētījuma laikā bija ~3 Euro, un darbības laiks 4–5 nedēļas.
Pašgatavotas smiltsērkšķu raibspārnmušas lamatas - PET pudele
Diemžēl stipri invadētā stādījumā, arī lamatošana ar 100 pašgatavotām lamatām (izgatavotām no PET pudelēm) uz ha, kas izmaksāja tuvu pie 500 Euro, ieskaitot darbaspēku, nedeva būtisku efektu uz ražas kvalitāti.
Smiltsērkšķu raibspārnmušas lamatas - traps
Salīdzinot lamatās noķerto smiltsērkšķu raibspārnmušu skaitu ar mūsu mērījumiem par to, cik smiltsērkšķu raibspārnmušu izlido no kvadrātmetra augsnes konkrētajā stādījumā, lamatas noķēra aptuveni 10% izlidojušo smiltsērkšķu raibspārnmušu.
Tas liecina, ka, ja stādījums jau ir stipri invadēts, ar esošajām metodēm to attīrīt neizdosies. Bet, ko darīt tiem, kuru stādījumi vēl ir veseli vai samērā veseli, vai tiem, kuri tikai vēlas uzsākt smiltsērkšķu audzēšanu? Jau esošā stādījumā ir svarīgi: pirmkārt, sākot ar jūnija vidu veikt monitoringu ar dzeltenajām līmes lapiņām, lai saprastu, vai smiltsērkšķu raibspārnmušas ir parādījušās stādījumā. Ražas laikā vajadzētu instruēt visus strādniekus, kāds izskatās smiltsērkšķu raibspārnmušas bojāts zars, un nodrošināt, lai viņiem ir pieejamas tvertnes bez caurumiem dibenā un sānos, kurās savākt bojātos zarus. Bojātos zarus nedrīkst kraut kaudzē uz augsnes netālu no stādījuma, tie jāpasargā no kontakta ar augsni, lai nepieļautu kāpuru nonākšanu augsnē un iekūņošanos, vislabāk zarus pēc iespējas drīzāk sadedzināt.
Jāņem vērā, ka kāpuri mēdz sabirt zaru tvertņu dibenā, tāpēc zaru tvertnes jāapstrādā ar kādu pietiekami agresīvu tīrīšanas līdzekli.
Ja plānojat ierīkot jaunu smiltsērkšķu stādījumu, jārēķinās, ka risks būs augsts. Varbūt vērts mēģināt ir tad, ja vismaz 5–8 km rādiusā ap izvēlēto vietu nav citu smiltsērkšķu stādījumu, no kuriem vējam atpūst smiltsērkšķu raibspārnmušu.
Mums ir pieredze, ka smiltsērkšķu raibspārnmuša lēni izplatījās stādījumā, kur plata apdobe ir nosegta ar ģeotekstilu, jo kāpuriem, visticamāk, bija grūtāk atrast, kur iekūņoties, tādēļ varbūt ir vērts apsvērt šādu sistēmu.
Ja plānojat paši arī pārstrādāt smiltsērkšķus, esiet ļoti uzmanīgi, vedot svaigus smiltsērkšķus no citām saimniecībām uz savu cehu. Ideālajā gadījumā akceptējiet tikai jau saldētus augļus, bet, ja jāpieņem svaigi augļi, noasfaltējiet laukumu, uz kura notiks augļu pieņemšana un pārkraušana, lai no kastēm izbirušie kāpuri nevarētu iekūņoties.
Nedrīkst izgrieztos zarus samest kaudzē uz augsnes, kur mušas kāpuri var brīvi nonākt augsnē!
Caurmērā smiltsērkšķu audzētājiem Latvijā šobrīd laiks nav viegls un laba risinājuma smiltsērkšķu raibspārnmušu problēmai joprojām nav.
Raksts tapis Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) 16. “Sadarbība” projekta “Bioloģiskās lauksaimniecības principiem atbilstoši smiltsērkšķu audzēšanas tehnoloģiskie risinājumi, ņemot vērā trīs galvenos aspektus: smiltsērkšķu raibspārnmušas Rhagoletis batava ierobežošana, mēslošana un laistīšana smiltsērkšķu komercstādījumos” ietvaros.Caurmērā smiltsērkšķu audzētājiem Latvijā šobrīd laiks nav viegls un laba risinājuma smiltsērkšķu raibspārnmušu problēmai joprojām nav. Raksts tapis Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) 16. “Sadarbība” projekta “Bioloģiskās lauksaimniecības principiem atbilstoši smiltsērkšķu audzēšanas tehnoloģiskie risinājumi, ņemot vērā trīs galvenos aspektus: smiltsērkšķu raibspārnmušas Rhagoletis batava ierobežošana, mēslošana un laistīšana smiltsērkšķu komercstādījumos” ietvaros.