Kāpostu cekulkodes un citu kāpostu kaitēkļu novērošanai, katru nedēļu uzreiz pēc kāpostu iestādīšanas iekārtotajās monitoringa vietās, veica augu apskati un uzskaitīja lamatās noķertos pieaugušos īpatņus.

Kāpostu cekulkodes pieaugušas īpatnis (Imago)

Tika vērtēta arī komercstādījumu īpašnieku veikto augu aizsardzības un kopšanas pasākumu ietekme uz kaitēkļa izplatību.

Kāpostu cekulkodes pieaugušie tauriņi ir pelēkbrūni, 9–12 mm gari, un uz sakļautiem spārniem tiem ir raksturīgi 3–4 rombveida laukumi, no kā arī cēlies šī kaitēkļa angļu nosaukums – diamondback moth. Cekulkodes tauriņu (imago) uzskaitei tiek izmantotas Deltas lamatas ar sugai specifiskiem feromonu dispanseriem.

Kopējais piecās lamatās uzskaitīto imago skaits dažādos gados bija atšķirīgs. 2021. un 2024. gadā vienā monitoringa vietā sezonā tika reģistrēti vairāk nekā 2000 cekulkodes imago, bet 2023. gadā – tikai nedaudz vairāk nekā 800.

2024. gadā cekulkodes imago uzskaite tika veikta arī uz dzeltenajām līmes lamatām. Izvērtējot datus, secināts, ka kopumā Delta lamatu un dzelteno līmes lamatu jutība ir līdzīga, un kāpostu cekulkodes lidošanas maksimumu tās uzrādīja vienā laikā. Tomēr ieteicams izmantot lamatas, kas aprīkotas ar feromonu dispanseriem, jo tās ir selektīvākas un strādā uz mērķorganismu. Dzeltenās līmes lamatas pievilina daudz derīgos kukaiņus — apputeksnētājus un parazitoīdus, līdz ar to pastāv risks samazināt šo labvēlīgo organismu daudzumu stādījumā.

Cekulkodes kāpuri ir gaiši zaļi, un pēc izšķilšanās ir apmēram 1 mm lieli, līdz ar to grūti pamanāmi. Kāpuri izgrauž neregulāras formas laukumus kāpostu lapās, epiderma bieži paliek neskarta. 2021. gada sezonā vidēji vienā monitoringa vietā tika uzskaitīti 284 cekulkodes kāpuri, bet 2023. gadā - tikai 72.

Kāpostu cekulkodes kāpuri

Kāpuru iekūņošanās notiek vaļīgā zīda kokonā, kuru parasti kāpurs veido uz apakšējām vai ārējām lapām. Arī kokonu skaits atšķīrās atkarībā no monitoringa vietas un gada. 2021. gadā vienā monitoringa vietā uzskatīti vidēji 336 kokoni, bet 2023. gadā tikai 74.

Kāpostu cekulkodes kokoni

Apstrādājot visu monitoringa vietu un gadu uzskaišu datus, konstatējām, ka korelācija starp kāpostu cekulkodes imago, kāpuru un kokonu skaitu ir vāja. Līdz ar to secinām, ka būtiska nozīme šī kaitēkļa attīstībā ir meteoroloģiskajiem un vides apstākļiem. Kāpostu cekulkodes attīstība Latvijā nenotiek izteikti sinhronizēti — vienā teritorijā vienlaikus var būt satopami gan imago, gan kāpuri un kokoni, kas apgrūtina konkrētas paaudzes identificēšanu. Attīstības sinhronizācijas trūkums un literatūras dati liecina, ka liela daļa Latvijas kāpostu cekulkodes populācijas neziemo uz vietas, bet rudenī iet bojā, savukārt katru pavasari Latvijas teritoriju atkārtoti kolonizē kāpostu cekulkodes no Centrāleiropas, migrējot, sekojot valdošajiem dienvidrietumu vējiem.

Analizējot datus, secināts, ka kāpostu cekulkodes attīstības cikls ir atkarīgs no meteoroloģiskajiem apstākļiem un ilgst aptuveni 21–37 dienas, tādēļ vienā veģetācijas sezonā var attīstīties vairākas paaudzes. Pētījuma rezultāti rāda, ka kāpostu cekulkodes ierobežošanai 2024. gadā visefektīvākie bija smidzinājumi ar insekticīdiem, kas satur darbīgās vielas ciāntranilprolu un chlorantraniliprolu. Šos smidzinājumus veica, parādoties pirmajiem kāpuriem, parasti īsi pēc tam, kad lamatās tika konstatēts 50–100 imago skaits.

No citiem kāpostu kaitēkļiem visvairāk bojājumus nodara kāpostu balteņu kāpuri un laputis, kas, neveicot savlaicīgus aizsardzības pasākumus, var būtiski samazināt ražu. Atsevišķās monitoringa vietās ir reģistrēti arī rāceņu balteņu un kāpostu pūcītes kāpuri. Lai gan šo kaitēkļu kāpuru skaits nav liels, tie bojā kāpostu galviņas, radot apstākļus sēņu slimību attīstībai.

Kopš 2022. gada kāpostu kaitēkļu monitorings veikts arī nelielos stādījumos Jelgavā un Pūrē. Šeit kāpostu cekulkodes pievilināšanai tika iesētas baltās sinepes un rapsis. Novērojumi liecina, ka, salīdzinājumā ar galviņkāpostiem, šie augi nepievilina kāpostu cekulkodi tik ļoti kā saimniekaugs, un nav izmantojami kā pievilinātājaugi, lai novērstu kaitēkļu savairošanos uz kāpostiem.

2024. gadā Jelgavā veikts pētījums par to, kā kāpostu audzēšana zem seguma ietekmē kaitēkļu skaitu un augu bojājumu apmēru. Rezultāti liecina, ka kāpostos zem seguma nav novēroti kāpostu balteņu un rāceņu balteņu kāpuri, bet cekulkodes kāpuru un kokonu skaits uz augiem ar insektu tīkla (acu izmērs aptuveni 1 mm) segumu bija pat lielāks. Statistiski atšķirības starp kāpostu bojājumu apjomu zem dažādiem seguma veidiem un bez seguma nebija būtiskas.

Kāpostu bojājumu apmērs, kāpostu cekulkodes kāpuru un kokonu skaits vidēji uz auga sezonā zem dažādiem segumiem un bez seguma Jelgavā 2024. gadā

Delta lamatās un dzeltenajās līmes lamatās kopējais sezonā uzskaitīto kāpostu cekulkodes imago skaits monitoringa vietās 2024. gadā

Kāpostu cekulkodes imago, kāpuru un kokonu skaits komercstādījumos sezonā dažādos gados